Šodien, 9. maijā, Ministru kabinetā tiek skatīti grozījumi Konkurences likumā. Grozījumi izstrādāti, lai Konkurences padomei sniegtu efektīvākas pilnvaras vērsties pret valsts un pašvaldību jeb publisku personu īstenotiem konkurences kropļojumiem.
Likumprojekts kopš pērnā gada maija saskaņošanu gaitā piedzīvojis būtiskas korekcijas, svītrojot pilnvaru apjomu attiecībā pret pašām publiskām personām, kas neievēro konkurences neitralitātes principu, un atstājot bargāku attieksmi tikai pret publisku personu kapitālsabiedrībām. Līdz ar to kā "maigs" kompromisa variants ir piedāvāts, ka Konkurences padome var uzlikt tiesisko pienākumu, lai novērstu konkurences deformāciju, tikai valstij un pašvaldībām piederošajām kapitālsabiedrībām. Turklāt tikai tādā apjomā, ka tas tieši vai netieši nepadara neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Vienlaikus likumprojekts neparedz naudas soda piemērošanu šajos gadījumos, kā arī minēto Konkurences padomes lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu iespējams pārsūdzēt tiesā.
Konkurences padomes 2016. gada rudenī īstenotajā sabiedriskās domas pētījumā liela daļa no uzrunātajiem uzņēmējiem, asociācijām, juridiskiem birojiem un pat pašvaldībām norādīja, ka viena no būtiskākajām Latvijas konkurences tiesību problemātikām ir publisku personu īstenotie konkurences kropļojumi. Tāpat arī Konkurences padome savā ikdienas darbībā aizvien biežāk saskaras ar valsts un pašvaldību lēmumiem un darbībām, kas kavē veiksmīgas konkurences attīstību. Piemēram, pērn iestāde saņēma aptuveni 50 iesniegumus par publisku personu radītiem konkurences ierobežojumiem, kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.
Publisku personu radītie konkurences kropļojumi var izpausties dažādos veidos, tomēr visbiežāk – kā privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām labvēlīgākus nosacījumus.