Izvērtējot komercbanku rīcību „nolikto atslēgu principa” kontekstā, Konkurences padome (KP) norāda, ka Latvijas banku hipotekārās kreditēšanas nosacījumi atšķiras, tomēr nav pieļaujamas nozares asociācijas norādes par pirmās iemaksas paaugstināšanos, tādējādi atklājot savu biedru komercinformāciju un radot aizdomas par banku saskaņotām darbībām.
Izvērtējot Latvijas kredītņēmēju asociācijas iesniegumu par publiski izskanējušo informāciju par kredītiestāžu (banku) plāniem palielināt pirmās iemaksas apjomu hipotekārā kredīta saņemšanai saistībā ar tā dēvēto “nolikto atslēgu principu”, KP tikās ar Latvijas Komercbanku asociāciju, kā arī vairākiem tās biedriem – Latvijas komercbankām.
Izvērtējot no bankām saņemto informāciju, secināms - nosakot pirmās iemaksas apmēru veidojošos faktorus, katras bankas pieeja ir atšķirīga. Pirmās iemaksas apmērs nav konstants un nemainīgs skaitlis, un papildus tiek vērtēti vairāki citi būtiski faktori, piemēram, klienta maksātspēja, kredītvēsture, nekustamā īpašuma atrašanās vieta un novērtējums. Tāpat tiek ņemtas vērā katras bankas finansiālās iespējas un atsevišķos gadījumos bankas mātes sabiedrības viedoklis. Secināms arī, ka nolikto atslēgu principa ieviešana var paaugstināt riskus, kādēļ kredītņēmēja līdzmaksājums kopumā var pieaugt, tomēr tas atkarīgs no katras bankas hipotekārās kreditēšanas nosacījumiem.
Līdz ar to Latvijas Komercbanku asociācijai nav pamata publiski norādīt, ka bankas viennozīmīgi paaugstinās pirmo iemaksu. Tāpat nav pieļaujams, ka asociācija norāda uz atsevišķu banku plāniem pārskatīt hipotekārās kreditēšanas politiku konkrētā laikā vai šādus banku plānus pārrunā asociācijas ietvaros.
KP atgādina, ka aizliegtas vienošanās ir viens no smagākajiem Konkurences likuma pārkāpumiem, kas rada būtisku kaitējumu patērētājiem, deformējot piedāvājumu un cenu, ierobežojot to izvēles iespējas. Tādēļ, lai novērstu konkurences kavēšanu un konkurentu apmaiņu ar informāciju par to komercdarbības plāniem un nākotnes rīcību (piemēram, par kredītņēmēja līdzmaksājuma vai pirmās iemaksas palielināšanu, komercdarbības stratēģiju dažādos tirgus segmentos u.c.), nav pieļaujami asociācijas vai tās biedra publiski paziņojumi par asociācijas biedru konkrētu nākotnes rīcību tirgū. Šādos apstākļos KP var būt pamats apšaubīt, ka rīcība, kas seko publiskai visu asociācijas biedru (konkurentu) komercdarbības plānu atklāšanai (tai skaitā ar asociācijas starpniecību), tiek veidota katram tirgus dalībniekam individuāli un neatkarīgi. Nepastāvot citam loģiskam un pamatotam izskaidrojumam, tirgus dalībnieku sekojošā rīcība var tikt uzskatīta par saskaņotu un kvalificēta kā aizliegta vienošanās.
KP norāda, ka asociācijām ir atļauts līdzdarboties nozares politikas attīstībā, vispārīgi paust viedokli par principiem, kas piemērojami nozares darbībā, tomēr nav pieļaujams, ka publiski tiek pausta informācija, kas kvalificējama kā katra atsevišķa asociācijas biedra komercnoslēpums.