Raksts gatavots speciāli laikrakstam "Latvijas Avīze"
Visizplatītākais un vissmagākais konkurences tiesību pārkāpums ir tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās, piemēram, par cenu, tirgu, dalību iepirkumā vai iepirkuma dalības noteikumiem. Tas noteikts Konkurences likuma 11. pantā, uzsverot, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā.
Ja Konkurences padome (KP) saskata iespējamas konkurences tiesību pārkāpuma pazīmes jeb ir aizdomas par tirgus dalībnieku aizliegtām vienošanām jeb dalību kartelī, tomēr iespējamais pārkāpums nav atkārtos un nav ietekmējis lielu tirgus un sabiedrības daļu, iestāde izmanto alternatīvu pārkāpuma novēršanas metodi bez formālas lietas ierosināšanas. Šādu pieeju iestāde izmanto kopš 2015. gada, kad KP ieviesa lietu prioritizācijas kārtību, koncentrējot savus ierobežotos resursus uz būtiskākajiem pārkāpumiem ar lielāku ietekmi uz kādu konkrēto tirgu. Formāla pārkāpumu lietu izmeklēšana var ilgt līdz diviem gadiem, tāpēc alternatīvās metodes ļauj iespējamo pārkāpumu novērst ātrāk, taupot visu iesaistīto pušu resursus. Prevencijas mērķis ir nākotnē mazināt tirgus dalībnieku iespējamās vienošanās, saskaņotu rīcību risku un novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
Prevencijas procedūras ietvaros uzņēmumu pārstāvji tiek informēti par konkurences tiesībām un to ievērošanas principiem, t. sk. preventīvos nolūkos tiek izskaidrota Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma būtība, personu atbildība šādos gadījumos un sekas, kas iestājas, ja tiek pārkāpts iepriekš minētais vienošanās aizliegums.
2021. gada pirmajā pusgadā KP ir bijusi aktīva prevencijas piemērotāja, tā veikusi piecas prevencijas procedūras, kopumā brīdinot 15 juridiskas personas. Šie brīdinātie uzņēmumi pārstāv tādas darbības jomas kā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, celtniecības un remonta darbi, celtniecības tehnikas un iekārtu noma, elektroinstalācijas ierīkošana, darbības ar nekustamo īpašumu, t.sk. sava vai nomāta īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Visos šajos gadījumos KP saskatīja aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem publiskajos iepirkumos. Piemēram, vienā no gadījumiem tirgus dalībnieki, izmantoja vienu un to pašu apakšuzņēmēju, t.sk piesaistot vienus un tos pašus speciālistus un pasūtītājam iesniedzot identisku objekta veidola uzmetumu, iepirkumā iesniedza līdzīgus piedāvājumus līgumcenām. Tāpat nereti šādos gadījumos, kur iestāde vērtē pirmškietamās pārkāpuma sastāva pazīmes publiskajos iepirkumos, joprojām tiek novērotas sakritības pašā piedāvājuma tekstā, piemēram, tehniskajos piedāvājumos.
Vēl viens papildu risks, kas var divus neatkarīgus tirgus dalībniekus novest pie saskaņotu piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā ir viena un tā paša pilnvarotā pārstāvja - konsultanta vai ārpakalpojuma sniedzēja – piesaistīšana piedāvājuma sagatavošanai un iesniegšanai pasūtītājam Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). KP organizētās prevencijas laikā pilnvarotā persona savas rīcības neatbilstību Konkurences likumam atzina, savukārt uzņēmumi par to, ka šāda rīcība varētu novest pie konkurences tiesību smagākā pārkāpuma, nebija pat aizdomājušies. Šādu iespējamo pārkāpumu laikus novēršanu veicina pasūtītāju, kuriem ir iespēja pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, aktīva rīcība.
Visos šajos gadījumos, kad KP brīdinājis uzņēmumus par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, pirmšķietamās pārkāpuma pazīmes saskatījuši un par to informējuši iestādi iepirkuma rīkotāji – Babītes novada dome, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, AS “Sadales tīkls”, Nacionālais medicīnas pārvaldes dienests, Ventspils pašvaldības SIA “Ventspils Reiss”. KP novērtē pasūtītāju iniciatīvu nebūt vienaldzīgiem un ziņot par iespējamajiem pārkāpumiem.
