8. jūnijā Augstākā tiesa atzinusi par pamatotu Konkurences padomes (KP) lēmumu sodīt uzņēmumu SIA „Austrumu Energoceltnieks” par dalību 26 energobūvnieku kartelī, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos.
Noraidot SIA „Austrumu Energoceltnieks” kasācijas sūdzību, Augstākā tiesa atzina par pilnībā pamatotu KP 2013. gadā pieņemto lēmumu sodīt uzņēmumu par dalību iepirkuma kartelī. Šis ir pirmais gala spriedums konkrētajā lietā, kamēr ar pārējiem pārkāpuma dalībniekiem, kas pārsūdzēja KP lēmumu, turpinās tiesvedība. Tādējādi SIA „Austrumu Energoceltnieks”, kas ir viens no trim uzņēmumiem, kuriem tika piemērots lietā augstākais naudas sods – 7,5% no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – par kaitējumu konkurencei valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 59’699,43 EUR apmērā.
Tā kā konkrētā pārkāpuma lietā iesaistīts liels uzņēmumu skaits un KP ir pienākums nodrošināt visu tirgus dalībnieku tiesības iepazīties ar lietā iegūtajiem materiāliem un sniegt viedokli par iegūtajiem pierādījumiem, KP lēmumu pieņēma divus mēnešus pēc likumā noteiktā termiņa, par ko SIA „Austrumu Energoceltnieks” cēla iebildumus. Tiesa, izvērtējot konkrētos apstākļus, atzina, ka uzņēmuma tiesības netika aizskartas, jo tika īstenota uzņēmumu uzklausīšana. Tādējādi KP lēmuma pieņemšanas termiņa nokavējumam ir objektīvs attaisnojums.
Vienlaikus tiesa noraidīja SIA „Austrumu Energoceltnieks” iebildumus par KP atkāpšanos no esošās naudas sodu aprēķināšanas prakses. Tiesa norādīja, ka KP veic individuālu katras lietas īpašo analīzi, un tai nav saistoši iepriekšējie iestādes pieņemtie lēmumi, kas, tāpat kā iepriekš aprēķinātie naudas sodi, ir tikai orientējoši, un nekalpo kā juridisks ietvars naudas sodu piemērošanai turpmākās pārkāpuma lietās. To apstiprina arī Eiropas Savienības Tiesas prakse, vērtējot Eiropas Komisijas sodu piemēroto sodu apmērus. Augstākā tiesa norādīja – ja KP būtu saistīta ar iepriekšējās lietās noteiktiem naudas sodiem, tad uzņēmēji jau iepriekš varētu paredzēt potenciālos saimnieciskos riskus, iesaistoties pretlikumīgās darbībās. Tas savukārt nav savienojams ar Konkurences likuma mērķi – veicināt godīgu konkurenci.
KP pauž gandarījumu par tiesas spriedumā ietvertajiem secinājumiem kas ir būtiski, lai turpmāk efektīvi piemērotu konkurences tiesības īpaši sarežģītās lietās un piemērotu naudas sodus, kas ir atbilstoši pārkāpumam un spēj patiesi atturēt uzņēmumus no iesaistīšanās karteļos.
Šajā lietā tiesvedība turpinās ar 20 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem, savukārt četri sodītie uzņēmumi KP lēmumu nepārsūdzēja un naudas sodu ir samaksājuši.