Viedoklis speciāli gatavots izdevumam "Jurista Vārds"
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, vienlaikus būtu vērts arī pieminēt Konkurences padomē pastāvošo padomes locekļu individuālo neatkarību, t.sk. arī katra padomes locekļa neatkarību lēmumu pieņemšanas procesā no Konkurences padomes priekšsēdētāja kā iestādes vadītāja. Tāpat pastāv arī Konkurences padomes izpildinstitūcijas neatkarība, un neviens padomes loceklis atsevišķi nevar ietekmēt pārkāpumu izmeklēšanas procesuālās darbības un citas procedūras, tādējādi tiek nodrošināta neatkarīga un vienlīdzīga padomes locekļu lemšanas procedūra.
Atgriežoties pie 2022. gadā veiktajiem grozījumiem, to mērķis bija arī Latvijas nacionālajā regulējumā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES[1] jeb t.s. ECN+ direktīvu, kas nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī ir nepieciešams harmonizēt konkurences uzraudzības iestāžu pilnvaras efektīvai konkurences noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai un atklāšanai.
Minētie likuma grozījumi paredz, ka Konkurences padome atrodas Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences operacionālā neatkarība tika stiprināta, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā. Grozījumi tostarp arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā organizē Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai.
2022. gada izskaņā[2] un 2023. gadā[3] Konkurences padomes locekļu atlasē atbilstoši jaunajam procesam bija novērojams, ka divi amata kandidāti, kuri Valsts kancelejas atklātajos konkursos tika atzīti kā atbilstošākie, netika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Konkurences padomes pārraugam – Ministru kabinetam – nebija iespējas par tiem pieņemt lēmumu. Šajā Valsts kancelejas atlases procesā komisiju veidoja gan vairāku kompetento ministriju pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji.
Šādas darbības, kad, piemēram 2023. gadā Valsts kancelejas vadītās atlases komisijas ieteiktais pretendents nesaņēma nozares ministra apstiprinājumu, neatbilst neatkarīgu iestāžu padomes locekļu un vadītāju izvēles kārtībai, kas paredz caurspīdīgumu un likumdevēja vai valdības balsu vairākumu kandidāta izvēles procesā, kā arī lēmuma pieņemšanā par tā apstiprināšanu.[4] Šādas situācijas turpināšanās nākotnē pastarpināti var arī apdraudēt Konkurences padomes lēmējinstitūcijā iecelto kandidātu patiesu neatkarību un spēju strādāt, ja, piemēram esošajiem padomes locekļiem beidzas pilnvaru termiņš un tie pārtrauc pildīt savus amata pienākumus, bet jauni padomes locekļi ilgstoši netiek virzīti izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, jo pirms tam netiek saņemts nozares ministra apstiprinājums, un attiecīgi Valsts kancelejas vadītie konkursi paliek bez rezultāta un bez publiski pieejamas argumentācijas konkursa procedūrā atlasītā labākā kandidāta nevirzīšanai. Var arī piebilst, ka šobrīd Konkurences padomes lēmējinstitūcija darbojas nepilnā sastāvā jau gandrīz pusotru gadu.
Tāpat būtu piebilstams, ka arī ECN+ direktīva paredz, ka valsts tiesību aktos būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantu, administratīvās valsts konkurences iestādes ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas var apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu.
Ja apskatās situāciju citas iestādēs Latvijā, kas darbojas neatkarīgu iestāžu ietvarā, tad, piemēram, Datu valsts inspekcijas vadītāja atlase noslēdzas Ministru kabinetā, savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu virzībā gala lēmumu pieņem Saeima. Nevienā šo iestāžu vadības atlases procesā kā starpposms nav ietverts nozares ministrs un nepieciešamība pēc viņa apstiprinājuma, bet gan konkursus organizē Valsts kanceleja un lēmumu pieņem attiecīgi Ministru kabinets un/vai Saeima.
Šāds process nodrošina caurspīdīgumu un balansu atlasā, mazinot arī birokrātiskus starpposmus apstiprināšanas procesā. Vienlaikus arī šāds process nedotu priekšroku neatkarīgas iestādes lēmēju izvēlē kādam vienam politiskam spēkam, bet vienlīdzīgas lemttiesības pastāvētu visiem koalīciju veidojošajiem spēkiem kopumā atbilstoši demokrātijas pamatprincipiem. Šādā gadījumā Valsts kancelejas atlases komisijai būtu lielāka atbildība kompetentākā kandidāta atlasē, nodrošinot, ka kandidāts atbilst visām Konkurences likumā noteiktajām padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu prasībām.
Noslēgumā būtu piebilstams, ka nākamais loģiskais un nepieciešamais solis Konkurences padomes neatkarības stiprināšanā būtu novērst esošo pirmšķietamo nepilnību Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju atlases procedūrā un šī kandidātu atlases un lēmuma pieņemšanas procedūra būtu jāpielīdzina citām tirgu uzraugošām un neatkarīgām iestādēm,[5] sniedzot Valsts kancelejai pilnvaras pilnībā nodrošināt padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi un pēc šī procesa noslēguma izvēlētā atbilstošākā amata kandidāta tiešu virzību izskatīšanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā, un attiecīgi arī būtu precizējama Konkurences likuma 5. pantā ietvertā procedūra.
Tāpat arī būtu uzlabojama Ministru kabineta kārtība,[6] kurā šobrīd noteikta atlases procedūra, jo Konkurences padome ietverta pie valsts tiešās pārvaldes iestāžu sistēmas tiesiskā regulējuma, nevis pie neatkarīgu iestāžu sistēmas tiesību regulējumā, kas būtu atbilstošākais tiesiskais risinājums. Proti, būtu arī izvērtējama jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšana tieši attiecībā uz Konkurences padomes lēmējinstitūcijas pārstāvju – padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu – atlases, apstiprināšanas un atcelšanas procedūrām, līdzvērtīgi šobrīd spēkā esošajam modelim attiecībā uz Datu valsts inspekciju.
Ar šādiem salīdzinoši nelieliem tiesiskā regulējuma uzlabojumiem tiktu veikts nozīmīgs solis, lai stiprinātu Konkurences padomes neatkarību un nodrošinātu pilnībā caurspīdīgu Konkurences padomes lēmējinstitūcijas atlases procesu, mazinātu birokrātiskas darbības atlases procedūrā, kā arī tiktu ievērotas no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības par ārējas iejaukšanās iespējamības novēršanu konkurences uzraudzības iestādēs.
Šis raksts nav uzskatāms par autora oficiāli pārstāvētās darbavietas viedokli.
