Vertikālas vienošanās

Publicēts: 26.09.2023.

Saskaņā ar Konkurences likuma (KL) 11.pantu, ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vertikālas vienošanās par, piemēram, tālākpārdošanas cenu noteikšanu vai fiksēšanu, tirgus vai klientu sadali un citas. Biežāk sastopamie konkurences ierobežojumi ir norādīti likumā, taču vertikālo vienošanos kontekstā izvērtējums, vai konkrēta vertikāla vienošanās ierobežo konkurenci, visbiežāk jāveic ņemot vērā konkrētos faktiskos apstākļus, piemēram, vienošanās preces.

Piegādes un izplatīšanas līgumi jeb vertikālās vienošanās bieži vien sniedz labumu uzņēmumiem un patērētājiem, kā arī konkurencei, tomēr tos var izmantot arī konkurences ierobežošanai, kas ir aizliegts saskaņā ar konkurences tiesībām

Kas ir vertikāla vienošanās?

Vertikāla vienošanās ir nolīgums vai saskaņota darbība, kuru noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki jeb uzņēmumi, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī un kura attiecas uz vienošanās preču pirkšanas, pārdošanas vai tālākpārdošanas noteikumiem. Vienošanās preces ir preces vai pakalpojumi, par ko ir noslēgta vertikāla vienošanās.

Vertikālās vienošanās visbiežāk ir piegādes un izplatīšanas līgumi, ko uzņēmumi izmanto, lai vienotos par īpašiem noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar preču vai pakalpojumu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu. Līdz ar to, vertikālas vienošanās atšķiras no līgumiem starp tiešajiem konkurentiem, kas darbojas vienā un tajā pašā tirgus līmenī jeb horizontālām vienošanām.

Konkurences tiesību mērķis ir neļaut uzņēmumiem izmantot vertikālas vienošanās, lai ierobežotu konkurenci, tādējādi kaitējot gala patērētājiem. Priekšnoteikums, kas jāievēro katram uzņēmumam – uzņēmuma lēmumiem jābūt pieņemtiem neatkarīgi, piemēram, par cenu, par kādu pircējs pārdod preci vai pakalpojumu gala patērētājam.

Vienošanās nosacījumus, kas ierobežo konkurenci, nedrīkst piemērot vai izpildīt. Katrs uzņēmums ir atbildīgs par to, lai tā vertikālās vienošanās nekropļotu konkurenci, tāpēc uzņēmumiem ir jāspēj noteikt, kad to vertikālās vienošanās ir atļautas un kad uz tām attiecas KL 11.pantā noteiktie aizliegumi.

KL 11.pants izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101.panta. LESD darbība attiecībā uz vertikālām vienošanām ir padziļinātāk skaidrota 2022.gada 10.maija Eiropas Komisijas Regulā 2022/720 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu vertikālo nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām un Eiropas Komisijas (EK) pamatnostādnēs vertikālo ierobežojumu jomā. Vertikālām vienošanām, kas ierobežo konkurenci tikai Latvijas teritorijā un neierobežo tirdzniecību starp dalībvalstīm, piemērojami Ministru kabineta Noteikumi Nr.797 par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam.

Spēkā esošie MK Noteikumi Nr.797 tiek pārskatīti, pielāgojot EK Regulā 2022/720 noteiktajām prasībām. Zemāk norādītā informācija ir saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem MK Noteikumiem Nr.797.

Kad vertikāla vienošanās ir atļauta?

Konkurences noteikumi (t.i. – Latvijā KL 11.pants) jebkurā gadījumā tiek piemēroti vertikālām vienošanām starp uzņēmumiem, ja šīs vienošanās satur stingros ierobežojumus vai citādāk būtiski ierobežo konkurenci. Konkurences noteikumi netiek piemēroti vertikālām vienošanām, kas neierobežo konkurenci - ja vertikāla vienošanās:

Atbilst grupu atbrīvojuma priekšnosacījumiem

Vertikālas vienošanās kaitē konkurencei tikai tad, ja vienā no piegādes ķēdes līmeņiem nav pietiekama konkurence. Uz vertikālajām vienošanām attiecas tā sauktais grupu atbrīvojums, kas noteikts MK Noteikumos Nr.797, ja ir izpildīti tajā minētie nosacījumi. Ja vertikāla vienošanās sniedz labumu patērētājiem un būtiski nekropļo konkurenci, tiek piemērots atbrīvojums no aizlieguma, saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.797.

Uz vertikālu vienošanos starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem attiecas grupu atbrīvojums, un tā parasti ir atļauta šādās situācijās:

Grupu atbrīvojums aizsargā visus pirkšanas un izplatīšanas līgumus attiecībā uz gala vai starpproduktiem vai pakalpojumiem. Uz noteikumiem un nosacījumiem, kas nav saistīti ar pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu, grupu atbrīvojums neattiecas.

ŅEMIET VĒRĀ!

Grupu atbrīvojums neattiecas uz noteikumiem un nosacījumiem, kas attiecas, piemēram, uz intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu vai izmantošanu, ja vien šādi noteikumi nav tieši saistīti ar vertikālajā nolīgumā ietverto produktu vai pakalpojumu izmantošanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu.

Grupu atbrīvojums neattiecas uz vertikālajiem elementiem nolīgumos starp konkurentiem.

ŅEMIET VĒRĀ!

Tomēr uz vertikālajiem elementiem nolīgumos starp konkurentiem attiecas grupu atbrīvojums, ja nolīgums ietver duālās izplatīšanas situāciju. Duālā izplatīšana ir scenārijs, kurā piegādātājs preces vai pakalpojumus pārdod ne tikai augšupējā, bet arī lejupejošā līmenī, tādējādi konkurējot ar saviem neatkarīgajiem izplatītājiem.

Vertikāla vienošanās netiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja katra vienošanās dalībnieka tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 10%.

ŅEMIET VĒRĀ!

Vienošanās, kas ietver kādu no stingrajiem ierobežojumiem, nevar uzskatīt par maznozīmīgiem līgumiem neatkarīgi no pušu tirgus daļas.

Vertikāla vienošanās netiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja piegādātāja tirgus daļa konkrētajā tirgū, kurā tas pārdod vienošanās preces, nepārsniedz 30%.

ŅEMIET VĒRĀ!

Minētais nosacījums neattiecas uz ekskluzīvās piegādes (izplatīšanas) vienošanos. Ja uzņēmums gan iepērk produktus, gan pārdod tos viena līguma ietvaros, uzņēmuma tirgus daļai gan pirkšanas, gan pārdošanas tirgū jābūt mazākai par 30%. Pretējā gadījumā tiek pārsniegts tirgus daļas ierobežojums 30% apmērā, un uz līgumu neattiecas grupu atbrīvojums.

Ja vertikāla vienošanās paredz ekskluzīvo piegādi (izplatīšanu), tā netiek pakļauta vienošanās aizliegumam ar nosacījumu, ka pircēja tirgus daļa konkrētajā tirgū, kurā tas pērk vienošanās preces, nepārsniedz 30%.

Stingrie konkurences ierobežojumi ir ierobežojumi, kas ierobežo konkurenci un ir prezumējams, ka nodara kaitējumu patērētājiem. Ja vertikāla vienošanās ietver kādu no tiem, uz to neattiecas grupu atbrīvojums.

Rada labumu patērētājiem

Pamatojoties uz katra individuāla gadījuma izvērtējumu, vertikālas vienošanās, uz kurām neattiecas grupu atbrīvojums, var radīt efektivitātes pieaugumu, kas sniedz labumu patērētājiem un atbilst individuālā atbrīvojuma priekšnosacījumiem. Ja vertikāla vienošanās, kas ierobežo konkurenci, atbilst individuālā atbrīvojuma priekšnosacījumiem, vienošanās ir atļauta, neskatoties uz konkurences ierobežojumu.

Lai piemērotu individuālu atbrīvojumu, vertikālajai vienošanai ir jāatbilst sekojošiem nosacījumiem. Tā:

veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību;
rada labumu patērētājam;
neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;
nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

Uzņēmumiem neatkarīgi pašiem jānovērtē, vai to vertikālās vienošanās atbilst iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem.

Kad vertikāla vienošanās ir aizliegta?

Vertikāla vienošanās ir aizliegta, ja līgumā ir ietverts viens vai vairāki stingrie ierobežojumi

Stingrie konkurences ierobežojumi kavē konkurenci un nodara kaitējumu patērētājiem. Tie parasti nav nepieciešami, tāpēc vertikāla vienošanās, kas ietver kādu no stingrajiem konkurences ierobežojumiem, ir pilnībā izslēgta no grupu atbrīvojuma neatkarīgi no pušu tirgus daļas. Nolīgums, kurā ir ietverts kāds no stingrajiem ierobežojumiem, visticamāk ierobežos konkurenci un būs aizliegts saskaņā ar KL 11. panta pirmo daļu.

Stingrie ierobežojumi ietver visus vertikālas vienošanās līguma noteikumus un nolīgumus jeb faktiskos pasākumus, kuru mērķis ir:

Izplatītājam ir jābūt tiesībām noteikt preces vai pakalpojuma tālākpārdošanas cenu.

Maksimālo tālākpārdošanas cenu vai rekomendējošo cenu noteikšana nav aizliegta līdz brīdim, kad tā nekļūst par tālākpārdošanas cenas fiksēšanu vai minimālās cenas noteikšanu.

Izplatītājiem ir jābūt tiesībām neatkarīgi noteikt, kur un kam tie pārdod piegādātāja produktus.

Tomēr šādi ierobežojumi ir atļauti šādos gadījumos:

Aktīvās pārdošanas ierobežojums, kas noteikts pārdevējam ekskluzīvajā reģionā vai klientu grupai, kas rezervēta citam pārdevējam.

ŅEMIET VĒRĀ!

Aktīvajā pārdošanā izplatītājs vēršas pie klienta, piemēram, ar mērķtiecīgu reklāmu vai citiem tiešās komunikācijas veidiem. Pasīvā pārdošana notiek pēc individuālu klientu pašiniciatīvas pieprasījumiem, kur izplatītājs reaģē uz klientu kontaktiem. Piemēram, pārdošana tiešsaistē, izmantojot privātu vietni, parasti tiek uzskatīta par pasīvo pārdošanu. Arī piedāvājuma iesniegšana publiskajā iepirkumā, reaģējot uz tā izsludināšanu, tiek uzskatīta par pasīvās pārdošanas veidu.

Pasīvo pārdošanu nedrīkst ierobežot arī tad, ja pastāv ekskluzīvā izplatīšanas sistēma.

Vairumtirgotājam uzlikts ierobežojums pārdot preces gala patērētājam;
Ierobežojums, kas noteikts selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībniekam, pārdot vienošanās preces nepilnvarotiem izplatītājiem izplatīšanas sistēmas teritorijā.

ŅEMIET VĒRĀ!

Selektīvās izplatīšanas sistēmā piegādātājs apņemas piegādāt produktus tikai tiem izplatītājiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Attiecīgi pilnvarotie izplatītāji apņemas nepārdot produktus neautorizētiem izplatītājiem vietās, kur tiek izmantota selektīvā izplatīšanas sistēma.

Pilnvarotajiem izplatītājiem ir jāļauj pārdot piegādātāja produktus visiem gala patērētājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir patērētāji vai citi uzņēmumi, ja vien šādas darbības tiek veiktas no pilnvarotas tirdzniecības vietas.

Pilnvarotajiem izplatītājiem ir jāļauj iegādāties produktus no citiem pilnvarotiem izplatītājiem. Pilnvarotajiem izplatītājiem nevar uzlikt pienākumu iegādāties produktus tikai no viena piegādātāja.

Sastāvdaļu ražotājiem ir tiesības arī pārdot sastāvdaļas tieši, piemēram, gala patērētājiem vai remonta un apkopes uzņēmumiem.

Vertikāla vienošanās, kas ietver kādu no stingrajiem ierobežojumiem, neietilpst grupu atbrīvojuma darbības jomā saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.797. Tomēr atsevišķos gadījumos uzņēmumiem ir iespēja pierādīt, ka pat vertikāla vienošanās, kas ietver stingros ierobežojumus, var kvalificēties individuālajam atbrīvojumam. Tādā gadījumā uzņēmumam ir jāspēj pierādīt, ka vertikāla vienošanās rada efektivitātes pieaugumu, kas sniedz labumu patērētājiem.

Vertikālas vienošanās, kurās ietverti citi vertikāli ierobežojumi

Vertikālas vienošanās, uz kurām neattiecas grupu atbrīvojums, izvērtē katrā gadījumā atsevišķi, t.i. izvērtējot vai piemērojams individuālais atbrīvojums. Vertikāli nolīgumi, kas neietilpst grupu atbrīvojuma darbības jomā, ir aizliegti tikai tad, ja tie ierobežo konkurenci. Vertikālo ierobežojumu var īstenot, izmantojot īpašus līguma noteikumus vai dažādus stimulus un sankcijas, kas rada tādu pašu rezultātu. Vertikālie ierobežojumi ietver, piemēram:

Pircēja pienākums iegādāties preces no viena piegādātāja.

Piegādātājs piegādā preces tikai vai galvenokārt vienam pircējam vai konkrētam mērķim.

Piegādātājs pārdod preci noteiktā teritorijā tikai vienam izplatītājam vai vienam izplatītājam tālākpārdošanai noteiktām klientu grupām.

ŅEMIET VĒRĀ!

Pasīvās pārdošanas ierobežošana ekskluzīvās izplatīšanas sistēmā ir aizliegta. Citi ekskluzīvas izplatīšanas sistēmas aspekti ir jāvērtē individuāli.

Pilnvarotajiem mazumtirgotājiem ir aizliegts pārdot produktus klientiem, kuri nav citi pilnvaroti mazumtirgotāji vai gala patērētāji.

ŅEMIET VĒRĀ!

Attiecībā uz selektīvo izplatīšanas sistēmu, skatīt stingros ierobežojumus . Citi selektīvās izplatīšanas sistēmas aspekti ir jāvērtē individuāli.