Raksts sagatavots portālam iBizness.lv
Raksta autore:
Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja
Strauji mainīgajā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas vidē attiecības starp iepircējiem un piegādātājiem ir ļoti svarīgas. Nodrošināt, ka šīs attiecības tiek veidotas, pamatojoties uz godīgumu un pārredzamību, ir ne tikai labas uzņēmējdarbības prakses, bet arī normatīvo aktu ievērošanas un ētiskās atbildības jautājums. Līdz ar to sadarbībā starp piegādātājiem un iepircējiem ir svarīgi ievērot gan juridiskās normas, gan ētikas principus, lai nodrošinātu klientu uzticību, ātru un kvalitatīvu preču piegādi.
Laba komercprakse attiecas uz ētiskiem un profesionāliem standartiem, kurus uzņēmumi ievēro attiecībās ar piegādātājiem, klientiem un partneriem, lai nodrošinātu godīgas un abpusēji izdevīgas attiecības. Tā ietver uzvedības un rīcības kopumu, kas atbilst godprātībai, pārredzamībai un cieņai visos komercdarījumos. Attiecīgi negodīga tirdzniecības prakse ir krasi atšķirīga no minētā. Lai tiktu veicināta godīga tirdzniecība, abām pusēm jāievēro tālāk minētais.
- Jāievēro godīgas tirdzniecības regulējošā likumdošana
Latvijā kopš 2021. gada 1. novembra spēkā ir Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL). NTPAL attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem: mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu.
NTPAL ietver 16 negodīgas tirdzniecības prakses veidus, kas ir aizliegti visos apstākļos jeb “melno sarakstu”, un 5 negodīgas tirdzniecības prakses veidus, kas ir aizliegti, ja vien attiecīgie nosacījumi nav iepriekš skaidri un nepārprotami paredzēti rakstveida līgumā, kas noslēgts starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju un iepircēju jeb “pelēko sarakstu”.
Melnais saraksts
Melnā sarakstā uzskaitītās negodīgas tirdzniecības prakses veidi attiecas gan uz aizliegtiem maksājumiem, kurus iepircējs pieprasa piegādātājiem, gan arī uz iepircēja rīcību, kas ir pretrunā godīgai tirdzniecības praksei. Aizliegto maksājumu sarakstā tiek ietverti ar preču pārdošanu nesaistīti maksājumi (t.sk., līguma slēgšanas maksa, administrēšanas izmaksu kompensēšana, maksa par preču atrašanos tirdzniecības vietā, negūtās peļņas kompensēšana, jaunu tirdzniecības vietu iekārtošana/vecu pārveidošana). Piemēram, iepircējs ir atvēris jaunu veikalu un kā priekšnosacījumu piegādātājiem, lai to produkcija tiktu ietverta jaunā veikala tirdzniecības zālē, tas pieprasa noteiktu samaksu, kas piegādātājam ir jāsamaksā.
Tāpat NTPAL aizliedz iepircējam piemērot netaisnīgus, nepamatotus, līgumā neparedzētus maksājumus (atlaides), vienlaicīgi tiek atļauts vienoties par apjoma atlaides vai akcijas atlaides piemērošanu.
Viens no savlaicīgas preču piegādes ietekmējošiem faktoriem ir savstarpēja cieņpilna komunikācija starp piegādātāju un iepircēju. Proti, ja kādai no pusēm top zināmi iemesli, kas kavēs preču pasūtījuma apstiprināšanu vai izpildi, par šo faktu savlaicīgi jāziņo sadarbības partnerim. Piemēram, ja piegādātājs ar iepircēju ir vienojušies par preču pasūtījuma izpildi (piegādi) nedēļas piektdienā, tad tās pašas nedēļas otrdiena ir pēdējā diena, kad iepircējs no savas puses drīkst mainīt preču pasūtījumu. Savukārt, ja pasūtījums nav nepieciešams, par to jāpaziņo piegādātājam termiņā, kas ir vismaz 30 dienas pirms pasūtījuma izpildes, lai piegādātājs var rast alternatīvus noieta kanālus preču realizācijai. Šie termiņi ir noteikti NTPAL kā galējie pieļaujamie termiņi, taču, lai būtu iespējami mazāk pārrāvumi piegādes ķēdē, sadarbības partnerim par kavējošiem iemesliem jāinformē otra puse tiklīdz par tiem tapis zināms, bez liekas kavēšanās, apzinātas vai neapzinātas nogaidīšanas.
Iepircējam jāievēro, lai par rīcības sekām, kas ir paša atbildība, netiktu šī atbildība pārlikta uz piegādātāja pleciem. Piemēram, ja iepircēja noliktavā nozūd kaste ar šokolādes konfektēm un iepircējs no piegādātāja pieprasa zaudējuma atlīdzināšanu, tiek tiešā veidā pārkāpta godīgas tirdzniecības robeža. Tāpat arī, ja, piemēram iepircējs ir iegādājies lielu apjomu ziedu sēklas, kuras nav bijusi iespēja izpārdot sezonas laikā un ir izveidojies sēklu atlikums, tad par šo sēklu uzglabāšanu attiecīgos apstākļos maksu no piegādātājiem pieprasīt ir aizliegts.
Pelēkais saraksts
Iepircējs nedrīkst pieprasīt maksu par reklāmu, tirgvedību, loģistiku, ja vien iepriekš starp iepircēju un piegādātāju nav noslēgta rakstiska vienošanās. Tas nozīmē, ka iepircējs, nesaskaņojot un nepanākot vienošanās apstiprinājumu no piegādātāja puses, nav tiesīgs pieprasīt maksu, piemēram, par piegādātāja preču izvietošanu iepircēja sagatavotos plakātos.
Vienlaicīgi, ja iepircējs nav pārdomāti plānojis preču pasūtījumu apjomu, kā rezultātā ir pasūtījis lielu daudzumu pārtikas un lauksaimniecības preces par akcijas cenu, plānojot tās iztirgot preču veicināšanas laikā, tās netiek iztirgotas, tas nav tiesīgs, bez iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas pieprasīt, lai arī pāri palikušām precēm no piegādātāja puses tiktu piemērota akcijas cena. Vairums iedzīvotāju iepērkas mērķtiecīgi, ievērojot akciju cenas un izvēloties produktus, kuriem ir labākā cena, kas nereti tiek nodrošināta tieši preču veicināšanas laikā. Taču jāņem vērā, ka katra preču akcija, kampaņa vai cita veida veicināšanas aktivitāte sev līdzi nes būtiskus finanšu līdzekļus par šīs aktivitātes nodrošināšanu.
Visos sadarbības aspektos svarīgi ir ievērot samērīgumu starp sniegto pakalpojumu un sadarbības partnera ieguldījumu, kā arī nodrošināt alternatīvas izvēles iespējas sadarbības partnerim, piemēram, attiecībā uz loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu.
- Ētiska rīcība kā viena no sadarbības prioritātēm
Papildus iepriekš minētajam, NTPAL satur normu, kas nosaka ģenerālo uzvedības principu iesaistītajām pusēm, kā savstarpējā sadarbība jāveido, lai tā būtu godīga un taisnīga. Proti, NTPAL 5. panta 1. daļa nosaka, ka “pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos.”
Labticības princips darījumos (jeb godprātīga rīcība darījumos) aptver virkni aspektu (atklātību, savlaicīga saistību izpildi, abpusēju cieņu, pārredzamību, proporcionālu un taisnīgu pieeju, gatavību risināt konfliktus un problēmsituācijas), kas nodrošina godīgu un savstarpēji izdevīgu sadarbību starp darījuma partneriem. Šis princips ir būtisks, lai veicinātu uzticību, atbildību un vienlīdzīgus nosacījumus tirgū.
Diemžēl praksē nereti novērots, ka, piemēram, piegādātājs nosūtot paziņojuma e-pasta vēstuli iepircējam par faktu, ka, pamatojoties uz izejvielu cenu paaugstināšanu, ir spiests palielināt arī iepirkuma cenas, no iepircēja nesaņem atgriezenisko saiti ar atbildes e-pasta vēstuli vai zvanu šajā jautājumā pat vairākus mēnešus. Šādās situācijās piegādātājam atliek divas izvēles iespējas: 1) turpināt piegādāt preces par iepriekš saskaņoto (zemāko) iepirkuma cenu vai 2) pārtraukt konkrētās preces piegādes paziņojot, ka preces tiek izņemtas no piegādes sortimenta. Abos gadījumos piegādātājs finansiāli zaudē.
Godprātība darījumos ir princips, kas nozīmē, ka visi darījuma partneri rīkojas godīgi, atbildīgi un taisnīgi, vienlaikus ievērojot gan līgumiskās saistības, gan ētikas normas. Šis princips kalpo kā vadlīnija godīgas un atklātas sadarbības veicināšanai starp darījuma pusēm un nodrošina, ka neviens necenšas negodīgi iegūt priekšrocības uz otra rēķina. Piemēram, restorānu ķēde iepērk jūras veltes no neliela zvejniecības uzņēmuma. Restorānu ķēde izmanto modernākās tehnoloģijas un tam ir piekļuve tirgus informācijai, kurā prognozēts, ka dažu jūras velšu šķirņu cenas nākotnē strauji pieaugs sakarā ar gaidāmajām regulatīvajām izmaiņām, kas ietekmēs zvejas kvotas. Tomēr zvejniecības uzņēmums par to nezina, jo viņiem trūkst resursu vai tirgus izpētes sistēmu, lai paredzētu šādas izmaiņas. Zinot, ka cenas drīzumā pieaugs, restorānu ķēde pieprasa noslēgt ilgtermiņa līgumu ar zvejniecības uzņēmumu par fiksētu, zemāku cenu. Viņi neizrāda steidzamību un pasniedz šo piedāvājumu kā standarta praksi, nodrošinot, ka piegādātājs nenojauš, ka cena drīzumā būs daudz augstāka visā tirgū. Piegādātājs, nezinot par gaidāmo cenu kāpumu, piekrīt noteikumiem, uzskatot, ka tas ir godīgs un stabils darījums. Kad regulatīvās izmaiņas stājas spēkā un cenas strauji pieaug, zvejniecības uzņēmums ir faktiski ieslodzīts zemas cenas līgumā un zaudē iespēju gūt finansiālu labumu no augstākām tirgus cenām. Šis piemērs iezīmē negodprātīgo rīcību no restorānu ķēdes puses, apzināti nostādot piegādātāju neizdevīgā stāvoklī.
- Praktiskie soļi negodīgas tirdzniecības mazināšanai un sadarbības efektivizēšanai
Negodīga tirdzniecība veidojas, ja viens no sadarbības partneriem izmanto savu tirgus varu, lai gūtu nesamērīgas priekšrocības, radot nevienlīdzīgus noteikumus un riskus. Lai mazinātu šo problēmu un veicinātu godīgu un efektīvu sadarbību, nepieciešama rīcība dažādos līmeņos – no uzņēmumu iekšējās politikas līdz nozares regulējumam. Ārpus nozares regulējumam, kas tika apskatīts raksta sākumā, tiek sniegti vairāki praktiski soļi, kas var veicināt godīgāku tirgus praksi.
- Veidojiet skaidru un caurspīdīgu līgumu politiku
Nodrošiniet, ka visi līgumi ar piegādātājiem/iepircējiem ir pārskatāmi, satur skaidri definētus nosacījumus, kas saprotami abām sadarbības pusēm vienādi, kā arī neiekļauj plaši interpretējamus un neviennozīmīgus nosacījumus. Skaidri līguma nosacījumi veicina uzticēšanos. Godīga prakse nozīmē iepriekš noteikt visus iespējamos maksājumus un pakalpojumu izmaksas, lai izvairītos no pārpratumiem. Svarīgi vienošanos noformēt rakstiski, lai nerodas pārpratumi sadarbības gaitā, kas var rasties gadījumos, ja pastāv tā sauktās “džentelmeņa vienošanās”, kas izteiktas vien mutiski un izdevīgā situācijā viena no sadarbības pusēm var pateikt, ka vienošanās no šodienas vairs nav spēkā vai arī pēkšņi neatcerēties vienošanās nianses.
Vienlaikus modernajā tehnoloģiju laikā apsverama ir līgumu pārvaldības rīku ieviešana, lai sadarbības nosacījumu izmaiņas būtu ērtāk dokumentēt un galu galā arī izsekot tām. Pārvaldības rīku ieviešana nodrošina arī lielāku caurspīdīgumu piegādes ķēdes posmos. Vienlaicīgi arī tādas sistēmas ieviešana, kur piegādātājs var pats sekot līdzi un kontrolēt pasūtījuma statusu un izvairīties no pēkšņām izmaiņām vai kavējumiem, dod savas priekšrocības.
- Ieviesiet iekšējās kārtības un atbilstības noteikumus
Apmāciet darbiniekus par negodīgas tirdzniecības praksi un tās ietekmi gan uz uzņēmumu, gan uz kopējo ekonomiku un to, kā veidojam darījumu attiecības. Kā arī iedrošiniet darbiniekus ziņot par iespējamām problēmām un izveidojiet mehānismus, lai šie ziņojumi tiktu efektīvi izskatīti, nepieciešamības gadījumā sagatavojiet ziņojumu Konkurences padomei.
Vienlaicīgi iepircējiem ir būtiski regulāri veikt iekšējās pārbaudes, lai laicīgi atklātu un novērstu negodīgas tirdzniecības prakses gadījumus
- Ievērojiet regulāru un atvērtu komunikāciju ar sadarbības partneriem
Rīkojiet regulāras tikšanās ar piegādātājiem, lai pārrunātu sadarbības jautājumus, cenšoties panākt kopīgas intereses un mērķus. Veicinot dialogu un atgriezenisko saiti par to, kā sadarbību varētu uzlabot, piegādātāji jūtas vairāk novērtēti un ir atvērtāki turpmākai sadarbībai.
Lai novērstu pārpratumus, iepircējiem vēlams sniegt izsekojamus rakstveida pamatojumus gadījumos, kad piegādātājiem tas ir svarīgi.
- Veiciniet "win-win" pieeju
Darbojieties pēc principa, ka veiksmīga sadarbība ir abpusēji izdevīga. Apzinieties, ka ilgtermiņa uzticība un godprātība ir vērtīgāki par īstermiņa peļņu, kuru var iegūt ar negodīgām metodēm.
