Šodien, 22. novembrī, Saeima skatīs grozījumus, kas paredz mainīt Konkurences padomes (KP) atlīdzību sistēmu, tuvinot to kārtībai, kāda ir citās pielīdzināmās tirgus regulējošās iestādēs. Grozījumi neparedz palielināt iestādes budžetu, bet gan piešķirt tiesības elastīgi lemt par finanšu resursu izlietojumu – darbinieku skaitu un tiem nosakāmo darba algu, lai novērstu pieredzējušu ekspertu aiziešanu uz ‘bagātākām’ valsts iestādēm zemā atalgojuma dēļ.
Esošās vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros KP vairs nav iespējams celt darbinieku atalgojuma līmeni, jo jau šobrīd ir sasniegti maksimāli pieļaujamie atalgojuma apmēri. Vienlaikus piemērojamās atlīdzības ir zemas un neatbilst augstajam prasību un sarežģītības līmenim, ko izvirza darbs KP. Tas savukārt liedz noturēt un piesaistīt augsti kvalificētus ekspertus ar profesionālu pieredzi. 2016. gadā darba tiesiskās attiecības ar iestādi izbeidza 30 % darbinieku (tajā skaitā 19 % vadošo amatu), savukārt jaunas darba tiesiskās attiecības nodibināja tikai 18 % darbinieku.
Lai KP spētu autonomi noteikt atalgojuma apmēru iestādē un racionāli izmantot iestādes ierobežotos finanšu resursus, tādējādi nodrošinot vadošajiem un pieredzējušākajiem iestādes darbiniekiem konkurētspējīgāku atalgojumu, Ekonomikas ministrija sagatavoja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.
Izstrādātie priekšlikumi paredz, ka KP darbinieku mēnešalga turpmāk tiks noteikta šīs institūcijas izstrādātajā kārtībā, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī mēneša vidējās darba samaksas apmēru.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Mums vairs nav laika gaidīt, kad beidzot valsts pārvaldes reforma Latvijā tiks realizēta, jo ar katru no iestādes aizgājušo profesionāli būtiski vājinās iestādes kapacitāte. Mūsu iestādei likums noteicis uzraudzīt un aizsargāt konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, arī regulējamās, un tas ir tikai taisnīgi, ja mūsu atalgojuma sistēma būtu tāda pati kā citās līdzīgās valsts iestādēs. Būtiski, ka mēs neprasām papildu budžetu, vienīgi iespējas elastīgi lemt par finanšu resursiem un personālpolitikas jautājumiem.”