Šodien, 26. jūnijā, valdība atkārtoti skatīs grozījumus Konkurences likumā, kas sniegtu Konkurences padomei (KP) efektīvas pilnvaras vērsties pret publisku personu – valsts un pašvaldību – radītiem konkurences kropļojumiem.
Likuma grozījumi ir nepieciešami, jo Latvijā viena no uzņēmējdarbības vides problēmām ir konkurences neitralitātes principa neievērošana publisku personu darbībā, kas izpaužas kā nepamatotas priekšrocības publisku personu kapitālsabiedrībām.
To apstiprina Konkurences padomes 2017. gadā veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti – gandrīz 64 % respondentu par aktuālu nozares problēmu atzinuši publisku personu radītos konkurences ierobežojumus. Arī OECD ir sniegusi rekomendāciju piešķirt KP pilnvaras vērsties pret šādām publisku personu darbībām.
Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka KP publisku personu konkurences ierobežojumu novēršanai veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai tiesisko pienākumu izbeigt konkurences kavēšanu.
EM likuma grozījumus valdībā iesniedza jau 2016. gadā. Diskusijas un saskaņošanas process bija laikietilpīgs pašvaldību lobija dēļ - pret minētajiem grozījumiem iestājās Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība. Vairāk informācijas par likumprojektu un tā izstrādes un saskaņošanas gaitu ŠEIT.