Kopumā Konkurences padome (KP) pērn pieņēma 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodot astoņus uzņēmumus.
Valsts budžetā 2018. gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 445 613 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā iestādes lēmums, visbiežāk pēc tiesvedības beigām, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai iestāde ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu.
Iepirkumu karteļi – viena no konkurences vides galvenajām problēmām
Pērn KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos.
Iestāde konstatēja, ka trīs meliorācijas uzņēmumi – SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta administrētā fonda projektu cenu aptaujās. Tikmēr biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA “TOMEGA” un SIA “BTK.LV” konkurenci kropļoja vairākās iepirkumu procedūrās, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. Abu nozaru uzņēmumi rīkojās pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par dalības noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.
Iepirkumu rīkotāji nereti ir pirmie, kuri var novērot aizdomīgas līdzības pretendentu iesniegumos. Pērn iestāde saņēma deviņus iesniegumus par iespējamām karteļu vienošanām. Tāpat, lai publisko iepirkumu rīkotāji prastu atpazīt iespējamas karteļu pazīmes nozarēs, kas vairākkārt nonākušas KP redzeslokā, iestāde 2018. gadā izglītoja Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjus.
KP tirgus dalībniekiem var izteikt arī brīdinājumus, ja saskatītās pazīmes iespējamai uzņēmumu aizliegtai vienošanai neliecina par būtisku, atkārtotu un plašu kaitējumu konkurencei. 2018. gadā kopā brīdinātas 37 personām, kas ir līdz šim augstākais brīdināto personu skaits gada laikā.
Publiskas personas kavē uzņēmējdarbības attīstību
2018. gada iestādes veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti apliecina, ka viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.
Kopumā Konkurences padome saņēma 63 iesniegumus saistībā ar publisku personu darbību, tajā skaitā konkurences kropļošanu.
Pērn KP konstatēja arī vienu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, kad publiskām personām – 28 pašvaldībām – piederošs uzņēmums SIA “ZAAO” nepamatoti liedza sadarbības partneriem slēgt līgumus tikai par to darbībai nepieciešamajiem dalīto atkritumu savākšanas laukumiem, uzspiežot izmantot visus SIA “ZAAO” piederošos šāda tipa laukumus. Tāpat uzņēmums piemēroja laukumu infrastruktūras uzturēšanas maksu, kas netika balstīta uz ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, turklāt noteiktā laika periodā dažādiem iepakojuma apsaimniekotājiem piemērojot atšķirīgu maksu.
Konkurences padome uzlika SIA “ZAAO” pienākumu novērst konstatētās neatbilstības, kā arī piemēroja 36 665 eiro naudas sodu.
Pieaug uzņēmumu vēlme apvienoties
2018. gadā izteikti pieaugusi uzņēmumu vēlme apvienoties uz stiprināt savu tirgus varu. Izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 60 %, kopā sastādot 20 lēmumus. No tiem 19 lēmumos ir pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās aizliegta.
Tāpat vienā apvienošanās gadījumā KP ierosināja pārkāpuma lietu par nepaziņotu apvienošanos, jo UAB “Vaizga” ziņojumu par apvienošanos iesniedza konkurences iestādei jau pēc faktiskās apvienošanās ar SIA “Petrol Property”. Saskaņā ar Konkurences likumu par šādu pārkāpumu uzņēmumiem draud naudas sods līdz 3 % no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. UAB “Vaizga”, atzīstot pārkāpumu, rosināja ar KP noslēgt administratīvo līgumu, apņemoties valsts budžetā samaksāt naudas sodu 57 419 eiro apmērā.
Kopumā 2018. gadā vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozares.