7. februārī Konkurences padome (KP) parakstīja izlīgumu ar a/s “Rīgas siltums”, kas paredz, ka uzņēmums pārtrauks īstenot ekspluatējošu praksi, pieprasot atmaksāt parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem personas nāves vai maksātnespējas gadījumā, no namu pārvaldniekiem un secīgi no citiem dzīvokļu īpašniekiem. Izlīgums paredz, ka “Rīgas siltums” neatgūstamos parādus norakstīs un par to informēs dzīvojamo māju pārvaldniekus, kuru ēkām “Rīgas siltums” piegādā siltumenerģiju. Saskaņā ar izlīgumu “Rīgas siltums” valsts budžetā iemaksās naudas sodu 201 329,64 eiro apmērā.
Problemātika saistībā ar neatgūstamo parādu sloga pārlikšanu uz dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas savukārt piedzen parādus no citiem dzīvokļu īpašniekiem to kaimiņu vietā, ir bijusi aktuāla gadiem, tāpēc 2014. gada 15. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredzēja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums, izpildoties likuma nosacījumiem, dzēst neatgūstamos parādus. Neatgūstami parādi var veidoties, piemēram, personas nāves gadījumā, kad personai nav mantinieku vai bezmantinieka mantas realizācijas rezultātā nepietiek līdzekļu, lai segtu neizpildītās saistības, kā arī personas maksātnespējas gadījumā, kad ar tiesas lēmumu, kurā izbeigts maksātnespējas process, parādi atzīstami par neatgūstamiem.
Ņemot vērā likuma grozījumus, 2014. gadā “Rīgas siltums” uzsāka neatgūstamo parādu dzēšanu. Taču dzēsti vienīgi tie parādi, kas veidojušies pēc pieņemtajiem likuma grozījumiem jeb pēc 2014. gada 15. janvāra. Savukārt dzīvojamo māju pārvaldnieku lūgumus norakstīt neatgūstamos parādus, kas veidojušies pirms Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normu spēkā stāšanās brīdim, “Rīgas siltums” noraidīja speciālā nozares regulējuma trūkuma dēļ.
Pēc tam, kad KP bija uzsākusi pārkāpuma lietu pret “Rīgas siltums” par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, “Rīgas siltums” informēja KP, ka uzņēmums ir mainījis iepriekšējo praksi, tādējādi dzēsīs neatgūstamos parādus, kas veidojušies pirms likuma grozījumiem. Taču faktiski dzēsti tikai tie parādi, kas veidojušies vēsturiski, bet vienlaikus personas maksātnespēja vai nāves gadījums iestājies pēc 2014. gada 15. janvāra. Neskatoties uz uzņēmuma prakses maiņu, KP secināja, ka parādu dzēšana ne visos gadījumos notikusi konsekventi, tādējādi ekspluatējošā prakse turpinājusies arī pārkāpuma izpētes laikā.
Ņemot vērā KP lietā konstatētos pierādījumus, tāpat faktu, ka tiesiskais strīds pastāv par vēsturiskiem parādiem, kas veidojušies līdz 2014. gada 15. janvārim, kā arī “Rīgas siltums” apņemšanos – norakstīt neatgūstamos parādus – lietā iesaistītās puses ir vienojušās izbeigt strīdu, noslēdzot izlīgumu. Administratīvais līgums paredz, ka “Rīgas siltums” neatgūstamos parādus norakstīs, savukārt informāciju par parādu norakstīšanas praksi publicēs savā tīmekļa vietnē www.rs.lv un nosūtīs dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kuriem ir iespēja turpmākā gada laikā informēt “Rīgas siltumu” par neatgūstamajiem parādiem, kas veidojušies līdz 2014. gada 15. janvārim. Saskaņā ar izlīgumu “Rīgas siltums” valsts budžetā iemaksās naudas sodu 201 329,64 eiro apmērā.
Jebkurš uzņēmums, pret kuru Konkurences padome ierosinājusi pārkāpuma lietu, var izmantot iespēju slēgt izlīgumu, pēc savas iniciatīvas atzīstot atbildību pārkāpumā un sniedzot visu Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Šāda rīcība ļauj ātrāk atklāt un novērst pārkāpumu, kā arī taupīt resursus, kas parasti nepieciešami izmeklēšanai un iespējamai tiesvedībai, tāpēc uzņēmumam tiek samazināts naudas sods. Izlīgumi bieži tiek izmantoti arī Eiropas Komisijas un daudzu ES dalībvalstu konkurences uzraugu praksē.