Latvijas Republikas Senāts 7. jūnijā, izskatot Konkurences padomes (KP) blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 23. marta lēmumu, apstiprināja KP argumentus par nepieciešamību nodrošināt īpašu tiesisko aizsardzību tirgus dalībnieka KP iesniegtajam izlīguma piedāvājumam un Iecietības programmas ietvaros notikušajai saziņai.
Viens no t.s. “Būvnieku karteļa” lietas dalībniekiem vērsās KP ar lūgumu izsniegt starp KP un cita tirgus dalībnieku noslēgto izlīgumu. KP sniedza informāciju par lēmumā iekļauto izlīgumu, tomēr uzņēmums vērsās tiesā. Papildus pieteicējas pieteikuma priekšmetam – izlīguma izsniegšanai – Administratīvā rajona tiesa lietā vēlējās izprasīt no KP arī izlīguma piedāvājumu.
Izskatot KP sūdzību, Senāts konstatēja, ka konkurences lietās parasti tiek vērtēta tirgus dalībnieku sadarbošanās ar konkurences iestādi, kas aptver saziņu gan Iecietības programmas ietvaros, gan saziņu par iespējamiem izlīgumiem un ietver labprātīgu faktu un pārkāpuma atzīšanu no pārkāpēja puses jeb pašapsūdzošas liecības. Šādas atzīšanās dēļ uzņēmumi, kas sadarbojas ar iestādi, var tikt pakļauti civiltiesiskai vai krimināltiesiskai atbildībai un nonākt sliktākos apstākļos nekā līdzpārkāpēji, kuri nesadarbojas ar konkurences iestādi.
Senāts secināja, ka, lai nodrošinātu uzņēmumu gatavību brīvprātīgi sadarboties ar konkurences iestādi Iecietības programmas un izlīguma ievaros, uz tirgus dalībnieku sniegtajām liecībām nevar attiecināt pierādījumu izprasīšanu. Analizējot Zaudējumu atlīdzināšanas direktīvas nosacījumus, Senāts secināja, ka tieši Iecietības programmas ietvaros notikušajai saziņai un izlīguma piedāvājumiem ir noteikta vislielākā tiesiskā aizsardzība. Tāpēc šāda saziņa ir izslēgta no tā informācijas loka, ko drīkstētu padarīt pieejamu citām personām.
Senāts skaidroja, ka liecību izsniegšana ietekmētu KP īstenoto konkurences tiesību efektīvu piemērošanu – iestādes spēju efektīvi īstenot Iecietības programmu, atklāt un izmeklēt konkurences tiesību pārkāpumus. Savukārt personai, kura sniegusi pašapsūdzošas liecības, pēc šo liecību nodošanas citai personai pastāv risks nonākt sliktākā pozīcijā, jo tai jāsāk aizsargāties pret šādas informācijas izmantošanu.
Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “Senāts lēmumā vērsa uzmanību uz KP īstenotajiem konkurences tiesību efektīvas piemērošanas aspektiem, apstiprinot, ka Iecietības programma un izlīguma procedūra ir svarīgi rīki nopietnāko pārkāpumu efektīvā atklāšanā un tirgus dalībnieku saukšanā pie atbildības. Senāta lēmums rada tiesisko noteiktību par izlīguma piedāvājumu un Iecietības programmas ietvaros notikušās saziņas īpašo tiesisko aizsardzību, novēršot tās izprasīšanas risku. Līdz ar to Senāta lēmums pozitīvi ietekmēs tirgus dalībnieku motivāciju sadarboties ar KP un atklāt savu dalību pārkāpumā Iecietības programmas ietvaros, kā arī izvairīties no sarežģītiem tiesvedības procesiem, ja tirgus dalībnieks izvēlēsies ar iestādi slēgt izlīgumu.”
Vairāk informācijas par KP Iecietības programmu, kur norādīts, kā rīkoties, ja tirgus dalībnieka rīcībā ir informācija par pārkāpumu un tas vēlas izmantot Iecietības programmas priekšrocības, var uzzināt šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/iecietibas-programma. KP ir sagatavojusi arī vadlīnijas par iespēju karteļu dalībniekiem atzīties pārkāpumā un saņemt atbrīvojumu no soda. Vadlīnijas skatīt ŠEIT. Tāpat KP ir sagatavojusi arī vadlīnijas par izlīgumiem konkurences lietās. Vadlīnijas skatīt ŠEIT.
Ikviens, kura rīcībā ir informācija par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem, var ziņot Konkurences padomei, rakstot iesniegumu vai izmantojot anonīmo ziņošanas formu tīmekļa vietnē: https://www.kp.gov.lv/lv/zinot-par-parkapumu.