19.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Konkurences likumā, un šobrīd tas ir pieejams arī sabiedrības vērtējumam.
Grozījumu projekts (.docx) un anotācija (.docx)
Grozījumi izstrādāti, lai Konkurences likuma piemērošanu padarītu efektīvāku un ērtāku uzņēmējiem. Ar grozījumiem likumā iestrādāti uzlabojumi, kas novērš līdz šim konstatētas nepilnības, tāpat, tos izstrādājot, ņemtas vērā Eiropas Savienības Tiesas atziņas un citu ES dalībvalstu prakse. Ar grozījumiem paplašinātas uzņēmumu iespējas saņemt atbrīvojumu no soda, skaidrot savu viedokli Konkurences padomei (KP) un saņemt konkurences kropļojumu radīto zaudējumu atlīdzību. Tāpat efektivizēta apvienošanās kontroles kārtība, stiprinātas KP iespējas nodrošināt, lai uzņēmumi nomaksā tiem uzliktos sodus un pilda piemērotos pienākumus, kā arī paredzēta iespēja KP savus resursus koncentrēt tieši smagāko pārkāpumu izmeklēšanai.
Būtiskākās izmaiņas, ko paredz grozījumu projekts:
Iespēja KP prioritāri skatīt smagāko pārkāpumu lietas
Lai KP resursi tiktu tērēti tikai sabiedrībai svarīgāko lietu izpētei un pārkāpumu novēršanai, KP paredzēts piešķirt tiesības prioritāri skatīt tieši šādas – smagu pārkāpumu – lietas, kas būtiski ietekmē konkurenci vai patērētāju intereses. Tādējādi turpmāk salīdzinoši nebūtisku pārkāpumu izvērtēšana vairs nevarēs aizkavēt patiesi būtisku pārkāpumu pārtraukšanu.
Vienlaikus Konkurencei būs plašākas iespējas atrisināt konkurences kropļošanas gadījumus pārrunu ceļā un neierosinot pārkāpuma lietu, ja šādi labumu sabiedrības interesēm var panākt bez lietas apstākļu izvērsta vērtējumu un naudas soda piemērošanas
Vairāk iespēju saņemt atbrīvojumu no soda – plašāka iecietības programma
Likumprojekts noteic, ka turpmāk KP varēs samazināt naudas sodu uzņēmumam par pārkāpumu, kuru KP jau konstatējusi, ja šis uzņēmums pirmais iesniedz pierādījumus par citu (nevis jau konstatēto) karteļa vienošanās aizlieguma pārkāpumu.
Līdz šim iecietības programma paredzēja atbrīvojumu no soda vai soda samazinājumu gadījumos, kad uzņēmums sniedz informāciju par pārkāpumu, par kuru KP nav pieņēmusi lēmumu.
Vienlaikus ar likuma grozījumiem iecietības programmas nosacījumi, kas līdz šim bija aprakstīti Ministru kabineta noteikumos, ietverti pašā Konkurences likumā.
Iespēja nodrošināt, ka uzņēmumi nomaksā uzliktos naudas sodus
Ar likuma grozījumiem paredzēts būtiski uzlabot KP uzlikto sodu izpildes nodrošināšanu un saskaņot to ar labāko ES praksi, lai nepieļautu uzņēmumu negodprātīgu izvairīšanos no soda nomaksas.
Tā, piemēram, skaidrāk definēta tā uzņēmuma atbildība, kurš pārņem no pārkāpēja aktīvus, kas bija iesaistīti pārkāpuma izdarīšanā.
Tāpat KP paredzētas tiesības vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu nodrošināt tā izpildi, ja naudas soda nomaksa varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Tā, piemēram, KP līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienests varēs apķīlāt pārkāpēja kustamo mantu un skaidru naudu, ierakstīt zemesgrāmatā prasības nodrošināšanas atzīmi vai izmantot citus Civilprocesa likumā paredzētos prasības nodrošinājuma līdzekļus.
Iespēja nodrošināt, ka uzņēmumi pilda tiem uzliktos pienākumus
Tā kā uzņēmumi ne vienmēr pilda KP uzliktos tiesiskos pienākumus un attiecīgi atsakās pārtraukt pārkāpumu vai novērst tā radītās sekas, turpmāk KP būs iespēja noteikt piespiedu naudu līdz 5 % apmēram no vidējā vienas dienas pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 350 eiro par katru dienu līdz pat brīdim, kamēr uzņēmums tiesisko pienākumu izpilda.
Uzņēmumiem plašākas iespējas skaidrot savu viedokli
Uzņēmumiem, pret kuriem KP ierosinājusi lietu, pēc tam, kad lietā ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, paredzēta iespēja lūgt KP mutiski uzklausīt tā viedokli. Šādu uzklausīšanu paredz arī Eiropas Komisijas izmeklēšanas procedūra.
Atvieglota iespēja saņemt zaudējumu atlīdzību
Šobrīd gan patērētāji, gan uzņēmumi, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējumu apmēru nosaka tiesa.
Ņemot vērā zaudējumu atlīdzības noteikšanas sarežģītību, jaunais likumprojekts paredz prezumēt (iepriekš pieņemt), ka karteļi un smagākās aizliegtās vertikālās vienošanās (tālākpārdošanas cenas noteikšanas un tirgus sadala), rada cenas pieaugumu par 10 procentiem, ja vien netiek pierādīts citādi.
Efektīvāka lielo apvienošanos uzraudzība
Skaidrāki apvienošanās paziņošanas kritērijiAr grozījumiem paredzēts atcelt nosacījumu, ka apvienošanās atļauja nepieciešama uzņēmumiem, kuru kopīgā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%. Uzņēmumiem saglabāsies pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanos tikai tad, ja to kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro (veselības aprūpes jomā – 300 000 eiro) katram.
Šīs izmaiņas veiktas atbilstoši OECD rekomendācijām un starptautiski atzītai labai praksei, kas nosaka, ka apvienošanās paziņošanas kritērijiem jābūt objektīviem, skaidriem, saprotamiem un jābalstās uz kvantitatīviem kritērijiem, kas ir viegli pieejami uzņēmumiem – apvienošanās dalībniekiem.
Vienlaikus noteiktos gadījumos, proti, kad apvienošanās ir starp tiešiem konkurentiem un apvienošanās rezultātā to kopējā tirgus daļa šajā tirgū pārsniedz 40%, kā arī var tikt būtiski samazināta konkurence, bet apgrozījuma kritērijs neizpildās, likumprojekts paredz KP tiesības pieprasīt apvienošanās dalībniekiem iesniegt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos, ja nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās īstenošanas dienas.
Vairāk saīsinātās ziņošanas iespēju uzņēmumiemLai uzņēmumiem atvieglotu apvienošanās paziņošanas pienākumu, likumprojekts paredz paplašināt saīsināto apvienošanās ziņojumu iesniegšanas gadījumu skaitu, kā arī paredz tiesības KP atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas pienākuma.
Vairāk laika apvienošanās nosacījumu izvērtēšanaiAr grozījumiem KP pēc apvienošanās dalībnieku lūguma vai savas iniciatīvas paredzētas tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanu par 15 darba dienām, lai izvērtētu uzņēmumu iesniegtos saistošos noteikumus. Saistošie noteikumi tiek piemēroti, lai novērstu kaitējumu, ko konkurencei var nodarīt konkrētā apvienošanās. KP aizliedz potenciāli konkurencei kaitējošas apvienošanās, ja vien apvienošanās dalībnieki nevar piedāvāt tādus nosacījumus, kas šo kaitējumu novērš.
Mainīta apvienošanās izvērtēšanas finansēšanas kārtībaGrozījumu projekts paredz ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu, kas nodrošinātu, ka valsts izmaksas daļēji palīdz segt arī uzņēmumi, kuru rīcība var ierobežot konkurenci un kas tieši saņem attiecīgo valsts pakalpojumus. Nodevas apjomu noteiks Ministru kabinets, un tas ir plānots diferencēts atkarībā no apvienošanās nozīmības, t.i., atbilstoši iesaistīto uzņēmumu apgrozījumam Latvijā, kā arī ņemot vērā nodevas lielumu Lietuvā un Igaunijā.