Šī gada 3.martā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām. Pārkāpuma rezultātā bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Tādējādi ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem.
Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem.
Bankām uzlikts naudas sods kopumā Ls 5 495 462,19 latu apmērā.
Lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformēja konkurenci un nelika visām bankām cīnīties par jaunu klientu – tirgotāju – piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.
Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un MasterCard piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.
Tāpat vienošanās rezultātā tika deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā (no 2002.gada), kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti.
Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.
Par dalību pārkāpumā bankām piemēroti naudas sodi attiecīgi AS „Swedbank" Ls 2 830 374,00 apmērā, AS „Citadele banka" – Ls 1 216 548,97, AS „SEB banka" – 558 744,55 Ls, AS „Latvijas Krājbanka" – 259 006,50 Ls, AS „DnB NORD Banka" – 167 466,00 Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle – 158 400,82 Ls, AS „Rietumu Banka" – 103 927,20 Ls, AS „GE Money Bank" – 79 407,90 Ls, VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka" – 55 594,24 Ls, AS „Norvik banka" – 25 227,50 Ls, AS „Aizkraukles banka" – 15 491,28 Ls, AS „PrivatBank" – 5 486,00 Ls, AS „UniCredit Bank" – 5 435,38 Ls, Danske Bank AS filiāle Latvijā – 2 687,79 Ls, AS „Baltic International Bank" – 2 679,64 Ls, AS „Trasta komercbanka" – 2 595,88 Ls, AS „SMP Bank" – 2 021,63 Ls, AS „Akciju komercbanka „Baltikums"" – 1 364,25 Ls, AS „Reģionālā investīciju banka" – 1 274,50 Ls, AS „Latvijas Biznesa banka" – 728,16 Ls, AS „LTB Bank" – 500,00 Ls un AS „VEF banka" – 500,00 Ls apmērā.
Lēmuma teksts pieejams KP mājas lapā: saite
Īss papildu skaidrojums par pārkāpuma būtību: saite