Administratīvā apgabaltiesa š.g. 7. septembrī izbeidza tiesvedību par pārsūdzēto Konkurences padomes (KP) 2014. gada lēmumu, ar kuru konstatēta aizliegta vienošanās jeb kartelis Moller grupā ietilpstošo komersantu jeb dīleru, kas nodarbojas ar Volkswagen automašīnu izplatīšanu, darbībās. Tiesvedība izbeigta, jo Moller grupas uzņēmumi atsauca savu pieteikumu tiesā un valsts budžetā samaksāja KP piemērotos naudas sodus vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā.
KP 2014. gadā konstatēja, ka vairāki Volkswagen automašīnu dīleri vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas (skolēnu autobusi), pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi. Dīleri regulāri viens otru informēja par saviem dalības plāniem attiecībā uz izsludinātiem iepirkumiem, lūdzot pārējos nekonkurēt, piemēram, nepiedalīties iepirkumā vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.
Kopā sešiem uzņēmumiem par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu, tai skaitā vairākiem Moller grupas uzņēmumiem – SIA “Moller Auto Krasta”, SIA “Moller Auto Ventspils”, SIA “Moller Auto Latvia” un SE Moller Baltic Import – kopumā 7 437 582,36 eiro apmērā.
Moller grupas uzņēmumi KP lēmumu apstrīdēja tiesā. 2018. gadā Administratīvā apgabaltiesa atcēla KP konstatēto pārkāpumu un piemēroto naudas sodu SIA “Moller Auto Latvia” un SE Moller Baltic Import, kā arī piemēroto naudas sodu SIA “Moller Auto Ventspils” un SIA “Moller Auto Krasta”. Taču 2021. gadā Senāts nosprieda, ka administratīvās tiesas secinājumi nav pietiekami pamatoti, lai atceltu KP lēmumu, tāpēc lēma, ka lieta ir nosūtāma atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Izskatot lietu atkārtoti, Moller grupas uzņēmumi atsauca savu pieteikumu tiesā un samaksāja piemēroto naudas sodu pilnā apmērā.
KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs: “Senāta ieskatā Apgabaltiesas spriedums nesniedza pietiekamu atbildi, kādēļ karteļa vienošanās tikai viena zīmola ietvaros varētu nebūt konkurences ierobežojums pēc mērķa. Vairāku gadu garumā lietas dalībnieku starpā notika rīcības saskaņošana dažādos veidos, piemēram, ļaujot iepirkumā uzvarēt savstarpēji izvēlētam Volkswagen dīlerim, pārējiem dīleriem iesniedzot dārgākus, saskaņotus piedāvājumus vai atsakoties sniegt konkurējošus piedāvājumus. Šāda rīcība jau savā būtībā aizliegtā veidā mazināja dīleru savstarpējo konkurenci. Konkrētajā lietā karteļa vienošanās īpatnība bija tā, ka vienošanās dalībnieki pārstāvēja vienu un to pašu zīmolu, respektīvi – karteļa ietvaros dīleri ierobežoja konkurenci viena zīmola izplatīšanas ietvaros. Taču Senāta spriedums apstiprināja, ka dīleru savstarpējā komunikācija par dalību iepirkumos arī starp viena zīmola neatkarīgiem dīleriem nav pieļaujama un arī viena zīmola dīleriem savstarpēji jāsacenšas godīgā konkurencē kā jebkuram citam tirgus dalībniekam.”