Konkurences padome (KP) novērtē, ka iestādes veiktā tirgus uzraudzība par kompensējamo zāļu izplatīšanu izraisījusi tik plašu rezonansi. Uzraudzības secinājumi, kas izgaismo nozarē samilzušas problēmas, acīmredzot bija īstajā vietā un laikā, jo pēc tās publiskošanas uzrunāti jutās gan nozares uzraugi, gan biznesa pārstāvji. Kā lasām nule publiski paustajā Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas (LZLA) valdes locekļa Jāņa Lībķena viedoklī, tas nav atstājis vienaldzīgus arī atsevišķus lieltirgotavu pārstāvjus, tiesa, nozares problēmās vainojot ražotājus un “to peļņas aizstāvi” Konkurences padomi.
Atgādinu, ka uzraudzības mērķis tomēr bija kompensējamo zāļu lietotāju interešu aizstāvība. T.i., primāri domājot par pacientiem, kuri visvairāk izjūt sekas no konkurences trūkuma dažādos zāļu piegādes un izplatīšanas līmeņos, kā arī zāļu izplatīšanas sistēmas vājās pārraudzības.
Liriskai atkāpei varu padalīties ar personisku pēdējo gadu vērojumu: kad pietrūkst racionālu pretargumentu, lai atspēkotu mūsu lietās un uzraudzībās konstatētos konkurences ierobežojumus vai pārkāpumus, tiek izmantots galējs līdzeklis – KP tiek apsūdzēta kādu personu interešu lobēšana. Visai ērts paņēmiens uzmanības novēršanai, taču slikti, ja apvainojumi nonāk cits ar citu pretrunā. Tieši farmācijas nozarē KP priekšlikumi reiz jau tika saistīti ar kāda liela vairumtirgotāja interešu aizstāvēšanu, nu pienākusi kārta ārvalstu zāļu ražotājiem.
Šeit negrasos sākt atspēkot absurdas apsūdzības, taču ar pilnu atbildību paziņoju: LZLA publiskajā telpā paustā informācija par KP neobjektivitāti un vienas iesaistītās puses – ražotāju – aizstāvību, ir faktiem neatbilstoša un maldina sabiedrību. Pretēji LZLA paustajam, KP konstatējusi sistēmiskas problēmas gan zāļu aprites uzraudzībā un likumdošanas piemērošanā, gan visos izplatīšanas līmeņos – kā ražotāju, tā lieltirgotavu un aptieku, kas arī novedušas pie sekām – zāļu īslaicīgas nepieejamības un dārdzības -, kuras izjūt patērētājs.
Lai iegūtu vispusīgu informāciju, nevis tikai lieltirgotavu vai ražotāju viedokli, un varētu sniegt objektīvu problēmu izklāstu un ieteikt risinājumus, KP ieguva informāciju par faktiem no septiņiem zāļu ražotājiem, 12 lieltirgotavām, kā arī no tādām valsts iestādēm kā Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra. Savukārt patērētāju aptaujas dati, kā jau iepriekš norādījusi KP, var būt subjektīvi un tāpēc secinājumi pamatā balstīti uz nozari uzraugošo iestāžu un tirgus dalībnieku sniegtajiem kvantitatīvajiem datiem, kas arī izmantoti analīzē.
LZLA kā nozares pārstāvim, kam būtu jādarbojas kā vidutājam starp tirgus dalībniekiem un valsti, ir uzticēta īpaša atbildība sabiedrības priekšā. Šī iemesla dēļ mēs esam neizpratnē par ieceri nevis konstruktīvi risināt nozarē pastāvošās problēmas, bet mēģināt novelt visu atbildības nastu uz kādu citu nozarē iesaistīto vai vēl jo vairāk – izteikt pārmetumus KP, atsakoties pieņemt, ka problēmas konstatētas arī vairumtirgotāju līmenī.
Jāņem vērā, ka tirgus uzraudzībā vērtēts, vai un kāpēc Latvija neiegūst zemākas zāļu cenas. Viens no iemesliem ir lielāko vairumtirgotāju rīcība, pieprasot ekonomiski neizskaidrojamas atlaides ražotājiem, kuras kļūst par vairumtirgotāju peļņu, nevis patērētāju ieguvumu. To asociācijas pārstāvis acīmredzami cenšas noklusēt. Ja šādu atlaižu nebūtu, ražotāji tiešā veidā varētu piedāvāt zemāku zāļu sākotnējo cenu, kas atbilstoši normatīvā regulējuma prasībām samazinātu valsts izdevumus par kompensējamajām zālēm un vienlaicīgi sniegtu ieguvumu patērētājam.
Pretēji asociācijas paustajam viedoklim, vairumtirgotāju tirgus vara Latvijā ir ievērojama arī to savstarpējās attiecībās ar ražotājiem, ņemot vērā ražotāju interesi slēgt līgumus ar spēcīgām lieltirgotavām, kurām ir integrēts aptieku tīkls un kas nodrošina zāļu fizisko pieejamību plašā teritorijā. Nevar nepasmaidīt, lasot par it kā sīvo konkurenci 80 lieltirgotavu starpā, ignorējot faktu, ka 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji.
Un vēl kāda interesanta atziņa asociācijas pārstāvja viedoklī. Ja LZLA ir novērojusi, ka lieltirgotavu apgrozījums pieaug, jo ražotāji it kā paaugstina zāļu sākotnējo cenu Latvijas tirgū, kāpēc asociācija nav ziņojusi KP par šo nepamatoto cenu kāpumu? Vai tamdēļ, ka tas vienlaikus paaugstina arī vairumtirgotāja ieņēmumus?
Asociācija zāļu nepieejamībā vaino ārvalstu zāļu ražotājus, kuri it kā sistemātiski atsakās apmierināt lieltirgotavu pasūtījumus, lai paši tās realizētu citos tirgos, kur var nopelnīt vairāk. Skaitļi gan liecina pretējo: lielu Latvijas patērētājiem paredzēto kompensējamo medikamentu īpatsvaru eksportē tieši lieltirgotavas. Šis savukārt ir viens no iemesliem, kas var izraisīt zāļu īstermiņa deficītu un nepieejamību pacientiem. Pētīto 12 zāļu piegādes no ražotājiem gada griezumā bija pietiekamas vai pat pārsniedza Latvijai nepieciešamo apjomu. Tāpat tika novērots, ka ražotāji centušies ar nākamo partiju nosegt iztrūkumu, ja tāds Latvijas tirgū radies.
Lieltirgotavas ir pirmās, kas saskaras ar zāļu piegādes atteikumu no ražotāja. Tāpēc aicinām asociācijas pārstāvi J. Lībķenu nevis izmantot šo informāciju publicitātes nodrošināšanai, bet ziņot par to atbildīgajām iestādēm.
KP ir ieinteresēta nozares sakārtošanā, lai nodrošinātu patērētājiem zāļu fizisku un finansiālu pieejamību. Taču, neraugoties uz jau gadiem ilgo mūsu ekspertu piesaisti darba grupām un ieteikumu sniegšanu, kā arī dažādām tirgus izpētēm, tālāk par problēmu apspriešanu nav tikts.
Vai arī tur vainojami ārvalstu zāļu ražotāji?