Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir apstiprinājusi Konkurences neitralitātes rekomendācijas, kas aicina valstis nodrošināt konkurences neitralitātes principu ievērošanu, tādējādi nepamatoti nekavējot, neierobežojot vai nekropļojot konkurenci tirgū. Latvijas Konkurences padome (KP) konkurences neitralitātes regulējumu, kas pieprasa ievērot vienlīdzīgus spēles noteikumus kā privātajiem, tā publiskajiem tirgus dalībniekiem, uzrauga jau no 2020. gada.
OECD konkurences neitralitātes jautājumam dažādos aspektos ir pievērsusies jau no 2004. gada. Š.g. 31. maijā, apstiprinot Konkurences neitralitātes rekomendācijas, OECD aicina nacionālās valstis nodrošināt tādu tiesisko regulējumu, kas tirgū esošajiem un potenciālajiem privātiem uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tas attiecas it sevišķi uz pienākumu veikt neitrāla normatīvā regulējuma izstrādi un pieņemšanu, arī veicot konkurences novērtējumu, lai identificētu nepamatotus konkurences ierobežojumus regulējumā. Publiskas personas uzņēmumi, kas darbojas tirgū, vienlaikus nevar veikt šī tirgus kontroli. Tāpat rekomendācijā ir akcentēts, ka publiskajos iepirkumos ir jānosaka taisnīgi un nediskriminējoši konkurences apstākļi, lai kādam konkrētam uzņēmumam netiktu nodrošinātas nepamatotas priekšrocības.
KP Padomes loceklis Jānis Račko: “OECD, izstrādājot rekomendācijas valstīm, spērusi būtisku soli, lai harmonizētu godīgas un neitrālas uzņēmējdarbības vides izveides principus arī starptautiskā līmenī. Publisku personu konkurences kropļojumi ir vienlīdz aktuāla problēma ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, tāpēc līdz ar rekomendāciju apstiprināšanu OECD dalībvalstu pienākums ir rādīt piemēru konkurences neitralitātes principu praktiskai ieviešanai nacionālā līmenī. Latvija šajā ziņā ir soli priekšā citām valstīm, ņemot vērā, ka mūsu likumdošanā jau pastāv praktiski uzraudzības mehānismi kā nodrošināt konkurences neitralitātes ievērošanu.”
KP par konkurences neitralitātes principa ietveršanu Konkurences likumā, vienlaikus nodrošinot konkurences uzraugam plašākas pilnvaras vērsties pret publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem, jau aktīvi sāka diskutēt ar uzņēmējiem un politikas veidotājiem vairākus gadus pirms likuma grozījumu pieņemšanas. Konkurences likumā ietvertais neitralitātes regulējums stājās spēkā 2020. gadā. Tas bija pirmais konkurences neitralitātes uzraudzības gads Latvijā, un KP kopā saņēma 200 iesniegumu, kas saistīts ar publisku personu darbību, t.sk., iespējamo konkurences kropļošanu. Vienlaikus pirmais uzraudzības gads pamatā tika aizvadīts “Konsultē vispirms” zīmē, tādējādi izglītojot aktīvi publiskas personas, veicot tirgus uzraudzības un iespējamos pārākumus risinot pārrunu ceļā.
KP Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis: ““Konsultē vispirms” periods sniedz iespēju publiskām personām labāk izprast konkurences neitralitātes nozīmi un publisku personu būtisko lomu šo principu ievērošanā, lai veidotu godīgas un vienlīdzīgas konkurences vidi uzņēmējiem, kas ilgtermiņā sniegtu arī nozīmīgus ieguvumus patērētājiem.”
Būtiski ir arī atgādināt, ka Konkurences likumā ietvertais regulējums nav deklaratīvs, bet paredz arī to, ka nesekmīgu pārrunu gadījumā KP publisku personu kapitālsabiedrībām ir tiesīga piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3 % no iepriekšējā gada apgrozījuma.