Konkurences padome (KP) pēc saņemtajām tirgus dalībnieku un biedrības “Latvijas Kinoproducentu asociācijas” sūdzībām izvērtēja konkurences apstākļus filmu izplatīšanas tirgū Latvijā un filmu demonstrēšanas noteikumus kinoteātros Rīgā no 2017. līdz 2020. gadam. KP tirgus uzraudzībā secināja, ka tirgus dalībnieku darbības nevar tikt vērtētas kā Konkurences likuma pārkāpums.
KP saņēma sūdzības par nozarē esošo praksi - filmas vispirms demonstrēt kinoteātros un tikai pēc tam izrādīt straumēšanas vietnēs vai televīzijā. Tāpat sūdzību pamatā bija citu kinoteātru, kas nav kinoteātris “Citadele”, ierobežotā iespēja izrādīt speciālos mārketinga filmu seansus pirms pirmizrādēm, kā arī princips, pēc kāda Rīgas kinoteātri sadala ienākumus no biļešu pārdošanas starp kinofilmu izplatītājiem un kinoteātri.
Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka filmas demonstrēšana sākumā ekskluzīvi tikai kinoteātros ir ierasta prakse kā Eiropas Savienībā, tā arī Amerikas Savietojās Valstīs, kas nav vērsta uz konkurences kropļošanu, bet gan filmas efektīvu izplatīšanu. Šādu noteiktu filmu izplatīšanas secību nozarē dēvē par ekskluzīviem filmu izrādīšanas logiem, kas parasti ilgst no trim līdz pieciem mēnešiem. Vairākās valstīs šāda prakse ir regulēta normatīvajos aktos. Turklāt, katras konkrētas filmas demonstrēšanas nosacījumi – platformas, kurās tās tiek demonstrētas, vai pirmizrādes un īpašie seansi – ir filmas izplatītāju un producentu izvēle. KP, uzklausot viedokli, ka video straumēšanas platformas tās pieaugošās popularitātes dēļ varētu aizstāt filmu demonstrēšanu kinoteātros, secināja, ka nav pamata šos izplatīšanas kanālus uzskatīt kā konkurējošus, bet drīzāk tie ir viens otru satura ziņā papildinoši.
Tāpat divi no Rīgas kinoteātriem iesniegumos norādīja, ka filmu izplatītāji mārketinga pirmizrādes seansus galvenokārt rīko kinoteātrī “Citadele”, uzsverot, ka visiem Rīgas kinoteātriem būtu jābūt vienādai iespējai izrādīt filmu konkrētos datumos pirms filmas oficiālās izrādīšanas kinoteātros. Mārketinga pirmizrāde ir īpašs seanss, kas tiek rīkots tikai vienu reizi, un tā rīkošana ir atkarīga no filmu ražotāja mārketinga stratēģijas. Uzraudzības laikā KP secināja, ka neviens no Latvijas filmu izplatītājiem neatrodas dominējošā stāvoklī, tāpēc to rīcību nekontrolē Konkurences likums un tie ir neierobežoti izvēlēties piemērotāko filmu izrādīšanas vietu.
Savukārt attiecībā par ienākumu sadali starp kinofilmu izplatītājiem un kinoteātri, KP nekonstatēja, ka šāds ienākumu sadales modelis ierobežotu konkurenci. Rīgas lielāko kinoteātru un producentu ieņēmumu sadales modelis ir līdzīgs, un tāds tas veidojies vēsturiski arī starptautiskā kino industrijā.