Publicēts: 27.09.2024.
Informācija presei Jaunumi Publiskas personas Kapitālsabiedrības

Raksts sagatavots izdevumam "Jurista Vārds"

Raksta autore:

Anete Vitjazeva, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenā juriste konkurences veicināšanas pasākumos

Arvien biežāk publiskajā telpā dzirdama diskusija par to, ka Latvijas kapitāltirgus iepaliek no Lietuvas un Igaunijas[1], arī pelnošāko uzņēmumu ziņā esam no Baltijas valstīm pēdējie[2]. Tā kā Latvijas pelnošāko uzņēmumu saraksta augšpusē gadu no gada atrodas valstij piederošās kapitālsabiedrības[3], kas potenciāli nākotnē varētu pretendēt uz pelnošāko uzņēmumu statusu Baltijas reģionā, valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pilnveide varētu būt viens no risinājumiem Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Attiecīgi Ministru kabinets 15.09.2022. pieņēmis rīkojumu Nr. 618 “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām”[4], ar kuru paredzēts veikt būtiskus grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šobrīd minētie grozījumi atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā[5].  

Kapitālsabiedrību pārvaldības politikas vērtēšanas ietvarā arī ir aizsākušās diskusijas[6] par to, vai pastāvošais regulējums pārlieku neierobežo tiesības valsts kapitālsabiedrībām darboties tirgū, attīstot sniegto pakalpojumu klāstu, t.sk. ar inovatīviem un ilgtspējīgiem pakalpojumiem, proti, jautājums ir, vai nepieciešami grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā, pārskatot šobrīd regulējumā ietvertos priekšnoteikumus publisku personu kapitālsabiedrību (PPK) darbībai tirgū.

Šajā rakstā autore vērtē pastāvošo regulējumu kontekstā ar publiski izskanējušajām bažām[7] par regulējuma ierobežojošo dabu. Tiek skatīts arī jautājums par regulējuma vēsturisko attīstību, iecerētajām izmaiņām kapitālsabiedrību pārvaldībā, kā arī apskatīts, kādos gadījumos citās valstīs PPK ir atļauts darboties tirgū, sniedzot komercpakalpojumus.

Rakstā tiek lietotas atsauces uz Konkurences padomes (KP) VPIL 88. panta kārtībā sniegtajiem atzinumiem[8], ņemot vērā, ka VPIL 88. panta otrajā daļā noteikts publiskas personas pienākums pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veikt paredzētās rīcības izvērtējumu, konsultējoties cita starpā ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā.

VPIL 88. panta vēsturiskā attīstība

Spēkā esošajā redakcijā VPIL 88. panta pirmā daļa paredz, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no trijiem nosacījumiem:

  1. tiek novērsta tirgus nepilnība;
  2. tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai;
  3. tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai.

Šāda VPIL 88. panta pirmās daļas redakcija tika pieņemta 2015. gadā, pamatojoties uz 2012. gadā Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu komercdarbības koncepciju[9]. No minētās koncepcijas secināms, ka jaunais komercdarbības robežu regulējums tika izstrādāts, reaģējot uz publisku personu pārvaldības problēmjautājumiem, kā arī ar mērķi atturēt publisku personu kapitālsabiedrības no konkurences tirgu deformējošām darbībām un tās pamatā ir arguments, ka valstij ir jācenšas maksimāli atturēties no komercdarbības, ļaujot privātā sektora kapitālsabiedrībām pašām noteikt tirgus attīstības tendences[10].

Minētā kontekstā svarīgi norādīt, ka pirms 2015. gada publisku personu komercdarbība bija atļauta arī “jaunā nozarē”, “nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi”, “nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu”. Tomēr šie priekšnoteikumi no VPIL 88. panta pirmās daļas tika izslēgti, ņemot vērā, ka analītiskajā pētījumā[11], uz kuru sniegtas atsauces arī Publisko personu komercdarbības koncepcijā, tika pamatots, ka iepriekš uzskaitītie priekšnoteikumi ietverami tirgus nepilnības vai stratēģiskas svarīga pakalpojuma/preces konceptā. Piemēram, minētā pētījuma autori skaidro, ka publiskas personas komercdarbība nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kā arī komercdarbība jaunā nozarē,  vienmēr būs pamatojama arī ar kādu no VPIL 88. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. apakšpunktiem, tāpēc nepieciešams izvērtēt, vai lielus kapitālieguldījumus infrastruktūras attīstībai un jaunu nozari kā kapitālsabiedrības darbības pamatojumu VPIL 88. panta pirmajā daļā ir nepieciešams izdalīt atsevišķi[12].

Spēkā esošā VPIL 88. panta redakcija ir nereti raisījusi diskusijas, vai regulējums ir pietiekami skaidrs un saprotams. Tā, piemēram,  2021. gadā Ministru kabinetā tika izskatīts Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurā cita starpā tika norādīts, lai izvairītos no strīdiem un neskaidrībām attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību atļautās komercdarbības robežām un stimulētu valsts kapitālsabiedrību meklēt jaunus, inovatīvi tehnoloģiskus risinājumus, radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību un, sekojoši, veicinātu uzņēmumu klasteru veidošanos valsts pašas un Eiropas Komisijas ieteiktajos attīstības virzienos: digitalizācijas, zaļās ekonomikas un inovāciju jomā, ir nepieciešams atzīt un radīt gan valsts kapitālsabiedrībās, gan tiesību piemērotājos izpratni, ka ieguldījumi pētniecības un attīstības un inovatīvu komercializējamu risinājumu radīšanā atbilst VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktajam publiskas personas komercdarbības mērķim – tirgus nepilnības novēršanas un stratēģiski svarīgu, valsts ekonomikas attīstībai nepieciešamu produktu un pakalpojumu radīšanas nolūkam. Ministru kabinets, izskatot šo ziņojumu, konstatējis, ka normatīvie akti attiecībā uz valsts kapitālu pēc iespējas interpretējami atbilstoši valsts kapitāla pārvaldības mērķiem[13].

KP praksē ir bijuši lūgumi sniegt skaidrojumus saistībā ar iespējām PPK izvērst savu darbību ārpus Latvijas teritorijas, t.i., vai arī šajā gadījumā ir veicams atbilstības VPIL 88. pantam izvērtējums. Šādos gadījumos KP ir skaidrojusi, ka VPIL 88. pants ir Latvijas nacionālais regulējums un līdz ar to, vērtējot preces vai pakalpojuma tirgu, vērā ņemta tiek tikai PPK darbības ietekme uz Latvijas preču un pakalpojumu tirgiem. Arī raksta autores ieskatā mēdz būt gadījumi, kad neskatoties uz to, ka pats pakalpojums vai prece tiek vai tiks pārdots ārvalstīs, var tikt ietekmēti arī saistītie tirgi Latvijā. Piemēram, ja eksportam paredzētā prece tiek saražota Latvijā, PPK būtu jāvērtē, kādu ietekmi šāda PPK darbība rada, piemēram, uz Latvijas darba tirgu, vai PPK darbības rezultātā netiek izmantoti visi pieejamie speciālisti. Vienlaikus būtiski norādīt, ka apstāklis, ka PPK darbības rezultātā tiek ietekmēts nacionālais tirgus nenozīmē, ka PPK nevar darboties attiecīgajā jomā.

KP ir atbildējusi arī uz jautājumu, vai ar PPK tiek saprastas tikai Latvijas valsts kapitālsabiedrības vai arī VPIL 88. panta izvērtējums ir jāveic citu valstu kapitālsabiedrībām, kas darbojas Latvijā. Atbildot uz šo jautājumu, KP ir skaidrojusi, ka, ņemot vērā, ka saskaņā ar VPIL 1. panta 1. punktu ar publisku personu tiek saprasta Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas, tad attiecīgi secināms, ka VPIL 88. panta regulējums ir attiecināms tikai uz Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Attiecīgi citu valstu kapitālsabiedrības darbojas Latvijā, ievērojot vispārējās komercdarbības prasības, kas vienlīdz attiecināmas uz privātajiem tirgus dalībniekiem, kā arī uz PPK.

Atgriežoties pie jautājuma par aktuālajām diskusijām par VPIL 88. panta regulējumu, Ekonomikas ministrija 19.09.2023. saistībā ar rosinātajiem grozījumiem VPIL 88. pantā, ir paudusi viedokli, ka pašlaik spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās, kas ļauj publiskai personai iegūt līdzdalību kapitālsabiedrībās tikai tirgus nepilnības apstākļos vai radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumu, vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus, nepamatoti ierobežo kapitālsabiedrību ar būtisku publiskas personas kapitālu plašākas un aktīvākas darbības iespējas, bet tai pašā laikā tiek pieļautas nepamatotas priekšrocības privātajām kapitālsabiedrībām, tostarp ārvalsts kapitālsabiedrībām, kas aktīvi apgūst Latvijas tirgu un attiecīgi audzē savas valsts vērtību. Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus VPIL 88.pantā attiecībā uz kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu aktīvās iesaistes iespējām un normatīvā regulējuma pilnveidošanu, tostarp paredzot, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti.  

Attiecīgi Ekonomikas ministrijas ieskatā VPIL 88. panta pirmā daļa būtu izsakāma šādā redakcijā: “Publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei vai ilgtspējīgai un augstākai vērtības palielināšanai sabiedrības interesēs, ilgtspējīgi, efektīvi un atbildīgi izmantojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, kas darbojas uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, ievērojot konkurences neitralitāti.” Vienlaikus, Ekonomikas ministrijas ieskatā, būtu jāatsakās no pienākuma PPK kapitāldaļu turētājiem konsultēties ar KP, veicot izvērtējumu līdzdalības saglabāšanai.

Diametrāli pretēju viedokli ir paudusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) 2024. gada pavasarī publicētajā Ekonomikas pārskatā par Latviju[14] (turpmāk – Pārskats), sniedzot arī rekomendācijas par vēlamajiem uzlabojumiem dažādās jomās, cita starpā arī attiecībā uz konkurences tiesību regulējumu un Konkurences padomes pilnvarām. Pārskatā OECD secinājusi, ka kaut arī likums prasa pārvērtēt publisko personu līdzdalību kapitālsabiedrībās ik pa pieciem gadiem, īpašumtiesību struktūra kopš 2016. gada nav īpaši mainījusies, vienlaikus uzsverot, ka KP šajā jomā ir tikai konsultatīvas funkcijas, tā var rīkoties tikai pēc valsts iestādes pieprasījuma. Ņemot vērā minēto, OECD rekomendējusi paplašināt KP pilnvaras attiecībā uz tirgus izpētes veikšanu un normatīvo aktu novērtēšanas uzsākšanu, kā arī valsts kapitālsabiedrību lietderības izvērtēšanu, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti

Autores ieskatā, šobrīd spēkā esošais VPIL 88. panta regulējums ir līdzsvarots, ļaujot kapitāldaļu turētājiem izvērtēt līdzdalību kapitālsabiedrībā cita starpā caur efektivitātes prizmu – vai līdzdalība kapitālsabiedrībā ir efektīvākais veids kā īstenot noteiktu uzdevumu izpildi, vai iesaiste noteiktā tirgū vispār ir nepieciešama, kā arī izvērtējuma veikšana preventīvi ļauj PPK identificēt un novērst potenciālos konkurences neitralitātes riskus. Ir vērts paturēt prātā, ka KP sniegtajam atzinumam ir konsultatīvs raksturs, proti, gala lēmumu par līdzdalības saglabāšanu vai nesaglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem pati publiskā persona.

Kontekstā ar šajā sadaļā minēto, darba autore raksta turpinājumā apskata šobrīd spēkā esošās redakcijas VPIL 88. panta pirmajā daļā ietvertos priekšnoteikumus publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā. 

Publiskas personas funkciju efektīva izpilde – priekšnoteikums kapitālsabiedrības dibināšanai

VPIL 88. panta pirmā daļa noteic: “[..] publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem [..]”.

No minētā panta gramatiskā tulkojuma secināms, ka papildus VPIL 88. panta pirmajā daļā pantā minētajiem trijiem priekšnoteikumiem, lai publiska persona varētu lemt par kapitālsabiedrības dibināšanu vai tās darbības paplašināšanu, kapitālsabiedrības darbībai primāri jābūt saistītai ar tās kapitāldaļu turētāja – valsts vai pašvaldības – funkcijām un jāspēj tās izpildīt efektīvi.

Likumdevēja izvirzītais nosacījums “savu funkciju efektīvai izpildei” norāda uz to, ka publiska persona nevar iesaistīties komercdarbībā jebkādā nozarē, pat ja īstenojas kāds no trijiem nosacījumiem – pastāv tirgus nepilnība vai tiek nodrošinātas stratēģiski svarīgas vai valsts drošībai svarīgas preces vai pakalpojumi vai apsaimniekoti šādi īpašumi, bet tai ir atļauts veikt tikai tādu komercdarbību, kas ir tieši saistīta ar tās publisko funkciju izpildi[15].

Piemēram, gadījumos, kad kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētāja ir pašvaldība, kapitālsabiedrības pamatdarbības veidam ir jābūt saistītam ar pašvaldības autonomo funkciju[16] vai  pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas[17] mērķu izpildi, kam jābūt nostiprinātiem attiecīgās kapitālsabiedrības stratēģiskajā mērķī, statūtos un citos tās darbību reglamentējošos dokumentos[18].

Izvērtējot KP VPIL 88. panta kārtībā sniegtos atzinumus, konstatējams, ka KP kā atsevišķu priekšnoteikumu publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā parasti īpaši nav analizējusi, vai kapitālsabiedrības darbība nodrošina tās kapitāla daļu turētāja funkciju efektīvu izpildi. Praksē KP, sniedzot atzinumus, detalizētāk vērtējusi, vai publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā ir pamatojama ar kādu no VPIL 88. panta pirmajā daļā ietvertajiem trim priekšnoteikumiem - tiek novērsta tirgus nepilnība; tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai vai tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai. Vienlaikus KP nereti aicinājusi publisku personu vērtēt, vai apstāklis, ka noteiktu pakalpojumu sniedz PPK, ir efektīvākais risinājums un vai privātie tirgus dalībnieki šo pakalpojumu nevarētu nodrošināt efektīvāk[19].

Darba autores ieskatā, priekšnoteikums “savu funkciju efektīvai izpildei” ir tulkojams ciešā sasaistē ar VPIL 10. panta trešajā daļā nostiprināto principu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Proti, publiskas personas funkciju realizēšana caur kapitālsabiedrību var būt tikai un vienīgi sabiedrības interesēs. Līdz ar to darba autores ieskatā, nav nepieciešams papildu VPIL 88. pantam noteikt, ka publiska persona līdzdalību kapitālsabiedrība iegūst gadījumā, ja tas atbilst sabiedrības interesēm, jo minētais priekšnoteikums jau izriet no VPIL ietvertajiem valsts pārvaldes principiem.

Arī OECD uzsvērusi valsts uzņēmumu būtisko lomu sabiedrības interešu īstenošanā, norādot, ka valsts līdzdalības uzņēmumos pamatmērķim vajadzētu būt maksimāli palielināt ieguvumu sabiedrībai, izmantojot efektīvu resursu sadali[20].

No iepriekš minētā ir secināms, ka VPIL 88. panta pirmajā daļā ietvertie priekšnoteikumi detalizētāk izskaidro tiesību normu piemērotājiem, kas ir sabiedrības intereses jeb ekspektācijas attiecībā uz valsts iesaisti komercdarbībā. Proti, pantā iekļautie priekšnoteikumi palīdz tiesību normu piemērotājam piepildīt ar saturu jēdzienu “publiskas personas funkciju izpildei (sabiedrības interesēs)”, jo sabiedrības interesēs ir saņemt preces/pakalpojumus, kurus tā nevarētu saņemt, nepastāvot PPK, jo pastāv tirgus nepilnība, kā arī sabiedrības intereses ir netraucēti saņemt pakalpojumus/preces, kas atzīstami par stratēģiski vai valsts drošībai svarīgiem, un būt drošiem arī par šādu īpašumu apsaimniekošanu un saglabāšanu.

Saistībā ar valsts kapitālsabiedrību efektivitāti valsts funkciju nodrošināšanā autore vērš uzmanību, ka rakstā jau pieminētajā likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”[21] (turpmāk – Likumprojekts) anotācijā[22] norādīts, ka attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām nepieciešams aktīvāk īstenot valsts kā akcionāra intereses kapitālsabiedrību pārvaldībā. Likumprojekta anotācijā tiek skaidrots, ka viens no OECD akcentētajiem valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principiem ir aktīva īpašnieka (investora) princips, kuru raksturo skaidra valsts līdzdalības mērķu definēšana un jēgpilna iesaiste kapitālsabiedrību pārvaldībā. OECD norāda, ka valstij kā aktīvam un profesionālam īpašniekam, ir jāveido un regulāri jāpārskata sava īpašumtiesību politika kapitālsabiedrībās, lai apzinātu un definētu iemeslus un prioritātes, kāpēc tā caur līdzdalību ir ieguldījusi publiskos līdzekļus kādā konkrētā kapitālsabiedrībā, un izvērtētu valsts līdzdalības turpināšanas pamatojumu, cita starpā norādot arī kapitālsabiedrību pārvaldības politikas īstenošanā iesaistīto valsts iestāžu attiecīgās lomas un pienākumus.

Saistībā ar Likumprojektu būtiski arī norādīt, ka ar izstrādātajiem grozījumiem tiek piedāvāts ieviest valsts kapitālsabiedrību segmentāciju trīs grupās, vadoties no to ieņēmumu avotiem (atkarības no publiskas personas finansējuma) – komerciālas  valsts kapitālsabiedrības, no valsts atkarīgas komerciālas valsts kapitālsabiedrības un no valsts atkarīgas nekomerciālas valsts kapitālsabiedrības. Anotācijā norādīts, ka šāds kapitālsabiedrību dalījums dotu iespēju augstākās lēmējinstitūcijas līmenī izvirzīt kapitālsabiedrībām vienotus attīstības mērķus, izstrādāt vienotus pārvaldības standartus vai uzdevumus. Arī autores vērtējumā, šāds dalījums ļautu vieglāk valstij kā kapitāldaļu turētājiem  caur gaidu vēstuli, balstoties uz kapitālsabiedrības piederību kādai no kapitālsabiedrību grupām, definēt ieceres, ko valsts plānotajā periodā vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā, kapitālsabiedrības attīstības virzienus un finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī pamatot kapitālsabiedrības darbības atbilstību kādam no VPIL 88. panta kritērijiem. 

Raksta turpinājumā sākotnēji tiks apskatīts jautājums, kas VPIL 88. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu tvērumā saprotams ar stratēģiski svarīgiem pakalpojumiem, precēm un nekustamajiem īpašumiem.

Par stratēģiski svarīgiem pakalpojumiem, precēm un nekustamajiem īpašumiem

Divi no priekšnoteikumiem, kas ļauj publiskai personai būt par kapitāldaļu turētāju kapitālsabiedrībā paredz, ka kapitālsabiedrības darbībai ir jābūt saistītai ar stratēģiski svarīgu pakalpojumu vai preču nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu īpašumu pārvaldīšanu. Proti, likums paredz, ka ir nepieciešams konstatēt, ka kapitālsabiedrības radītās preces, sniegtie pakalpojumi vai pārvaldītie nekustamie īpašumi ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Līdz ar to, izvērtējot PPK darbības atbilstību VPIL 88. pantam, izvērtējuma veicējam ir jāgūst skaidrība par to, kas ir saprotams ar jēdzieniem stratēģiski svarīga prece, pakalpojums vai nekustamais īpašums.

KP informatīvajā materiālā “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” norādījusi, ka tas, kuram pakalpojumam vai precei ir piešķirams minētais statuss, galvenokārt ir atkarīgs no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem. Vienlaikus tiek skaidrots, ka, mainoties tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, minētais statuss katrā konkrētajā gadījumā ir pārskatāms[23].

Praksē KP “stratēģisko nozīmību” ir vērtējusi plašāk, nepieturoties tikai pie apsvēruma – ir vai nav konkrētā prece, pakalpojums vai īpašums valsts vai pašvaldības plānošanas dokumentos atzīts par stratēģiski svarīgu. KP ir vērtējusi to, vai preces, pakalpojumi, nekustamais īpašums nepieciešami tautsaimniecībai, iedzīvotājiem, valsts drošībai; vai preču, pakalpojumu, nekustamā īpašuma esamība ietekmē valsts ekonomiskos, politiskos un sociālos aspektus un nodrošina valsts un/vai reģiona attīstību, kā arī valsts un/ vai reģiona konkurētspēju[24].

Piemēram, saskaņā ar KP praksi par stratēģiski svarīgiem īpašumiem tiek atzīti sabiedriski nozīmīgi nekustamie īpašumi (koncertzāles, sporta halles, slimnīcas), īpašumi, kuri uzskatāmi par valsts ierobežoto resursu (infrastruktūras objekti, inženiertehniskās būves, telekomunikācijas), kā arī ģeogrāfiskas vietas (dabas parki, rezervāti, dabas resursi u.tml.).

Savukārt attiecībā uz jautājumu, kas saskaņā ar KP atzinumiem atzīstams par stratēģiski svarīgām precēm vai pakalpojumiem, secināms, ka atbilde lielākoties atšķirsies, vadoties no tā, vai līdzdalību kapitālsabiedrībā īsteno pašvaldība vai valsts.

Attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām savos atzinumos KP lielākoties par stratēģiski svarīgiem atzinusi tos kapitālsabiedrību sniegtos pakalpojumus, kas saistāmi ar pašvaldību autonomo funkciju, kas ietvertas Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā[25] un 8. pantā[26], izpildi. Piemēram, KP atzinusi, ka ūdensapgādes[27] un siltumapgādes[28] pakalpojumi atzīstami par stratēģiski svarīgiem, kas vienlaikus tiek sniegti tirgus nepilnības apstākļos.

Savukārt gadījumos, kad līdzdalību kapitālsabiedrībā īsteno valsts, secināms, ka nereti to sniegšanas pienākums izriet no normatīvo aktu prasībām[29] un plānošanas dokumentu prasībām. Piemēram, saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 2. pantu, 6. panta trešo daļu minētā likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, un tie ir organizējami tā, lai tiktu nodrošināti valsts garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas būtu pieejami ikvienam sabiedrības loceklim. Attiecīgi likumdevējs ir noteicis VSIA “Autotransporta direkcija” kompetenci organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos, savukārt valstspilsētu pašvaldībām – pilsētu teritorijās.

Būtiski norādīt, ka KP ir vērsusi publisku personu uzmanību uz apstākli, ka nereti sniegt stratēģiski svarīgus pakalpojumus vai apsaimniekot stratēģiski svarīgus īpašumus ir iespējams arī privātajiem tirgus dalībniekiem, līdz ar to publiskām personām ir nepieciešams ne tikai atzīt konkrētu pakalpojumu par stratēģiski svarīgu, bet arī veikt tirgus izpēti, tādējādi pamatojot iespējamas tirgus nepilnības pastāvēšanu konkrētajā pakalpojumu tirgū. Gadījumos, kad tirgū darbojas pietiekami plašs privāto tirgus dalībnieku skaits, KP secinājusi, ka kaut arī pakalpojums atzīstams par stratēģiski svarīgu, nepastāv ekonomiski šķēršļi (tirgus nepilnība), kas ierobežotu privātos tirgus dalībniekus piedāvāt un nodrošināt šādu pakalpojumu sniegšanu un aicinājusi publiskās personas pamatot, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt mērķus[30].

Sākotnēji varētu šķist, ka iepriekš minētā KP prakse neizriet no likuma prasībām, ņemot vērā, ka VPIL 88. panta pirmā daļa pieprasa īstenoties tikai vienam no trim priekšnoteikumiem, tātad tiesību normas piemērotājam, konstatējot, piemēram, ka tiek apsaimniekots stratēģiski svarīgs īpašums, nevajadzētu vēl konstatēt tirgus nepilnību. Tomēr KP atziņa vērtējama kopsakarā ar likumā izvirzīto nosacījumu, ka kapitālsabiedrība dibināma publiskas personas funkciju efektīvai izpildei. Proti, atgriežoties pie piemēra, pārliecināties, ka ir izvēlēta efektīvākā īpašuma apsaimniekošanas forma, var tikai veicot tirgus izpēti un konstatējot, ka PPK būs efektīvāks īpašuma pārvaldītājs nekā privātie tirgus dalībnieki, ja tādi pastāv. Jānorāda, ka ar efektivitāti nav saprotams tikai līdzekļu racionāls izlietojums, bet arī, piemēram, tas, vai īpašuma nodošana PPK ļaus publiskai personai nodrošināt efektīvāku tā  pārvaldību, ātrāku kapitāldaļu turētāju lēmumu izpildi attiecībā uz īpašumu un risku mazināšanu. Risku izvērtējums ir īpaši būtisks attiecībā uz kritisko infrastruktūru[31]. Attiecīgi, konstatējot, ka nav vienlīdz efektīvi privātie tirgus dalībnieki, kas spētu apsaimniekot īpašumu labāk vai vienlīdz labi kā PPK, ir vērtējams, vai nav konstatējama tirgus nepilnība (par tirgus nepilnību skatīt nākamo raksta sadaļu). Tādējādi, ņemot vērā, ka VPIL 88. panta otrā daļa paredz pienākumu publiskai personai veikt PPK rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, secināms, ka KP aicinājums pamatot tirgus nepilnības pastāvēšanu paralēli abiem pārējiem kritērijiem izriet no likuma prasības.

Apkopojot šajā sadaļā minēto, konstatējams, ka stratēģiski nozīmīgas preces, pakalpojumus un nekustamos īpašumus raksturo to nepieciešamība tautsaimniecībai, iedzīvotājiem, valsts drošībai, ietekme uz valsts ekonomiskajiem, politiskajiem un sociālajiem aspektiem, nodrošinot valsts un/vai reģiona attīstību, kā arī valsts un/ vai reģiona konkurētspēju. Kaut arī vairumā gadījumu tas, vai PPK darbība atzīstama par stratēģiski svarīgu, izrietēs no normatīvajiem aktiem vai valsts vai pašvaldības plānošanas dokumentiem, nav izslēdzams, ka pakalpojums tajos nav iekļauts, ņemot vērā, ka, mainoties tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem, minētais statuss katrā konkrētajā gadījumā ir pārskatāms.

Tirgus nepilnība

Pievēršoties pēdējam  VPIL 88. pantā ietvertajam priekšnoteikumam publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā – tirgus nepilnībai, sākotnēji tiks aplūkots tirgus nepilnības jēdziena saturs, tirgus nepilnības cēloņi, kā arī tiks apskatīts jautājums par tirgus nepilnību inovāciju tirgos. Autores ieskatā, ir būtiski sniegt plašāku informāciju par to, kas īsti saprotams ar tirgus nepilnību, ņemot vērā, ka tirgus nepilnības konstatēšana var būtiski ietekmēt publiskas personas lēmumu par tās iesaistīšanos vai neiesaistīšanos preces vai pakalpojuma tirgū. Uz jautājuma aktualitāti ir norādījis arī Pārresoru koordinācijas centrs informatīvajā ziņojumā “Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās”[32], uzsverot, ka izpratnes veidošana par “tirgus nepilnības” jēdziena saturu ir būtiska, lai novērstu nākotnes konflikta situācijas un veicinātu radošu konkurenci.

Tiesību zinātnē nav atrodama viena, universāla tirgus nepilnības definīcija, kas pirmšķietami skaidrojams ar apstākli, ka “tirgus nepilnības” jēdziens tiek izmantos ne tikai tiesību zinātnē, bet arī ekonomikas zinātnē, turklāt atzīstams par nenoteikto tiesību jēdzienu. 2013. gadā izstrādātajā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” anotācijā skaidrots[33], ka “tirgus nepilnības termins no juridiskā viedokļa ir uzskatāms par nenoteikto tiesību jēdzienu, kas analīzes rezultātā piepildāms ar konkrētu saturu attiecīgā gadījumā. Katrā konkrētajā gadījumā tiesību piemērotājam būs nepieciešams argumentēti pamatot, kādēļ attiecīgā situācija ir uzskatāma par tirgus nepilnību, un institūcijai, kas pieņems lēmumu par publiskas personas tiesībām dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, izvērtējot saņemto tirgus nepilnības pamatojumu, būs jāpieņem lēmums vai konkrētais gadījums ir uzskatāms par tirgus nepilnības situāciju.” Tāpat minētajā anotācijā norādīts[34], ka tirgus nepilnība ir situācija, kad tirgus sektors nespēj nodrošināt ierobežoto resursu efektīvu izvietošanu, sistemātiski radot preces vai pakalpojuma pārprodukciju vai nepietiekamību, kas varētu rasties neregulējamā tirgus sistēmā, pastāvot tādām problēmām kā sabiedriskas preces, ārēji (blakus) efekti vai nepilnīga konkurence.

Latvijas normatīvajos aktos tirgus nepilnības definīcija ir sniegta VPIL 88. panta pirmās daļas 1. punktā, kur tā raksturota kā situāciju, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā.

Tādējādi tiesību normu piemērotājiem ir dots uzdevums no tiesību zinātnes perspektīvas piepildīt ar saturu jēdzienu “sabiedrības intereses”, un sekojoši no ekonomikas zinātnes perspektīvas saprast, vai ir pamats atzīt, ka tirgus nedarbojas atbilstoši sabiedrības interesēm.

Autores ieskatā, likumā sniegtā tirgus nepilnības legāldefinīcija apstiprina šajā rakstā izvirzīto tēzi, ka visi trīs VPIL 88. panta pirmajā daļā minētie priekšnoteikumi ir integrāli saistīti un paskaidro (detalizē) pamatnoteikumu, ka PPK ir dibināma publisku personu funkciju efektīvai izpildei, jo, kā skaidrots iepriekš šajā rakstā, publisku personu funkcijas ir nesaraujami saistītas ar VPIL 10. panta trešajā daļā nostiprināto principu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs.

Tēze gūst apstiprinājumu arī juridiskajā literatūrā, kur tiek skaidrots[35], ka galvenais ekonomiskais pamatojums valsts kapitālsabiedrības pastāvēšanai ir tirgus nepilnības novēršana, t.i., situācijas, kurās brīvā tirgus rezultāts attiecībā uz sabiedrības labklājības nodrošināšanu nav optimāls. Sabiedrības labklājība (social welfare) šajā kontekstā apzīmē visu sabiedrības locekļu kopējo labklājību. Sabiedrības labklājības maksimizēšana ir vispāratzīts princips, pēc kura ieteicams vadīties, izvērtējot valsts iejaukšanās alternatīvas.

Arī Publisko personu komercdarbības koncepcijā norādīts, ka publiska persona var nodarboties ar komercdarbību, pamatojoties uz VPIL 88. panta pirmās daļas 1. punktu[36], izpildoties šādiem priekšnosacījumiem: a) pastāv pamatota sabiedrības interese saņemt attiecīgo preci vai pakalpojumu; b) nozarē nav neviens dalībnieks, kas spētu nodrošināt pastāvošās sabiedrības intereses attiecīgajā jomā. Kapitālsabiedrības, kas dibināta vai darbojas uz minētā pamata, mērķis ir sabiedrības interešu nodrošināšana nozarē, kur tirgus esošajos apstākļos nespēj šīs intereses apmierināt. Publiskas personas komercdarbība ir iespējama, izpildoties nosacījumam, ka sabiedrība ir ieinteresēta tajā, lai valsts iesaistītos komercdarbībā[37].

Ņemot vērā minēto, kā arī apsvērumu, ka sabiedrības intereses var iekļaut aspektu par tās labklājības veicināšanu, secināms, ka tirgus nepilnība ir cieši saistīta ar publiskas personas racionālu un efektīvu līdzekļu izlietojumu, kas īpaši būtiski komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām. Proti, autores ieskatā, gadījumā, ja publiska persona atbilstoši atbildīga investora principam pirms jaunas PPK dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas (vai PPK jauna pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas) veic rūpīgu ekonomisko analīzi, cita starpā analizējot, vai pēc PPK piedāvātās preces vai pakalpojuma būs pieprasījums, vai tirgus jau nav pārsātināts, izsverot iesaistīšanās komercdarbībā riskus, un tā rezultātā gūstot pārliecību, ka tā spēs vairot sabiedrības labklājību, strādājot ar peļņu, ir iespējams konstatēt daļēju tirgus nepilnību. Īsāk sakot, PPK biznesa plānam ir skaidri jānorāda uz brīvo vietu tirgū kur kādu iemeslu dēļ, piemēram, lieli kapitālieguldījumi un ilgs to atmaksas termiņš, nevēlas darboties privātie tirgus dalībnieki. Attiecīgi, ja ir rūpīgi izstrādāts biznesa plāns, tam jau būtu jāiekļauj tirgus analīze, līdz ar to atsevišķu izvērtējumu, kas paredzēts KP, publiskai personai nebūtu jāgatavo.

Uz nepieciešamību veikt rūpīgu tirgus izvērtējumu, lai konstatētu tirgus nepilnību, norādīts arī juridiskajā literatūrā, paužot viedokli, ka, lai konstatētu un pierādītu tirgus nepilnības situācijas esamību, tiesību normas piemērotājam, kad apstākļi norāda uz iespējamu tirgus nepilnību, ir jāveic tirgus situācijas izvērtējums. Ja tirgus nepilnības situācija tiek konstatēta, izvērtējumā publiskai personai būtu jānorāda tie apstākļi, kas to pamato – ar objektīviem pierādījumiem jāpierāda, ka 1) ir noteikta apjoma pieprasījums pēc konkrētajām precēm vai pakalpojumiem; 2) pieprasītās preces vai pakalpojumi tirgū netiek nodrošināti to pieprasītajā apjomā, kā rezultātā netiek apmierinātas visu patērētāju intereses.[38] Vienlaikus, autores ieskatā, šie kritēriji var nedarboties visos gadījumos, tai skaitā attiecībā uz inovāciju tirgiem, proti, var būt neiespējami pierādīt, ka sabiedrībā pastāv pieprasījums pēc kādas preces vai pakalpojuma, ja sabiedrība nav pagaidām pat informēta par attiecīgās preces vai pakalpojuma esamību. Šajā gadījumā, autores vērtējumā, lielāks uzsvars jāvērš uz jautājumu, kāda problēma vai tirgus nepilnība tiek risināta ar attiecīgo inovāciju.

Tirgus nepilnības cēloņi

Literatūrā sastopami dažādi tirgus nepilnības cēloņu uzskaitījumi[39], tomēr visbiežāk literatūrā sastopami šādi tirgus nepilnības cēloņu veidi:

  1. iztrūkstošs tirgus;
  2. nepilnīgs tirgus;
  3. koncentrēta tirgus vara;
  4. pozitīvie un negatīvie blakusefekti;
  5. informācijas nevienlīdzība.

Piemēram, 2013. gadā izstrādātajā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” anotācijā skaidrots[40], ka tirgus nepilnība ir situācija [..], kas varētu rasties neregulējamā tirgus sistēmā, pastāvot tādām problēmām kā sabiedriskas preces, ārēji (blakus) efekti vai nepilnīga konkurence. Būtiskākās tirgus nepilnības ir:

  1. monopoli jeb konkurences trūkums;
  2. ārējās ietekmes jeb neparedzēti ražošanas vai patēriņa blakusefekti;
  3. sabiedriskās preces.

Turpmāk rakstā tiks apskatīti tie tirgus nepilnības cēloņi, kas visbiežāk var būt par pamatu PPK iesaistei tirgū. Proti, iztrūkstošs tirgus, nepilnīgs tirgus un pozitīvie un negatīvie blakusefekti.  

Iztrūkstošs tirgus

Tirgus nepilnība rodas gadījumā, ja tirgus noteiktu iemeslu dēļ neveidojas, proti, tirgus ir iztrūkstošs. Piemēram, būtu pamats uzskatīt, ka tirgus ir iztrūkstošs, ja noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā pastāv pieprasījums pēc noteiktiem pakalpojumiem vai precēm, taču tajā nav komersantu, kuri varētu nodrošināt šo pieprasījumu. Par iztrūkstošiem tirgiem, autores ieskatā, būtu pamats runāt arī inovāciju gadījumā, proti, kad pieprasījums var nebūt vēl izveidojies pēc inovatīvā produkta vai pakalpojuma. Inovāciju gadījumā, autores vērtējumā, tirgus var ātri reaģēt un tādējādi varētu mainīties tirgus nepilnības pastāvēšanas iemesls, proti, iztrūkstošs tirgus varētu kļūt par nepilnīgu tirgu vai par tirgu, kurā vienam tirgus dalībniekam ir koncentrēta tirgus vara. 

Iztrūkstošs tirgus lielākoties ir sabiedrisko pakalpojumu gadījumā, kad privātajiem tirgus dalībniekiem nav motivācijas nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus (preces), jo pakalpojumi būtu jāsniedz ar zaudējumiem.

Sabiedriskos pakalpojumus (preces) raksturo divas īpašības, pirmkārt, to lietošana nevar tikt ierobežota un, otrkārt, tiem nav konkurentu. Par sabiedriskajiem pakalpojumiem tradicionāli tiek uzskatīta drošība (policija, armija, ugunsdzēsēji), primārā veselības aprūpe, infrastruktūra (ielu apgaismojums, ceļi, parki), izglītība u.tml. Sabiedriskos pakalpojumus iespējams iedalīt pēc to pieejamības teritorijas, proti, sabiedriskie pakalpojumi, kas pieejami tikai kādā noteiktā administratīvajā teritorijā, nacionālā līmeni vai globālā līmenī[41].

Tā kā par sabiedrisko pakalpojumu lietošanu to patērētāji tieši nemaksā, to izveide un uzturēšana nav rentabla, vienlaikus to nepārtraukta nodrošināšana ir nepieciešama sabiedrībai, sabiedriskos pakalpojumus tradicionāli nodrošina publiskās personas.

Autores vērtējumā, iepriekš aprakstītie sabiedriskie pakalpojumi būtu nošķirami no sabiedriskajiem pakalpojumiem Līguma par Eiropas Savienības darbības (turpmāk - LESD) izpratnē. Kā to norādījis Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāts[42], tad sabiedriskajam pakalpojumam jābūt ar “īpašām iezīmēm” salīdzinājumā ar citiem pakalpojumiem, ko parasti sniedz tirgū. Šīs īpašās iezīmes, pirmkārt, attiecas uz sniegtā pakalpojuma raksturu. Proti, iestādēm ir jābūt pamatotam iemeslam uzskatīt, ka tad, ja nenotiktu valsts iejaukšanās, attiecīgais pakalpojums, iespējams, netiktu sniegts vispār vai netiktu sniegts tādā līmenī, kas uzskatāms par vispiemērotāko. Tādējādi valsts iejaukšanās mērķim ir jābūt apmierināt patiesu vajadzību sabiedrībā attiecībā uz kādu konkrētu pakalpojumu, kuru pienācīgi nesniedz un tuvākajā nākotnē nesniegs uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos. Šīs sabiedrisko pakalpojumu īpašās iezīmes, otrkārt, attiecas uz veidu, kādā tiek sniegts pakalpojums. Proti, pakalpojums ir jāsniedz zināmā mērā universāli un obligāti. Ņemot vērā minēto, sabiedriskie pakalpojumi LESD izpratnē, būtu vairāk iederīgi nākamajā sadaļā – nepilnīgs tirgus.

Nepilnīgs tirgus

Tirgus nepilnība rodas arī gadījumā, ja  tirgos kopējais privāto tirgus dalībnieku piedāvājums ir nepietiekams, lai apmierinātu patērētāju vajadzības. Nepilnīgi tirgi, piemēram, ir gadījumos, kad tiek sniegti kvazi-sabiedriskie pakalpojumi (angļu val. – quasi-public goods) un kopējā labuma pakalpojumi (angļu val. – merit goods) gadījumā. Par nepilnīgiem tirgiem būtu uzskatāmi arī tādi gadījumi, kad tirgus dalībnieki, kaut arī potenciāli tie varētu gūt peļņu, darbojoties noteiktā nozarē, tomēr izvēlas to nedarīt. Iemesli atturēties no dalības tirgū var būt dažādi, piemēram, gadījumi, kad nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kas spēj sniegt atdevi tikai ilgstošā laika periodā.

Tieši nepilnīgie tirgi, autores ieskatā, ir visbiežākais tirgus nepilnības cēlonis, kur tirgus nepilnība tiek novērsta ar PPK ienākšanu tirgū.

Kvazi-sabiedrisko pakalpojumu raksturīgas iezīmes ir daļēja konkurences pastāvēšana, daļēja izslēdzamība un iespēja šo pakalpojumu neizmantot. Proti, tas nozīmē, ka atsevišķi sabiedrības locekļi var atteikties lietot šo pakalpojumu, kā arī atsevišķiem sabiedrības locekļiem šī iespēja var tikt liegta. Kā piemēru kvazi-sabiedriskajiem pakalpojumiem var minēt maksas ceļus vai tiltus, kas tikuši izveidoti par privāto tirgus dalībnieku līdzekļiem. Kvazi-publisku pakalpojumu piemērs ir arī pašvaldību sniegtie komunālie pakalpojumi.

Savukārt kopējā labumu pakalpojumiem (precēm) raksturīgs, ka no to lietošanas gūst labumu visa sabiedrība, ne tikai tās patērētājs. Šos pakalpojumus publiskā persona lielākoties nodrošina bez maksas vai par samazinātu maksu, jo tādējādi sabiedrība tiek mudināta patērēt šo pakalpojumu.

Spilgts piemērs kopējā labuma precēm veselības nozarē, ar kuru tiek veicināta visas sabiedrības veselības veicināšana, ir vakcinācija, jo tā no slimības aizsargā ne tikai pašu pakalpojuma saņēmēju, bet arī novērš (mazina) slimības izplatību. Vēl par kopējā labuma pakalpojumu uzskatāma izglītības nodrošināšana. Proti, tiek veicināta visas sabiedrības izglītotība un pastarpināti arī ekonomiskā izaugsme.

Autores ieskatā, nepilnīgs tirgus ir iespējams, gan vērtējot tirgu no pieprasījuma, gan piedāvājuma perspektīvas. Proti, ja PPK var nodrošināt preci vai pakalpojumu, uz ko Latvijā (pagaidām) nav pieprasījuma, bet pieprasījums pastāv ārvalstīs, secināms, ka no pieprasījuma puses tirgus Latvijā netiks ietekmēts. Vienlaikus ir arī vērtējama piedāvājuma puse – vai preču/ pakalpojuma analogus Latvijā piedāvā privātie uzņēmēji ārvalstu tirgiem, jo vērtējams, vai PPK darbība nepadarītu neiespējamu privāto tirgus dalībnieku darbību tirgū, piemēram, akumulējot visu darba spēku.  Gadījumā, ja šādu privāto tirgus dalībnieku nav vai to darbībai nav nepieciešami visi pieejamie resursi, autores vērtējumā, būtu pamats konstatēt daļēju tirgus nepilnību, papildus ņemot vērā apstākli, ja PPK preču un pakalpojumu eksportam būtu būtiska ietekme uz sabiedrības labklājību.

Kā piemērs, kad valsts konstatē nepilnīgu tirgu un nolemj iesaistīties problēmas risināšanā, minams mājokļu pieejamības reģionos jautājums. Proti, ar mērķi risināt tirgus nepilnības reģionos un nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus mājokļus, Ministru kabinets 2022. gada 14. jūlijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālo ziņojumu “Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus”[43]. Tā ietvaros paredzēts izveidot valsts kapitālsabiedrību “Mājokļu fonda institūcija”, kas nodrošinātu dažādām iedzīvotāju sociālajām grupām pieejamus dzīvokļus īrei, un sasniedzamais rezultāts būtu 4000 jauni dzīvokļi.

Minētajā ziņojumā norādīts, ka tirgus nepilnību pamato OECD veiktie pētījumi, Eiropas Komisijas ziņojumi par Latviju, Latvijas ekonomiskie attīstības pārskati, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021. gadā veiktais statistikas datu apkopojums par komercbanku aizdevumiem nekustamajos īpašumos un būvniecībā.

Attiecībā uz privātā sektora investīcijām īres namu būvniecībā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā[44] norādīts, ka privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā uz tirgus nosacījumiem ir nepietiekamas. Pieejamie kreditēšanas termiņi ir īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņiem, kas palielina izmaksas par dzīvojamo telpu.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā secināts, ka apstākļi, kas kavē mājokļu aprites un īres tirgu, kā arī sadārdzina īres maksas, ir šādi: dzīvojamo telpu trūkums reģionos, brīvais tirgus nespēj nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu mājokļu pieejamībā, neveidojas jauns īres tirgus, komersantiem šis bizness nav rentabls. Viens no būtiskākajiem iemesliem īres mājokļu trūkumam reģionos ir iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un pirktspēja. Kopumā nosauktie apstākļi kavē uzņēmējdarbības attīstību reģionos.

Blakusefekti

Tirgus nepilnību var radīt arī blakusefekti (angļu val.- externalities). Ar blakusefektiem tiek saprasta netiešā ietekme, ko rada privātpersonu un tirgus dalībnieku lēmumi attiecībā uz patēriņu, ražošanu un ieguldījumiem, kas ietekmē personas (sabiedrību), kas nav tieši iesaistītas darījumos. Proti, blakusefekti pastāv, ja tirgus dalībnieks nevar pilnībā saņemt atlīdzību par savu lēmumu, kas pozitīvi ietekmējis ar lēmumu nesaistītas personas, vai arī tieši pretēji – nesedz visas no lēmuma radušās izmaksas.

Blakusefektus iedala pozitīvajos un negatīvajos blakusefektos. Piemēram, par negatīvu blakusefektu no rūpnīcu darbības var uzskatīt piesārņojuma rašanos, kā rezultātā tiek ietekmēta gaisa kvalitāte noteiktā reģionā, kas savukārt ietekmē gan sabiedrības veselību, gan var ietekmēt arī tādas nozares kā tūrisms. Arī kaitīgie izmeši, kas rodas automašīnu lietošanas rezultātā, ir uzskatāmi par negatīvu blakusefektu. Savukārt kā piemērs pozitīvam blakusefektam ir minams ietekme, ko uz sabiedrību rada tirgus dalībnieka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (angļu val. – Reserch & Development). Pētniecība un attīstība ne tikai palielina tirgus dalībnieka konkurētspēju un, iespējams, peļņu, bet tai ir arī papildu ieguvums, palielinot vispārējo zināšanu līmeni sabiedrībā.

Lai blakusefektu radītājs justu savu lēmumu un darbību sekas, publiskā persona var īstenot dažādus šīs tirgus nepilnības novēršanas mehānismus. Piemēram, lai mazinātu negatīvo blakusefektu ietekmi, publiska persona var noteikt papildus nodokļa maksāšanas pienākumu, kas ir viens no visbiežāk izmantotajiem negatīvo blakusefektu novēršanas vai mazināšanas veidiem. Alternatīvi publiska persona var arī pieņemt normatīvo regulējumu, lai ierobežotu ārējo blakusefektu negatīvās sekas. Kā piemēri minami noteiktu prasību izvirzīšana notekūdeņu kvalitātei vai pārtikā izmantojamajām pārtikas piedevām, vai liegums pārdot plastmasas salmiņus. Savukārt, lai veicinātu pozitīvo blakusefektu rašanos, publiska persona var piešķirt subsīdijas, kompensācijas vai piemērot nodokļu atvieglojumus darbībām, kas veicina pozitīvo blakusefektu rašanos. Šeit kā piemērs minams kompensācija zemes īpašniekiem un lietotājiem par īpaši aizsargājamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem vai valsts stipendijas studentiem.

Autores vērtējumā, ir maz ticams, ka būtu atbalstāma PPK iesaiste tirgū tikai tādēļ, ka tiek radīts kāds produkts vai sniegts pakalpojums, kā rezultātā rodas pozitīvs blakusefekts. Tomēr, iespējams, ka pozitīvais blakusefekts tiek ņemts vērā kā papildu arguments, izvērtējot PPK darbības ietekmi. Tā, piemēram, vienā no atzinumiem KP norāda: “Vienlaikus, KP vērtējumā, pakalpojuma sniegšana var pozitīvi ietekmēt arī tādu tirgus nepilnības aspektu kā ārējo ietekmi. Proti, pakalpojums veicina tīrāku tehnoloģiju un ilgtspējīgas prakses attīstību.”

Pārējie izplatītākie tirgus nepilnības cēloņi

Par tirgus nepilnības cēloņiem atzīstama arī koncentrēta tirgus vara un informācijas nepilnība. Kaut arī katrs no šiem tirgus nepilnības cēloņiem ir izpētes vērts, šī raksta ietvaros darba autore tiem pievērsīsies tikai dažās rindkopās, ņemot vērā, ka ir maz ticams, ka publiskas personas līdzdalības PPK iemesls varētu būt pamatots ar kādu no tiem, proti, publiskas personas rīcībā ir citi mehānismi, kā risināt tirgus nepilnību, ja tās cēlonis ir koncentrēta tirgus vara vai informācijas nepilnība.

Attiecībā uz informācijas nepilnību norādāms, ka tā pastāv, kad kādam vai visiem ekonomiskā darījuma dalībniekiem trūkst pilnīgas informācijas ekonomisku lēmumu pieņemšanai. Otrkārt, informācijas nepilnība rodas tad, ja kādam no dalībniekiem ir vairāk informācijas kā pārējiem (t.s. asimetriskā informācija). Tā puse, kurai ir pieejama pilnīgāka informācija, izmantos to savā labā, veicot darījumus ar otru pusi, kurai šādas informācijas nav. Abām darījuma pusēm ir savi konkrēti mērķi, ko tās vēlas sasniegt, neefektīvas resursu pārdales rezultātā pilnīga tirgus priekšnosacījumi nav nodrošināti. Patērētāji vai nu pārmaksā, vai maksā par maz[45].

Savukārt ar koncentrētu tirgus varu lielākoties saprot gadījumus, kad tirgus dalībnieks ir spējis iegūt būtisku tirgus varu, tie ir arī gadījumi, kad uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī. Tādēļ ir būtiski uzraudzīt un noskaidrot, kādēļ tirgū ir izveidojusies šāda situācija. Piemēram, ir jāizvērtē, vai nepastāv tirgus barjeras, kas liedz jauniem tirgus dalībniekiem ienākt tirgū.

Tirgus nepilnība un inovācijas

Jautājums par to, vai un kādā mērā uz inovācijām attiecināms tirgus nepilnības jēdziens, vai valstij ir pamats iesaistīties inovāciju tirgū un kādi ir valsts iesaistes veidi, šķiet, ir kļuvis par ļoti aktuālu tematu pēdējos gados. Piemēram, jau vairākus gadus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības rīko Inovāciju forumu[46], kurā tiek meklēti risinājumi, lai veicinātu tehnoloģisko attīstību un uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, kā arī pārņemta labā prakse un gūtas mācības, lai neatkārtotu kļūdas. Autores ieskatā, šāda valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību domapmaiņa attiecībā uz inovācijām ir vērtējama kā lieliska iniciatīva, radot platformu ar inovācijām saistītu jautājumu labākai izpratnei, kas sekmē arī inovāciju attīstību.

Pirms ievadā izvirzītā jautājuma analīzes, sākotnēji ir būtiski veidot vienotu izpratni par jēdzienu “inovācijas”. Eiropas Savienības normatīvajos aktos[47]inovācija ir definēta kā process un tā rezultāts, kurā ar jaunām idejām reaģē uz sabiedrības, ekonomikas vai vides vajadzībām un pieprasījumu un rada jaunus produktus, procesus, pakalpojumus vai uzņēmumus, organizatoriskos un sociālos modeļus, kas tiek sekmīgi ieviesti esošajā tirgū vai spēj radīt jaunus tirgus un kas sniedz labumu sabiedrībai.

Autores ieskatā, ir būtiski uzsvērt, ka ne visi jaunie produkti tirgū ir uzskatāmi par inovāciju, proti, nošķirami gadījumi, kad produkts vai prece tiek vienkārši uzlaboti. Kā norādīts literatūrā, ekonomikā [..] inovācija parasti tiek uzskatīta par procesa rezultātu, kas apvieno dažādas jaunas idejas tādā veidā, ka tām ir ietekme uz sabiedrību.[48] Arī autores vērtējumā, tieši apstāklis, ka inovācija pastarpināti vai tieši ietekmē (uzlabo) visas sabiedrības labklājību nošķir inovāciju no parastiem uzlabojumiem precē vai pakalpojumā.

OECD ir paudusi viedokli, ka daudzas inovācijas satur sabiedriskā labuma iezīmes, ņemot vērā, ka, pirmkārt, inovāciju izstrādes izmaksas ir augstas salīdzinājumā ar izdevumiem, kas saistīti ar inovācijas pieejamības nodrošināšanu daudziem lietotājiem, otrkārt, pēc inovācijas izplatīšanas sabiedrībai vairs nevar liegt tai turpmāku piekļuvi. Līdz ar to privātie tirgus dalībnieki nav motivēti ieguldīt šāda veida inovācijās. [49]

Saskaņā ar OECD paustajām atziņām, arī pētniecība un attīstība  ir viena no inovācijas formām. Lai veikto darbību varētu atzīt par tādu, kas atbilst pētniecības un attīstības jēdzienam, tai ir:

  1. jābūt vērstai uz jauniem atklājumiem,
  2. jābalstās uz oriģināliem, nevis acīmredzamiem jēdzieniem un hipotēzēm,
  3. jābūt nenoteiktai attiecībā uz gala iznākumu,
  4. jābūt sistemātiskai, ar noteiktu budžetu,
  5. jābūt nododamai citiem vai pavairojamai[50].

Ar izvērstāku informāciju par pētniecības un attīstības jautājumiem iespējams iepazīties OECD izstrādātajās vadlīnijās datu vākšanai un ziņošanai par pētniecību un eksperimentālo attīstību[51].

Būtiski, ka Ministru kabinets, izvērtējot Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, attiecībā uz VPIL 88. panta interpretācijas problemātiku norādījis, ka pētniecības un attīstības un inovāciju īstenošanas kontekstā, normatīvie akti attiecībā uz valsts kapitālu pēc iespējas interpretējami atbilstoši valsts kapitāla pārvaldības mērķiem[52], proti, tādējādi, lai valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar valsts kapitālsabiedrību precēm un pakalpojumiem, kas tostarp veicinātu konkurenci tirgū[53].

No iepriekš minētā secināms, ka inovāciju gadījumā gandrīz vienmēr būs pamats uzskatīt, ka pastāv tirgus nepilnība. Turklāt tās cēloņi var būt dažādi – visbiežāk cēlonis būs neeksistējošs tirgus, proti, attiecīgajā inovāciju tirgū nepastāv neviens tirgus dalībnieks. Turklāt tirgus nepilnības cēlonis var būt neeksistējošs tirgus arī tādēļ, ka inovācijai ir sabiedriska labuma iezīmes, proti, privāto tirgus dalībnieku limitēta iespēja gūt peļņu no inovācijas, kas sekojoši nosaka tirgus dalībnieku nevēlēšanos šajā inovācijas tirgū darboties. Vienlaikus inovācijas nereti var sekmēt pozitīvu blakusefektu, kas arī ir viens no tirgus nepilnības veidiem, rašanos, piemēram, zinātības pārnesi uz privātajiem tirgus dalībniekiem, kas sekojoši spētu tālāk attīstīt jauno tirgu. 

Līdz ar to kopumā secināms, ka VPIL 88. pants neliedz publiskas personas kapitālsabiedrībām savā darbībā ieviest vai veicināt inovācijas. Vēl jo vairāk, inovācijas ir būtiska konkurences komponente, kas mudina tirgu attīstīties, un pozitīvi vērtējama publisku personu iesaiste inovāciju izstrādē un ieviešanā, ja privātajiem tirgus dalībniekiem nav vēlmes darboties attiecīgajā inovāciju segmentā.

Secinājumi

  1. VPIL 88. panta pirmajā daļā minētais priekšnoteikums “savu funkciju efektīvai izpildei” ir tulkojams ciešā sasaistē ar VPIL 10. panta trešajā daļā nostiprināto principu, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Proti, publiskas personas funkciju realizēšana caur kapitālsabiedrību var būt tikai sabiedrības interesēs. Līdz ar to, darba autores ieskatā, nebūtu nepieciešams papildu VPIL 88. pantā noteikt, ka publiska persona līdzdalību kapitālsabiedrībā iegūst gadījumā, ja tas atbilst sabiedrības interesēm, jo minētais priekšnoteikums jau izriet no VPIL ietvertajiem valsts pārvaldes principiem.
  2. Pašlaik spēkā esošais VPIL 88. panta regulējums ir līdzsvarots, ļaujot kapitāldaļu turētājiem veikt līdzdarbības izvērtējumu kapitālsabiedrībā primāri caur efektivitātes prizmu – vai līdzdalība kapitālsabiedrībā ir efektīvākais veids kā īstenot noteiktu uzdevumu izpildi, vai iesaiste noteiktā tirgū vispār ir nepieciešama un vai tā atbilst sabiedrības interesēm, kā arī izvērtējuma veikšana preventīvi ļauj PPK novērst potenciālos konkurences neitralitātes riskus.
  3. VPIL 88. panta pirmajā daļā ietvertie priekšnoteikumi detalizētāk izskaidro tiesību normu piemērotājiem, kas ir sabiedrības intereses jeb ekspektācijas attiecībā uz valsts un pašvaldību iesaisti komercdarbībā. Pantā iekļautie priekšnoteikumi palīdz tiesību normu piemērotājam piepildīt ar saturu jēdzienu “publiskas personas funkciju izpilde (sabiedrības interesēs)”. Proti, visi trīs VPIL 88. panta pirmajā daļā minētie priekšnoteikumi ir integrāli saistīti un paskaidro (detalizē) pamatnoteikumu, ka PPK ir dibināma publisku personu funkciju efektīvai izpildei.
  4. KP atziņa, ka publiskajām personām ir nepieciešams ne tikai atzīt konkrētu pakalpojumu par stratēģiski svarīgu, bet arī veikt tirgus izpēti, tādējādi pamatojot iespējamas tirgus nepilnības pastāvēšanu, ir pamatota likuma prasībās, proti, ņemot vērā, ka VPIL 88. panta otrā daļa paredz pienākumu publiskai personai veikt PPK rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, secināms, ka KP aicinājums pamatot tirgus nepilnības pastāvēšanu paralēli abiem pārējiem kritērijiem izriet no likuma prasības.
  5. Tirgus nepilnības jēdziens ir cieši saistīts ar publiskas personas racionālu un efektīvu līdzekļu izlietojuma aspektu, kas īpaši būtiski komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām. Gadījumā, ja publiska persona atbilstoši atbildīga investora principam pirms jaunas PPK dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas (vai PPK jauna pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas) veic rūpīgu ekonomisko analīzi, cita starpā analizējot, vai pēc PPK piedāvātās preces vai pakalpojuma būs pieprasījums, vai tirgus jau nav pārsātināts, izsverot iesaistīšanās komercdarbībā riskus, un tā rezultātā gūstot pārliecību, ka tā spēs vairot sabiedrības labklājību, strādājot ar peļņu,  pastāv iespējamība konstatēt daļēju tirgus nepilnību. Īsāk sakot, PPK biznesa plānam ir skaidri jānorāda uz brīvo vietu tirgū, kur kādu iemeslu dēļ, piemēram, lieli kapitālieguldījumi un ilgs to atmaksas termiņš, nevēlas darboties privātie tirgus dalībnieki. Attiecīgi, ja ir rūpīgi izstrādāts biznesa plāns, tam jau būtu jāiekļauj tirgus analīze, līdz ar to atsevišķu izvērtējumu, kas paredzēts KP, publiskai personai nebūtu jāgatavo.
  6. Autores vērtējumā, ņemot vērā, ka KP informatīvais materiāls “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana”[54] pēdējo reizi ir ticis aktualizēts 2019. gadā, to būtu vērts pārskatīt un papildināt ar informāciju par tirgus nepilnības vērtēšanas aspektiem, iekļaujot arī informāciju par inovāciju vērtēšanu.
  7. Inovāciju gadījumā gandrīz vienmēr būs pamats uzskatīt, ka pastāv tirgus nepilnība. Turklāt tās cēloņi var būt dažādi – visbiežāk cēlonis būs neeksistējošs tirgus, proti, attiecīgajā inovāciju tirgū nepastāv neviens tirgus dalībnieks, kam iemesli var būt dažādi, piemēram, inovācijas attīstīšanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi ar ilgu atmaksas termiņu vai inovācijas attīstīšana saistīta ar augstiem finanšu riskiem. Inovāciju gadījumā iemesls  neeksistējošam tirgum var būt arī tas, ka inovācijai ir sabiedriska labuma iezīmes, proti, privātajiem tirgus dalībniekiem ir limitēta iespēja gūt peļņu no inovācijas, kas sekojoši nosaka tirgus dalībnieku nevēlēšanos šajā inovācijas tirgū darboties. Vienlaikus inovācijas var sekmēt arī pozitīvus blakusefektus, piemēram, zinātības pārnesi uz citiem tirgus dalībniekiem, kas sekojoši  spētu tālāk attīstīt jauno tirgu. 

Šis raksts nav uzskatāms par autora oficiāli pārstāvētās darbavietas viedokli.

[1] Piemēram, skatīt rakstu: https://ir.lv/2023/06/26/ka-samazinat-atpalicibu-no-lietuvas-un-igaunijas/, https://ir.lv/2023/05/02/igauniju-un-lietuvu-nepanaksim-tuvakajos-12-gados-bet-varbut-nakamajos-25/

[2] Piemēram, skatīt rakstu: https://www.tvnet.lv/7918618/starp-50-lielakajiem-uznemumiem-baltijas-valstis-tikai-sesi-no-latvijas

[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.09.2023-petijums-latvija-pern-pelnosako-uznemumu-galvgali-valsts-kapitalsabiedribas.a524422/

[4] https://likumi.lv/ta/id/335616-par-publisku-personu-kapitalsabiedribu-un-publisku-personu-kapitala-dalu-parvaldibas-politikas-nepieciesamajam-izmainam

[5] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a29f8eb7-e66f-4b67-b901-37e022a5b6d8

[6] https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/48bbc96f-1daf-4da3-87f1-74b8416770b8

[7] https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/b27f0c8a-7243-4512-892a-1af79e895db9/download

[8] KP sniegtie atzinumi pieejami: https://www.kp.gov.lv/lv/valsts-lidzdaliba-kapitalsabiedriba, https://www.kp.gov.lv/lv/pasvaldibas-lidzdaliba-kapitalsabiedriba

[9] Publisko personu komercdarbības koncepcija https://polsis.mk.gov.lv/documents/5483

[10] Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās (21-TA-926 izskatīts 16.11.2021. MK sēdē)

[11] https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/publiskas-personas-dalibas-kapitalsabiedriba-merka-nepieciesamibas-un-statusa-kriteriju-izvertejums/

[12] Advokātu biroja KRONBERGS & ČUKSTE 2. nodevums Valsts kancelejas konkursa “Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” Starpziņojums par tiesiskā regulējuma sākotnējo motīvu izpēti, 43.-44. lpp, https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/09/VKanc_Publ_pers_dalibas_kapitalsab_merka_statusa_kriter_izvertej_Tiesiska_regulej_izpete_2011.pdf

[13] Ministru kabineta 16.11.2021. sēdes protokols Nr.75, 39. § 3. punkts,  https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/dbdc653c-00fe-45b3-8a35-55e888fe44c0

[14] Saite uz Pārskatu (skatīts 14.06.2024.)

[15]Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 84. lpp.

[16]Pašvaldību autonomās funkcijas ietvertas Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā, https://likumi.lv/ta/id/336956#p4

[17]Brīvprātīgās iniciatīvas regulējums ietverts Pašvaldību likuma 5. pantā.

[18]KP informatīvais materiāls “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana”, 2019, Rīga, 6. lpp. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/media/1072/download?attachment

[19] Piemēram skatīt KP apkopojums par 2020. un 2021. gadā sniegtajiem atzinumiem par publisko personu kapitālsabiedrību darbību veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas jomā 20., 25., 33. paragrāfus. https://www.kp.gov.lv/lv/media/10028/download?attachment

[20] OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises, 2015 Edition, p.17.

[21]Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā,” 23-TA-1130, https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/a29f8eb7-e66f-4b67-b901-37e022a5b6d8

[22] https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/1db1f1a4-945e-425a-bb4e-2f7d297298c8

[23] Informatīvais materiāls “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana” 19. paragrāfs, https://www.kp.gov.lv/lv/publisku-personu-iesaiste-uznemejdarbiba/informativais20materials_prieksnoteikumi20pp20lidzdalibai20kapitalsabiedriba20un20tas20izvertesana1_2.pdf

[24] Advokātu biroja KRONBERGS & ČUKSTE 2. nodevums Valsts kancelejas konkursa “Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” Starpziņojums par tiesiskā regulējuma sākotnējo motīvu izpēti, 42.lpp, https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/09/VKanc_Publ_pers_dalibas_kapitalsab_merka_statusa_kriter_izvertej_Tiesiska_regulej_izpete_2011.pdf

[25] Pašvaldību likums, 4. pants. https://likumi.lv/ta/id/336956#p4

[26] Pašvaldību likums, 8. pants. https://likumi.lv/ta/id/336956#p8

[27] Piemēram, KP atzinums par Salaspils novada pašvaldības SIA “Valgums-S”, https://www.kp.gov.lv/lv/media/10584/download?attachment 

[28] Piemēram, KP atzinums par Siguldas novada pašvaldības līdzdalības iegūšanu jaundibināmā kapitālsabiedrībā siltumapgādes jomā, https://www.kp.gov.lv/lv/media/10938/download?attachment

[29] Piemēram, https://www.kp.gov.lv/lv/media/10785/download?attachment

[30] Piemēram skatīt KP apkopojumu par 2020. un 2021. gadā sniegtajiem atzinumiem par publisko personu kapitālsabiedrību darbību sabiedriskā transporta un autostāvvietu pakalpojumu sniegšanas jomā

[31] Nacionālās drošības likuma 22.2 panta pirmā daļa: “Kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu [..]”

[32] https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/29c2923c-6f38-40f9-b666-99955ed6f35b/download

[33] Sk.: https://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/FF41D62E8852B043C2257B9D00325402?OpenDocument#_ftn1

[34] Turpat.

[35] Advokātu biroja Kronbergs & Čukste 7. nodevums Valsts kancelejas konkursa “Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” Rekomendāciju ziņojums 12. lpp. https://www.mk.gov.lv/lv/media/8245/download?attachment

[36] VPIL 88. panta pirmās daļas 1. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2015.: “Publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā”

[37] Publisko personu komercdarbības koncepcija, 16.lpp, https://polsis.mk.gov.lv/api/file/file7883374846539665244.doc

[38]E. Freimane, Tirgus nepilnība kā pamats publiskas personas tiesībām veikt komercdarbību, Satversmē nostiprināto vērtību aizsardzība: dažādu tiesību nozaru perspektīva. Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 490 lpp. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Juridiskas-konferences/Jur.konf-77_Raksti.pdf

[39] Piemēram, skatīt Advokātu biroja KRONBERGS & ČUKSTE 2. nodevums Valsts kancelejas konkursa “Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” Starpziņojums par tiesiskā regulējuma sākotnējo motīvu izpēti, 50.-58. lpp; Bartniczak, B. (2017) : Market failures as premises of granting state aid, Economic and Environmental Studies (E&ES), ISSN 2081-8319, Opole University, Faculty of Economics, Opole, Vol. 17, Iss. 3, p. 478, http://dx.doi.org/10.25167/ees.2017.43.2https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/09/VKanc_Publ_pers_dalibas_kapitalsab_merka_statusa_kriter_izvertej_Tiesiska_regulej_izpete_2011.pdf

[40] Sk.: https://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/FF41D62E8852B043C2257B9D00325402?OpenDocument#_ftn1

[41] Stanford Encyclopedia of Philosophy, https://plato.stanford.edu/entries/public-goods/

[42]Ģenrāladvokāta N. Vāla 17.01.2019. secinājumi lietā Nr.C-706/17. Achema AB, 76.-78.p. http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=%2522services%2Bof%2Bgeneral%2Beconomic%2Binterest%2522&docid=209934&pageIndex=0&doclang=LV&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=3811073#Footnote44

[43] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/4aafeb2e-02ab-40f5-8766-87b48ae8656f

[44]Sk. https://www.zemeunvalsts.lv/documents/view/35051070e572e47d2c26c241ab88307f/Latvijas%20ekonomisk%C4%81s%20att%C4%ABst%C4%ABbas%20p%C4%81rskats%202019.pdf

[45]Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts, Pētniecības ziņojums “Pašvaldības iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību”, 2016, lpp. 66. Pieejams: https://www.hespi.lv/sites/default/files/Zinojums_III_dala_Noslegums.pdf

[46] https://lvportals.lv/dienaskartiba/356130-norisinasies-sestais-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribu-inovaciju-forums-2023

[47] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2021. gada 20. maijs REGULA (ES) 2021/819 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32021R0819&qid=1706601278139

[48]Competition and Inovation, p.2 https://ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus/project-result-content/13f220f8-936f-46d8-8697-03e468a74f62/Competition%20and%20Innovation%20Booklet.pdf

[49]OECD/Eurostat (2005), Oslo Manual 2005: Guidelines for Collecting, Reporting and Using Data on Innovation, 3rd Edition, The Measurement of Scientific, Technological and Innovation Activities, OECD Publishing, Paris/Eurostat, Luxembourg, paragraph 81, Available: https://doi.org/10.1787/9789264013100-en

[50]OECD/Eurostat (2018), Oslo Manual 2018: Guidelines for Collecting, Reporting and Using Data on Innovation, 4th Edition, The Measurement of Scientific, Technological and Innovation Activities, OECD Publishing, Paris/Eurostat, Luxembourg, paragraphs 4.8., 4.10.  Available: https://www.ictt.by/Docs/news/2018/10/2018-10-26_01/Oslo_Manual_2018_4th_Edition__EN.pdf

[51]OECD (2015), Frascati Manual 2015: Guidelines for Collecting and Reporting Data on Research and Experimental Development, The Measurement of Scientific, Technological and Innovation Activities, OECD Publishing, Paris. Availiable: http://dx.doi.org/10.1787/9789264239012-en

[52]Skatīt Ministru Kabineta sēdes protokollēmuma projektu 21-TA-926 “Informatīvais ziņojums "Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās”, 3.punkts. https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/dc9dca67-e96d-429c-92cb-9e64bef4879c/preview

[53]Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam rīcības virziena “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” uzdevums (142) paredz: “Valsts un pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību P&A (pētniecības un attīstības- aut.) stratēģiskās plānošanas un analītiskās kapacitātes stiprināšana un līderība pētījumu un inovāciju pasūtīšanā un ieviešanā, jo īpaši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ieguldījums eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu radīšanai un ieviešanai.” Pieejams: https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%c4%81ts%20Saeim%c4%81_1.pdf

[54] https://www.kp.gov.lv/lv/media/1072/download?attachment