Latvijas Republikas Senāts ar 31. oktobra spriedumu ir noraidījis piecu uzņēmumu - SIA „SGS Sistēmas”, SIA „PRO 1 STAGE”, SIA „Kompānija NA”, SIA „3S” un SIA „AUDIO AE” - kasācijas sūdzību par Konkurences padomes (KP) 2017. gada lēmumu, ar kuru KP konstatēja video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli. Ņemot vērā, ka KP lēmums ir stājies spēkā, uzņēmumiem par dalību aizliegtā vienošanās valsts budžetā jāiemaksā naudas sods vairāk nekā 322 tūkstošu eiro apmērā.
2017. gadā KP pieņēma lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošo kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi. KP lietas izmeklēšanu uzsāka pēc tam, kad viens no aizliegtā vienošanā iesaistītajiem uzņēmumiem Iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja iestādei par iespējamo pārkāpumu, tādējādi saņemot atbrīvojumu no naudas soda.
Pārkāpums tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2014. gadam. Uzņēmumi pārkāpumu īstenoja galvenokārt divos veidos – aicinot konkurentus neiesniegt savus piedāvājumus un aicinot saskaņot savus piedāvājumus, lai nodrošinātu iepirkumā nepieciešamo pretendentu skaitu un konkrētā uzņēmuma uzvaru. Karteļa vienošanās kropļoja konkurenci gan Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību, gan Latvijas pilsētu, novadu pašvaldību un to kultūras iestāžu iepirkumos visā Latvijā.
Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, aizliegtā vienošanā piedalījās vēl deviņi komersanti – SIA “SGS Sistēmas”, SIA “Diogens Audio”, SIA “Kompānija NA”, SIA “PRO 1 STAGE”, SIA “AJV grupa”, SIA “Audio AE”, SIA “3S”, SIA “SGM” un SIA “SOLAVI”. Ar SIA “SOLAVI” un SIA “SGM” jau iepriekš noslēgti izlīgumi, uzņēmumiem apņemoties lēmumu nepārsūdzēt.
Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktora p.i. Andris Eglons: “Latvijas Republikas Senāta spriedums iezīmē un nostiprina Konkurences padomes praksē vairākkārtīgi akcentētas atziņas. Pirmkārt, Senāts obiter dictum (cita starpā) ir atzinis, ka Konkurences padome drīkst savos lēmumos atsaukties uz avotiem svešvalodā un nav pamata prasīt, lai Konkurences padome iztulko ikvienu tiesību avotu, uz kuru tā savā argumentācijā atsaucas. Pretējā gadījumā var tikt ierobežotas iespējas nodrošināt vispusīgi izsvērtu un kvalitatīvu argumentāciju, kā arī visu tiesību avotu tulkošana pārlieku noslogotu iestādi, ierobežojot tās resursus, kas ir paredzēti tiešo uzdevumu pildīšanai. Otrkārt, neskatoties uz to, ka kāds no karteļa dalībniekiem neveic saimniecisko darbību konkrētajā tirgū, tas tāpat var tikt saukts pie atbildības par dalību karteli, jo par konkurenci uzskata ne tikai esošu, bet arī potenciālu sāncensību starp tirgus dalībniekiem. Treškārt, Konkurences padomes citās lietās piemēroti naudas sodi ir vienīgi orientējoši, un dalībnieks nevar paļauties, ka iestāde konkrētajā lietā nepiemēros tos lielākus kā citās lietās. Un ceturtkārt, tiesa norādījusi, ka fakts, vai fiziskai personai ir nodibinātas juridiskas attiecības ar tirgus dalībnieku, nav noteicošs apstāklis, lai konstatētu, ka fiziska persona, īstenojot aizliegtu vienošanos, ir rīkojusies konkrēta tirgus dalībnieka interesēs.”