Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam. Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte.
Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: “Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei.”
Saskaņā ar definētajām prioritātēm 2016.gadā KP bargi vērsīsies pret pārkāpējiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu tirgum un patērētājiem, savukārt mazāk būtisku pārkāpumu gadījumā iestāde plāno izmantot alternatīvus risinājumus, kas savu efektivitāti pierādīja 2015.gadā. Tā pērn 11 brīdinājumi 29 uzņēmumiem aizstājuši tikpat daudz iespējamu ierosinātu karteļa pārkāpumu lietu, savukārt trīs veiksmīgi īstenotas mediācijas efektīvi novērsušas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus.
2015.gadā visbiežāk konstatētais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā bija publisko iepirkumu pretendentu kartelis. Turklāt pēc KP īstenotajām apmācībām iepirkumu rīkotājiem pērn no publiskām personām saņemts divreiz vairāk ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem nekā 2014.gadā. Lai aizsargātu Latvijas un ES budžeta līdzekļus no šādām uzņēmēju krāpniecības shēmām, 2016.gadā KP turpinās aktīvu prevencijas darbu, mācot iepircējiem atpazīt pārkāpumu pazīmes, kā arī skaidrojot uzņēmumiem viņu konkurences tiesības.
Tirgus uzraudzību ietvaros KP analizēs konkurences apstākļus, tirgus attīstības tendences un barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijas patērētājiem un tautsaimniecībai svarīgākajās nozarēs. Par prioritārām nozarēm 2016.gadā iestāde atzinusi mazumtirdzniecību pēc jauna regulējuma stāšanās spēkā, publiskos iepirkumus, farmācijas, finanšu un transporta pakalpojumu tirgus, kā arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Ar katru gadu KP aizvien biežāk saņem sūdzības par publisko personu, it īpaši pašvaldību, rīcību, radot nepamatotas privilēģijas savām kapitālsabiedrībām un ignorējot konkurences neitralitātes principu. Konkurences likums šobrīd nedod KP iespējas novērst šādus konkurences kropļojumus, tāpēc 2016.gadā iestāde paredzējusi aktīvi izglītot publiskas personas par to lēmumu ietekmi un par nepieciešamību nodrošināt vienlīdzību jebkurā nozarē.
2015.gada KP uzņēmēju rīcībā nodeva sešas dažādas vadlīnijas, kas skaidro normatīvo aktu piemērošanas principus. Pēc apspriedēm ar uzņēmējiem un NVO, labo praksi iestāde plāno turpināt arī 2016.gadā, sagatavojot vadlīnijas par vairākiem uzņēmumiem aktuāliem jautājumiem, kas svarīgi tiesiskai darbībai un efektīvai sadarbībai ar KP. Starp tādiem minami, piemēram, iecietības programmas piemērošanas aspekti, izlīgumu slēgšana un konfidencialitātes jautājumi.
Pēc Konkurences likuma apstiprināšanas Saeimā KP paredzējusi aktīvi sadarboties ar uzņēmēju NVO, izstrādājot virkni saistīto tiesību aktu projektu – par naudas sodu noteikšanu, apvienošanās kārtību u.c.
Lai uzskatāmi parādītu iestādes darba rezultātus, balstoties uz labākās prakses piemēriem citās valstīs, KP pērn ir izstrādājusi metodoloģiju un 2016.gadā ieviesīs regulāru sabiedrības ieguvumu no konkurences politikas īstenošanas kvantitatīvu novērtēšanu. Ar aprēķinu rezultātiem, kas atspoguļo atdevi no iestādes darbībā ieguldītās budžeta naudas, KP iepazīstinās arī sabiedrību.