Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā identificē barjeras uzņēmēju ienākšanai un darbībai individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojuma tirgū. Tāpēc KP rosina gan pārskatīt normatīvajā regulējumā esošos ierobežojumus, gan pašvaldībām pārvērtēt, vai to kapitālsabiedrību darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama. Turklāt pašvaldības, pieņemot saistošos noteikumus un izdodot citus administratīvos aktus, nedrīkst radīt savām kapitālsabiedrībām priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.
KP ierosināja tirgus uzraudzību, jo iestādē vairākkārt tika saņemti iesniegumi, kuros norādīta informācija par konkurences ierobežojumiem, sniedzot ar individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņu saistītus pakalpojumus.
Normatīvais regulējums neveicina konkurenci
Pašvaldībai ir pienākums pārvaldīt un apsaimniekot daudzdzīvokļu māju, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņem tās pārvaldīšanu. Nodrošinot mājas pārvaldīšanu, pašvaldība rīkojas t.sk. saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Minētie noteikumi cita starpā mākslīgi nodala individuālā ūdens patēriņa skaitītāja maiņas pakalpojumu no skaitītāja plombēšanas pakalpojuma, turklāt nosakot, ka otrais ir jānodrošina mājas pārvaldnieka jeb apsaimniekotāja klātbūtnē.
KP ieskatā, skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojums ir uzskatāms par vienotu pakalpojumu. Normatīvajā regulējumā ietverot kārtību, ka plombēšanu var veikt tikai pašvaldības pārvaldnieka jeb apsaimniekotāja pārstāvja klātbūtnē, tiek radītas būtiskas barjeras privātajiem pakalpojumu sniedzējiem darboties tirgū un rada arī papildu izdevumus dzīvokļu īpašniekiem, neļaujot izvēlēties izdevīgāko pakalpojuma sniedzēju. Tādējādi konkrētie noteikumi var tikt izmantoti, lai nostiprinātu pašvaldības kapitālsabiedrības pozīcijas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas tirgū.
Papildu tam KP konstatējusi vairākus konkurences ierobežojumus, ko rada pašvaldība ar saviem pieņemtajiem lēmumiem vai saistošiem noteikumiem. Piemēram, beztermiņa nomas maksas noteikšana par skaitītāju maiņu ietekmē dzīvokļu īpašnieku tiesības izvēlēties ar pašvaldību nesaistītu pakalpojumu sniedzēju, kā arī individuālo pakalpojumu sniedzēju skaitītāju maiņas aktu nepieņemšana ierobežo to darbību tirgū un ir uzskatāma par iejaukšanos dzīvokļu īpašnieku kompetencē par piemērotākā pakalpojuma sniedzēja izvēli.
Vien trešdaļā tirgus nodrošināta brīva konkurence
KP tirgus uzraudzībā secina, ka konkurenci tirgū ietekmē arī lielais daudzdzīvokļu māju skaits, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības. To ir vairāk nekā 70% no daudzdzīvokļu mājām tirgus uzraudzībā vērtētajās lielākajās pilsētās Latvijā. Tas saistīts ar dzīvokļu īpašnieku pasivitāti, pārņemot pārvaldīšanas tiesības.
Atsevišķu pašvaldību teritorijās konkurences situācija ir labāka, ņemot vērā, ka tajās ir vairāk daudzdzīvokļu māju, kuru pārvaldīšanas tiesības ir nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Attiecīgi šajās mājās apsaimniekotājam nav tiesiska pamata ne pieprasīt līguma slēgšanu ar konkrētu individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas pakalpojuma sniedzēju, ne arī nepamatoti ierobežot individuālo pakalpojumu sniedzēju iespējas patstāvīgi mainīt un plombēt individuālos ūdens patēriņa skaitītājus.
KP uzskata, ka konkurenci individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojuma tirgū pozitīvi ietekmētu aktīvāka pārvaldīšanas tiesību pārņemšana no pašvaldības, jo tādējādi pakalpojuma sniedzēji netiktu ierobežoti brīvi konkurēt ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem. Tā rezultātā patērētājiem – dzīvokļu īpašniekiem – būtu iespējams saņemt cenas, ātruma, kvalitātes ziņā konkurētspējīgāku pakalpojumu.
Priekšlikumi konkurences situācijas uzlabošanai
Lai mazinātu konstatētos normatīvā regulējuma ierobežojumus konkurencei, KP rosina Ekonomikas ministriju izvērtēt iespēju atcelt normatīvajā regulējumā esošo nosacījumu, kas prasa individuālā ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vietu noplombēt pārvaldnieka klātbūtnē.
KP atgādina, ka pašvaldības un to kapitālsabiedrības nedrīkst ietekmēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus, izvēloties individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojumu sniedzēju. Tāpat pašvaldībai ir jānodrošina, ka tās kapitālsabiedrību apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir savlaicīgi informēti par pašvaldības apsaimniekotāja noteikto kārtību skaitītāju plombēšanai un citiem nosacījumiem. Būtiski, ka apsaimniekotājam nav pamata prasīt samaksu no individuālā pakalpojuma sniedzēja vai papildu no dzīvokļa īpašnieka par savu klātbūtni, plombējot individuālā ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas vietu. Maksai par pārvaldnieka klātbūtni jābūt iekļautai apsaimniekošanas maksā.
Papildu tam nepieciešams pārvērtēt, vai pašvaldības kapitālsabiedrību dalība individuālo ūdens patēriņa skaitītāju maiņas un plombēšanas pakalpojumu tirgū atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta nosacījumiem. Ja nav konstatējama tirgus nepilnība, pašvaldībai būtu jāatsakās no pakalpojuma sniegšanas. Tāpat pašvaldībai, pieņemot saistošos noteikumus vai izdodot citus administratīvos aktus, jāievēro konkurences neitralitātes princips. Pretējā gadījumā situācija, kad pašvaldības sev piederošām kapitālsabiedrībām nodrošina kādas priekšrocības, kas nav pieejamas citiem pakalpojuma sniedzējiem, no nākamā gada var tikt vērtēta kā Konkurences likuma pārkāpums. Savukārt, ja tiktu konstatēts, ka pašvaldībai piederošais komersants tirgū ir dominējošā stāvoklī, tam var tikt piemērota atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.