Šī gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumi, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, valsts budžetā ieskaitījuši kopumā nedaudz vairāk kā 1,7 miljonus eiro. Tā Konkurences likuma pārkāpēji valstij vismaz daļēji ir kompensējuši daļu no to nelikumīgi gūtās peļņas.
Pirmajā pusgadā 27 uzņēmumi ir nomaksājuši vai vienlīdzīgi sadalītos maksājumos turpina maksāt tiem piemērotās soda naudas par konkurences tiesību pārkāpumiem – īstenotām aizliegtām vienošanām vai ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu. No tiem 15 uzņēmumi ir saistīti ar energobūvnieku karteli, kur KP par saskaņotām darbībām bija sodījusi kopumā 26 būvniekus, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos.
KP naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem nosaka procentuāli no uzņēmumu finanšu gada apgrozījuma, aprēķinā ņemot vērā tādus faktorus kā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus. Uzliktais naudas sods tiek ieskaitīts valsts budžetā pēc tam, kad KP lēmums ir stājies spēkā, ja tas nav pārsūdzēts vai ir noslēgusies tiesvedība.
Pirmajā pusgadā ir noslēgušās piecas tiesvedības, kamēr 25 vēl turpinās. Tāpat vairākos gadījumos nav beidzies naudas soda nomaksai atvēlētais laiks vai ir sākta lēmuma par naudas soda uzlikšanu piespiedu izpilde, kuru veic zvērināts tiesu izpildītājs. Līdz gada vidum valsts budžetā nav ieskaitīti KP uzliktie naudas sodi aptuveni 18,2 miljonu eiro apmērā.
KP piemēroto naudas sodu primārais mērķis ir prevencija – pārtraukt uzņēmumu īstenotās pretlikumīgās darbības un atturēt citus uzņēmumus no iesaistīšanās līdzīgu pārkāpumu īstenošanā. Tāpat KP uzliktie sodi ir veids, kā pārkāpēji vismaz daļēji valstij un sabiedrībai kopumā var atlīdzināt zaudējumus, kas radušies to negodprātīgās rīcības dēļ.