Konkurences padomes priekšsēdētājas S.Ābramas viedoklis portālā Delfi.lv (publicēts 09.11.2015.): saite
Balsojumam Saeimā tuvojas grozījumi Konkurences likumā, kas izstrādāti, lai labāk aizsargātu patērētāju un godīgo uzņēmēju intereses. Grozījumi tapa vairāk nekā triju gadu garumā, cieši konsultējoties ar uzņēmēju NVO, tomēr tieši pēdējā brīža diskusijas pirms grozījumu skatīšanas trešajā lasījumā liek teikt – būsim uzmanīgi, lai ar nepārdomātām īstermiņa interesēm nepagrūstu uzņēmējdarbības vidi prettiesiska haosa virzienā. Turpmāk – par dažiem no priekšlikumiem.Cik liels ir liels sods
Interesanti, ka viskarstākās diskusijas pēdējā brīdī izraisījis jautājums, kas nav tieši saistīts ar likuma grozījumiem, proti, cik lielus sodus piemēro Konkurences padome. Šī diskusija lielā mērā saistīta ar 2,2 miljonu eiro lielo sodu AS "Latvija Gāze". To uzņēmumam uzlika 2013.gadā par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu - uzņēmums atteica dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nebija nomaksājuši iepriekšējo, ar viņiem pilnīgi nesaistīto lietotāju radītos parādus.
Šādai rīcībai nebija nekāda sakara ar sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, un tā nav pieļaujama nedz krīzes, nedz pēckrīzes situācijās. "Latvijas Gāze" pēc sev nelabvēlīga pirmās instances tiesas sprieduma to ir pārsūdzējusi Augstākajā tiesā un sodu sauc par nesamērīgi lielu.
Patiesībā šis sods Latvijas mērogā nav nedz liels, nedz mazs. Konkurences tiesībās sodi tiek izteikti procentos no apgrozījuma, un "Latvijas Gāze" gadījumā tas bija 0,37%. Šāds sods ir vairāk nekā piecas reizes mazāks par Latvijā lielāko sodu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā (2%) un vairāk nekā 20 reizes mazāks par lielāko sodu karteļa lietā (7,5%). Kopumā Latvijā lielākais sods absolūtos skaitļos vienam uzņēmumam ir bijis seši miljoni eiro, kamēr tepat blakus Lietuvā savam tirdzniecības tīklam "Maxima" piemērots sods 16,8 miljonu eiro apmērā.
Ja paskatās uz nesenākajiem sodiem citur ES, redzami arī lielāki skaitļi - Francijā desmit piena pārstrādātājiem uzlikts 193 miljonu eiro sods, Itālijā divām apdrošināšanas grupām - 29 miljoni, Spānijā deviņiem piena pārstrādātājiem un divām asociācijām - 88,2 miljoni eiro.
Tāpēc bažīgu dara uzņēmēju asociāciju aicinājums iespējamā "Latvijas Gāze" soda saistībā mainīt sodu aprēķina sistēmu Latvijā, lai sodus mazinātu. Pasaulē pastāv divas atšķirīgas sodu noteikšanas metodes - rēķinot to kā procentu no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma vai kā procentu no apgrozījuma tajā tirgū, kur noticis pārkāpums. Latvijā darbojas pirmā metode - sodu izsaka no pilnā apgrozījuma un, lai nodrošinātu samērīgumu, ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu, nodarītās sekas, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un citus atbildību individualizējošus faktorus.
Savukārt asociācijas norādījušas, ka labāka būtu otrā metode. Šis ir diskusiju vērts jautājums, abām metodēm ir savi plusi un mīnusi, bet vienu gan gribu uzsvērt - otrā metode sodus nesamazina, tieši otrādi, vairumā gadījumu tie būtu lielāki.
Tā, piemēram, "Latvijas Gāzes" lietā sods ievērojami pārsniegtu šobrīd uzliktos divus miljonus eiro, ja tas būtu aprēķināts pēc metodes, ko izmanto Eiropas Komisija un kuru šobrīd iesaka Latvijas uzņēmēju NVO. Šāds sods netiek izteikts no visa uzņēmuma apgrozījuma, bet tikai no tirgus, kurā konstatēts pārkāpums - dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus. Tomēr, lai arī apgrozījums, no kura rēķina sodu, būtu mazāks, saskaņā ar Eiropas Komisijas metodi augstāki procenti tiktu noteikti par katru no pārkāpuma faktoriem (smagumu, sekām u.c.) un iegūtā summa tiktu reizināta ar gadu skaitu, cik ilgi noticis pārkāpums. Sodi, ko Eiropas Komisija nosaka, summējot sodu par katru no faktoriem, visbiežāk tiek kritizēti tieši to barguma dēļ.
Attiecīgi arī konkrētajā gadījumā atbilstoši Eiropas Komisijas metodei aprēķinātais sods pārsniegtu Latvijas Konkurences likumā noteikto maksimālo soda lielumu, kas ir 5%.
Iespējams, ar laiku Latvija tiešām varētu mainīt sodu aprēķina metodiku. Lielākus sodus piemērot rekomendē OECD, un, kā redzams no KP veiktajām aptaujām, lielākai prevencijai to vēlas arī daļa Latvijas sabiedrības. Tomēr, pirmkārt, šīs izmaiņas nav veicamas Konkurences likumā, bet gan saistītajos MK noteikumos vai, kā tas ir vairumā citu ES valstu, pašas konkurences iestādes izdotajās sodu vadlīnijās. Un, otrkārt, ir nopietni jāizsver, vai esam gatavi drastiskam un lēcienveidīgam sodu pieaugumam. Savukārt, kamēr šāds vispusīgs izvērtējums nav bijis, mūsu MK noteikumi dod pietiekamu iespēju izsvērt sodu samērīgumu un individualizēt to atbilstoši pārkāpumam un pārkāpējam.
Vai likums pasargās visus
Otra tēma, kas satrauc daudzus, ir tiesības Konkurences padomei prioritizēt savu rīcību. Oponenti iebilst, ka iestādei, saņemot iesniegumu, ikreiz būtu jārosina izpētes lieta, lai neviens iespējamais cietušais nepaliktu bez aizsardzības.
Šīs bažas ir saprotamas, savukārt atbildes ir divas un abas racionālas: efektivitātes apsvērumi un alternatīvas metodes.
Realitātē tieši prioritizācija ļauj ierobežotos resursus koncentrēt uz tiem pārkāpumiem, kas var nodarīt vislielāko kaitējumu. Tādas vienmēr būs karteļa vienošanās, ko ne bez pamata mēdz dēvēt par zādzību no sabiedrības. Tāpat prioritāte vienmēr būs dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu ļaunprātīga rīcība, kas izstumj no tirgus konkurentus vai izmanto savu varu par sliktu klientiem. Konkurences padomes apmēram 30 Izpilddirekcijas darbiniekiem jāizskata visi saņemtie iesniegumi, ierobežotā termiņā jāpabeidz lietu izpēte un jāseko notikumiem tirgos, tāpēc prioritizācija nav privilēģija, bet gan nepieciešamība. Līdzīgus noteikumus savos likumos paredzējušas daudzas valstis, tai skaitā Lietuva, Lielbritānija, Vācija, Zviedrija un Somija.
Savukārt alternatīvas metodes nozīmē, ka arī mazāk smagie pārkāpumi netiek pamesti novārtā. Jau kopš 2013.gada Konkurences padome šādos gadījumos mēdz izmantot rīkus, kas ātri novērš konkurences kropļojumu, formālu lietu nerosinot. Iestāde aizvien biežāk izmanto mediācijas procesu, palīdzot konfliktā iesaistītajiem uzņēmumiem nonākt pie konkurencei labvēlīga risinājuma. Ja iespējamais pārkāpums nerada būtisku kaitējumu tirgum, iestāde var izteikt brīdinājumu un izglītot uzņēmumus, kā turpmāk nenonākt konfliktā ar likumu. Tā šogad vien Konkurences padome jau ir izteikusi 21 brīdinājumu un veikusi divus mediācijas procesus.
Atrast adatu siena kaudzē
Apzinoties pārkāpuma smagumu un sekas, negodīgi uzņēmumi tos rūpīgi slēpj, turklāt tas notiek arvien gudrāk un sarežģītāk. Tieši tāpēc atrast un pierādīt pārkāpumus, jo īpaši karteļus, ir grūti.
Konkurences uzraugi tiešos pierādījumus var iegūt inspekcijās jeb nepieteiktos apmeklējumos, kam atļauju dod tiesa. Nereti inspekcijas vietā pierādījumu nav, bet ir pamatota informācija, ka tie meklējami citur, piemēram, pie sadarbības partneriem. Jaunie likuma grozījumi paredz, ka izmeklētāji, pastāvot pamatotai informācijai, ar iestādes lēmumu var operatīvi doties pēc šiem pierādījumiem, tiesneša akceptu saņemot pēc tam. Savukārt grozījumu oponenti norāda, ka šo citu telpu pārmeklēšanai nepieciešama atsevišķa tiesneša atļauja vēl pirms došanās turp.
Praksē jaunu tiesneša atļauju var saņemt tikai 72 stundu laikā, un tas nozīmē, ka pierādījumi, ja tādi jebkad bija, būs neatgriezeniski iznīcināti un pārkāpums paliks neatklāts un nesodīts.
Tāpēc grozījumi paredz, ka iestāde nākamajā dienā pēc inspekcijas uzrāda tiesnesim veikto izmeklēšanas darbību pamatojumu un iegūtos pierādījumus var izmantot lietā tikai tad, ja tiesa šo pamatojumu atzīst par pietiekamu.
Neapstāties pusceļā
Jebkuras valsts attīstībai nepieciešama konsekventa konkurences politika, jo tieši godīga, tiesiska konkurences vide ir viens no sabiedrības labklājības priekšnoteikumiem. Grozījumiem Latvijas Konkurences likumā tā ir jādara spēcīgāka, un likuma piemērošana - efektīvāka. Ļoti gribu cerēt, ka visu mūsu mērķis tomēr ir atturēt no konkurences pārkāpumiem, nevis jau likumā iestrādāt to pieļaujamību.