Konkurences padome (KP), izvērtējot situāciju tirgū pēc pērnā gada nogalē izskanējušiem publiskiem paziņojumiem par iespējamu cenas pieaugumu piena produktiem, secina – svaigpiena iepirkuma cenas pieaugums 2016. gada otrajā pusē bija īslaicīgs un, visticamāk, ir apstājies. Vienlaikus KP atkārtoti norāda uz tirgus līderu atbildību, paužot publiskus paziņojumus par iespējamām cenu izmaiņām, kas var būt kā signāls nepamatotam cenu kāpumam arī citiem nozares dalībniekiem.
Lai noskaidrotu publiski izskanējušās informācijas pamatotību par svaigpiena cenu kāpumu un attiecīgi iespējamu būtisku piena un piena produktu cenu pieaugumu 2017. gadā, KP tikās ar vairākiem piena nozares pārstāvjiem. KP ieguva informāciju par cenu pieauguma tendencēm un atsevišķu uzņēmumu darbībām, kas ļāva izdarīt secinājumus par norisēm svaigpiena ražošanas tirgū un to pastarpināto ietekmi uz pārstrādes un mazumtirdzniecības tirgiem.
Izvērtējot iegūto informāciju, KP uzskata, ka svaigpiena cenu kāpumu 2016. gada otrajā pusē ietekmēja vairāku faktoru kombinācija, tomēr tā nebija saistīta ar pieprasījuma nozīmīgu pieaugumu šajā periodā. Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu nav novērojamas nozīmīgas izmaiņas, kas varēja radīt ietekmi uz svaigpiena iepirkuma cenu ilgtermiņā. Vienlaikus KP novēroja, ka nemainīgi vairāku gadu garumā visvairāk svaigpiena tiek eksportēts uz Lietuvu un Poliju.
Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem pērn svaigpiena iepirkuma cena no jūlija līdz decembrim pieauga par aptuveni 60 %. Izpētes laikā nozares pārstāvji norādīja, ka cenu pieaugums varētu būt saistāms ar to, ka ārvalstu svaigpiena uzpircēji, piemēram, Polijā, Latvijas zemniekiem piedāvā augstākas cenas. Tomēr KP neguva apliecinājumu tam, ka Polijas uzpircēji tiešā veidā varēja ietekmēt svaigpiena cenas Latvijā tik lielā mērā, ka cenām Latvijā būtu ekonomisks pamats paaugstināties ilgtermiņā un turpināties arī šogad.
Vienlaikus KP saskata pazīmes tam, ka iepirkuma cenas nozīmīgi ir paaugstinājušās tikai daļai zemnieku, līdz ar to arī svaigpiena pārstrādātāju piena produktu vairumtirdzniecības cenu kāpums ir objektīvi pamatojams tikai daļēji. Tādējādi KP neizslēdz situāciju, ka paziņojumi par cenu kāpumu un tā pamatojumu neatbilst reālai situācijai un publiski izskanējusī informācija par svaigpiena iepirkuma cenu kāpumu ir kalpojusi kā arguments, lai mākslīgi palielinātu uzcenojumu un attiecīgi arī peļņu savām precēm visā piena un piena produktu piegādes ķēdē, līdz pat veikala plauktam.
Lai arī atsevišķi tirgus dalībnieki norādīja uz to, ka publiskie paziņojumi ir mērķēti patērētāju informēšanai, KP nekonstatēja, ka šādas informācijas publiskošana patērētājiem rada ieguvumus pretēji tai situācijai, ja publiski informācija nebūtu pieejama. Turklāt ir apšaubāms tas, ka patērētājiem ir iespējas efektīvi reaģēt uz cenu pieaugumu, piemēram, samazinot pieprasījumu, kā tas novērojams cenu pieauguma gadījumā.
Tādējādi KP atkārtoti vērš uzmanību uz publisku paziņojumu ietekmi uz konkurenci. Lieli tirgus spēlētāji, publiski paužot informāciju par cenu izmaiņām, var būtiski ietekmēt konkurentu rīcību, sekmēt to pielāgošanos un palīdzēt tiem pieņemt lēmumu par cenu paaugstināšanu daudz lielākā apmērā, nekā sākotnēji tika plānots. Šādai rīcībai ir līdzvērtīga ietekme kā cenu tiešai saskaņošanai – mākslīgi tiek paaugstinātas cenas, kā rezultātā patērētājiem par precēm un pakalpojumiem nākas pārmaksāt bez ekonomiska pamatojuma.