Konkurences padome (KP), ņemot vērā Rīgas pagaidu administrācijas publiski pausto par atšķirībām maksās par atkritumu apsaimniekošanu, norāda, ka spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas regulējums ierobežo brīvu konkurenci šajā tirgū. Jānorāda, ka Saeima, šī gada sākumā skatot likumprojektu, ir noraidījusi KP atbalstīto rosinājumu tik lielā pilsētā kā Rīga atkritumu apsaimniekošanu nodrošināt pēc brīvā tirgus principa, t.i., visā Rīgas teritorijā varētu darboties esošie un, iespējams, jauni pakalpojumu sniedzēji, kuri, izpildot noteiktus kritērijus, saņemtu licenci, tādējādi tirgū pastāvētu iespēja nepārtraukti iesaistīties cīņā par klientu ar pakalpojuma kvalitāti un lētāko cenu.
Lai arī Rīga atkritumu apsaimniekotājus pašlaik ir izvēlējusies iepirkuma rezultātā, Atkritumu apsaimniekošanas likums joprojām nenodrošina pietiekamu apsaimniekotāju konkurenci un iedzīvotājiem un juridiskām personām labāko rezultātu. KP 2019. gada beigās Rīgas pašvaldībai, kas bija izstrādājusi nolikuma projektu iepirkumam par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu pilsētas četrās zonās, jau izteica bažas par vairākiem iepirkuma nolikuma punktiem, t.sk. par neskaidrajiem zonu veidošanas kritērijiem, jo zonas būtiski atšķīrās pēc lieluma, savācamo atkritumu apjoma, apdzīvotības blīvuma un citiem rādītājiem. Tāpat nolikumā bija iekļautas pārmērīgi augstas pieredzes prasības pretendentiem attiecībā uz iepriekš apkalpotām teritorijām, kā arī vienā no zonām tika pieprasīta iepriekšēja pieredze attālināti nolasāmu elektronisku ierīču konteineros lietošanai, kas bija tikai vienam no tirgū strādājošiem komersantiem. KP arī vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams paredzēt stingrāku uzraudzību maksas pārskatīšanas gadījumiem, ierobežojot iespējas atkritumu apsaimniekotājam vienpusēji paaugstināt maksu.
Šobrīd iepirkuma rezultātā, pirmkārt, iedzīvotājiem un juridiskām personām ir pienākums izvēlēties tikai vienu konkrētu pakalpojuma sniedzēju, kas ir uzvarējis konkrētajā zonā. Līdz ar to atkritumu radītājiem nav iespēja ietekmēt atkritumu apsaimniekotāju ar cita, labāka piedāvājuma izvēli. Otrkārt, pēc iepirkuma var novērot maksu atšķirības līdz 30% starp zonām. Brīvā tirgus apstākļos, ja šādu kārtību paredzētu Atkritumu apsaimniekošanas likums, jebkuram atkritumu radītājam būtu iespēja tirgū sameklēt ne tikai pakalpojumu par labāku maksu, bet arī tādu, kas piedāvā ērtāku un piemērotāku atkritumu izvēšanas grafiku un citus pakalpojumus, ko raksturo konkurences tirgus. Līdz ar to pēc iepirkuma konkurence tiek iesaldēta, atkritumu radītājiem liedzot iespēju meklēt tirgū labāko pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas, piemēram, otrpus ielai, bet ir jau citā zonā.
Konkurences padomes priekšsēdētāja p.i. Jānis Račko: “Brīvā tirgus apstākļos atkritumu apsaimniekotājs, piemēram, ar lētāko cenu un izdevīgāko piedāvājumu varētu sniegt pakalpojumus arī zonā, kurā pašlaik ir augstāka cena. Tāpat klients pakalpojumu sniedzēju varētu izvēlēties pēc to darbu kvalitātes. Vairāku pakalpojumu sniedzēju vienlaicīga darbība tirgū ļautu izmantot pilnu konkurences potenciālu. Taču, ņemot vērā, ka likumdevēji iepirkuma procesu, kas Rīgas atkritumu tirgum liek sastingt uz septiņiem gadiem, ir izvēlējušies kā labāko risinājumu, KP iespējas ietekmēt situāciju ir stipri ierobežotas.”
Papildu tam pēc iepirkuma noslēgšanas KP ir saņēmusi sūdzības par vairāku apsaimniekotāju darbību savā ekskluzīvajā zonā, kas saistītas ar kvalitātes pasliktināšanos un obligātu papildpakalpojumu ieviešanu, par ko tiek prasītas iepriekš nepiemērotas papildu maksas. Piemēram, iedzīvotāji sūdzas par atkritumu izvešanas grafiku maiņu, kā arī piemēroto papildu maksa par konteineru izvešanu no teritorijas. Konkurences cīņa par klientu, ko nodrošina brīvais tirgus, radītu spiedienu uz pakalpojumu sniedzēju, lai tas piedāvātu klientiem gan ērtākus pakalpojums, gan izdevīgāku cenu katru dienu, nevis, piemēram, reizi septiņos gados.