2018. gada pirmajā pusgadā Konkurences padome (KP) izteica brīdinājumus 34 personām, kuru darbības radīja aizdomas par darbību aizliegtu saskaņošanu sešās iespējamo pārkāpumu epizodēs. Brīdinātie uzņēmumi lielākoties darbojās trīs nozarēs – apbedīšanas, apsardzes un autoskolu pakalpojumos.
Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku darbību atbilstību godīgas konkurences principiem, KP savā darbībā aktīvi īsteno “Konsultē vispirms” principus, kas izpaužas gan kā uzņēmumu brīdināšana, gan izglītošana.
Pirmajā pusgadā KP redzeslokā visbiežāk nonākuši un brīdinājumus saņēmuši apsardzes uzņēmumi, autoskolu pakalpojumu un apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji. Lai vērstu tirgus dalībnieku uzmanību uz iepirkumu karteļu problemātiku nozarē, KP aprīlī organizēja semināru arī apsardzes nozares dalībniekiem, t.sk. to pārstāvētajām asociācijām.
KP arī proaktīvi veic izglītošanu tirgos, kur iepriekš konstatēti konkurences pārkāpumi, lai nepieļautu to atkārtošanos, informējot gan nozares dalībniekus, gan iepirkumu organizētājus. Iepirkumu rīkotāju izglītošana ir būtiska, jo tie ir pirmie, kas var identificēt iespējamu pretendentu darbību saskaņošana un savlaicīgi to novērst, ziņojot KP. Pusgada laikā izglītoti Kultūras ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Tāpat par karteļu vienošanām publiskajos iepirkumos KP kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Iepirkumu uzraudzības biroju semināru ciklā “Par godīgu uzņēmējdarbību” izglītoja Jūrmalas, Jēkabpils, Rēzeknes un Kuldīgas pašvaldību pārstāvjus un uzņēmējus, kuru ikdienas darbība ir saistīta ar iepirkumu jomu. Nākamais seminārs ir plānots 12. septembrī Ventspilī.
Brīdinājumus, neuzsākot formālu izmeklēšanu un nepiemērojot naudas sodu, KP izsaka, ja iespējamais pārkāpums ir neliels, nav bijis atkārtots un uzņēmums apņemas to neatkārtot nākotnē, kā arī iestādes resursi, kas nepieciešami pārkāpuma izmeklēšanai, var pārsniegt sabiedrības ieguvumu.
KP norāda, ka brīdināšanas metode līdz šim ir vērtējama pozitīvi, jo neviens no brīdinātajiem uzņēmumiem atkārtoti nav nonācis KP redzeslokā. Ja tas notiktu saistībā ar līdzīgām darbībām, tad pārkāpums tiktu izmeklēts kā atkārtota pārkāpuma lieta.