Raksts gatavots speciāli žurnālam "IR Nauda"
Vārds "kartelis" parasti asociējas ar Dienvidamerikas mafiju, taču tā nav tikai aizokeāna realitāte, bet arī mūsu visu ikdiena. Konkurences tiesībās ar "karteli" apzīmē savā starpā konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos par cenu, tirgus sadali vai dalības nosacījumiem iepirkumos. Un šī gada vasarā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit Latvijas vadošo būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos, kas iezīmēja skaudru konkurences kultūras attīstību Latvijā. Par īstenoto pārkāpumu t.s. "būvnieku kartelim" tika piemērots līdz šim bargākais naudas sods iestādes vēsturē — pavisam 16 652 027,40 eiro.
Sodīto uzņēmumu vidū ir SIA Skonto Būve, SIA Latvijas Energoceltnieks, SIA Velve, SIA Arčers, SIA RERE Būve, SIA RE&RE, SIA RBSSKALS Būvvadība, SIA Abora, AS LNK Industries un SIA Merks par neskaitāmu būvniecības objektu sadali visā Latvijā.
Šī gada "būvnieku kartelis", kas daudziem asociējas ar Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Kultūras pils Ziemeļblāzma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, VEF un daudziem citiem iepirkumiem, nav pirmais konstatētais kartelis būvniecības nozarē, tāpat arī neviena cita tautsaimniecības nozare nav pasargāta no uzņēmumu aizliegtas vienošanās. No 2017. līdz 2020. gadam KP atklājusi pavisam 13 karteļus, kuros bija iesaistīti 64 uzņēmumi un kuriem naudas sodi piemēroti vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.
Statistika ir nepielūdzama, tāpēc KP ne tikai soda pārkāpumā iesaistītos uzņēmumus, bet arī piedāvā preventīvus rīkus, kas ļauj uzņēmumiem pašiem laikus novērst pārkāpumus. Tie ir pašnovērtējuma rīki, ar kurn palīdzību uzņēmēji var pārbaudīt savas rīcības atbilstību likumam, kā arī Iecietības programma, kas pirmajam karteļa dalībniekam, kas ziņo par pārkāpumu, nodrošina pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda un lieguma piedalīties iepirkumos. Savukārt uzņēmumiem, kuru darbībās jau konstatēts konkurences tiesību pārkāpums, ir iespēja izbeigt tiesisko strīdu lietā, noslēdzot administratīvo līgumu.
KP ļoti augstu vērtē uzņēmumus, kuri darbojas tirgū godprātīgi un veido veselīgu konkurences kultūru, savukārt situācijās, kad likums jau pārkāpts, tiek atzinīgi novērtēta arī uzņēmuma vēlme sadarboties un atzīt vainu pārkāpumā. Šādu iespēju «būvnieku karteļa» lietā, neraugoties uz to, ka uzņēmums spēlē ja vienu no galvenajām lomām pārkāpuma organizēšanā, izmantoja SIA Velve. Kopš SIA Velve valdes nomaiņas 2019. gadā uzņēmums pārvērtēja konkurences tiesību nozīmi uzņēmuma darbībā. Tas atspoguļojās arī izlīguma sarunās un vēlmē "attīrīt savu reputāciju", kas vienlaikus nozīmēja arī uzņemties atbildību par iepriekš izdarītiem pārkāpumiem.
Tā kā konkurences tiesībās netiek sodītas atsevišķas personas, par pārkāpumiem atbildība jāuzņemas uzņēmumam. SIA Velve, piekrītot KP konstatētajiem faktiem, atzīstot savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un noslēdzot administratīvo līgumu, ieguva naudas soda samazinājumu 10% apmērā. Šādi uzņēmums skaidri demonstrēja savu izpratni par konkurences tiesību ievērošanu turpmāk, kā arī iespējamiem pasākumiem pārkāpuma riska mazināšanai nākotnē.
Naudas soda samazinājums nav vienīgais izlīguma ieguvums. Uzņēmums, izpildot noteiktas prasības, tajā skaitā sadarbojoties un atzīstos savu vainu pārkāpumā, var saņemt KP pozitīvu atzinumu un atjaunot zaudēto uzticamību pēc sodoša lēmuma spēkā stāšanās. Izlīgums var tikt vērtēts kā nozīmīgs kritērijs pozitīva vērtējuma saņemšanai. Savukārt iepirkumu rīkotājs pēc KP pozitīva atzinuma var lemt, vai uzņēmumam, neraugoties uz gadu ilgo liegumu piedalīties publiskajos iepirkumos, tomēr ļaut startēt konkursā.
Uzņēmumiem vienojoties par savstarpējas konkurences izslēgšanu, piemēram, publiskajos iepirkumos, pasūtītājs ne tikai tiek maldināts par patieso tirgus situāciju, bet tam arī tiek liegta iespēja savus ierobežotos budžeta līdzekļus izlietot efektīvi. Konkurences tiesībās tiek prezumēts, ka karteļa gadījumā veidojas vismaz 10% pārmaksa. Taču dažādi pētījumi liecina, ka nodarītie zaudējumi gan patērētājiem, gan citiem tirgus dalībniekiem var būt daudzkārt lielāki. Pēc KP lēmuma pieņemšanas, ar kuru konstatēts pārkāpums, cietušās personas ir tiesīgas pieprasīt radītos zaudējumus no likuma pārkāpējiem jeb zaudējumu radītājiem.
Lai novērtētu sabiedrības tiešos ieguvumus no karteļu izskaušanas, KP aprēķinos balstās uz starptautiski atzītu metodoloģiju, kuru rekomendē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development jeb OECD). Analīzē tiek vērtētas KP darbības rezultātā novērstās negatīvās sekas uz patērētājiem, piemēram, novērstais cenu pieaugums. Provizoriskie aprēķini liecina, ka viena «būvnieku karteļa» lietas atklāšana sniedz sabiedrības ieguvumu, kas mērāms vairāk nekā 30 miljonu apmērā. Tas būtiski pārsniedz pēdējo trīs gadu vidējo sabiedrības ieguvumu no KP darbības, kas līdz šim bija mērāms virs 24 miljoniem eiro.
