Lai nepieļautu pašnodarbināto personu diskrimināciju, Konkurences padome (KP) veica pārrunas ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) par atbalsta instrumentu pieejamības ierobežojumu novēršanu VKKF projektu konkursos. Pārrunu ceļā VKKF apņēmās novērst neatbilstību konkurences neitralitātes regulējumam un no šī gada arī fiziskas personas, kuras Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, VKKF konkursos varēs pretendēt uz finansiālu atbalstu projektu konkursos pēc līdzvērtīgiem kritērijiem kā juridiskas personas.
Pēc iestādē saņemta iesnieguma KP uzsāka izpēti par VKKF ierobežojošo rīcību pret pašnodarbinātajām personām, liedzot tām pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai. Izpētes laikā KP secināja, ka fiziskām personām tiek piemēroti ierobežojumi, kas paredz, ka tās var pretendēt tikai uz mācību stipendijām, radošā darba stipendijām un mācību vai radošā darba stipendiju radošam braucienam. Attiecīgi izslēdzot iespēju pašnodarbinātai personai pretendēt uz finansējumu vērienīgāka projekta īstenošanai, piemēram, pasākuma rīkošanai, grāmatas izdošanai un citiem.
Pārrunu laikā KP norādīja VKKF, ka Latvijā ir iespējamas vairākas saimnieciskās darbības formas un ar saimniecisko darbību nodarbojas arī pašnodarbinātas personas. Tādējādi VKKF līdzšinējā rīcība un lēmums ierobežot pašnodarbināto personu iespējas pretendēt projektu konkursos ir pretrunā ar konkurences neitralitātes principu, jo tas nepamatoti diskriminē vienu tirgus dalībnieku saimnieciskās darbības formu.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Kultūras ministrijai un VKKF būtu jāņem vērā pašnodarbināto personu nozīmība Latvijas kultūrā, kas īpaši uzsvērta kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam “Kultūrvalsts”, norādot - “(..) kultūras un radošajās nozarēs darbojas liels skaits mazo un vidējo uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un pašnodarbināto personu (..)”. Tostarp pamatnostādnēs tiek uzsvērta nepieciešamība pēc atbalsta instrumentu pieejamības pašnodarbinātajām radošajām personām, tāpēc izslēgt šo personu iespējas saņemt finansējumu radošās darbības attīstībai ir nepieļaujami.”
KP veiktā izpēte liecina, ka Latvijas kultūras nozarē salīdzinoši lielu daļu veido tieši pašnodarbināto personu īpatsvars, kas KP ieskatā, atspoguļo kultūras nozares profesiju neatkarīgo un specializēto raksturu. Tāpat kultūras nozare bieži darbojas tieši uz projektu pamata, nevis uz nepārtrauktu, ilgtermiņa komercdarbību, kas paredz arī nozīmīgus administratīvus, juridisku un finansiālus pienākumus. Savukārt pašnodarbinātība vienkāršo šos aspektus, padarot to par pievilcīgāku iespēju tieši kultūras nozarei. KP ieskatā, ierobežojot šīs grupas atbalsta iespējas, tiek mazināta kultūras nozares kopējā konkurētspēja un radošā potenciāla pilnvērtīga izmantošana.
VKKF pārrunu ceļā ar KP ir piekritis veikt izmaiņas, kas paredzēs, ka projektu pieteikumu sistēmā https://kkf.kulturaskarte.lv/ arī fiziskās personas, kuras VID ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, varēs veidot projektu pieteikumu caur pieteikuma formu, kas šobrīd tiek nodrošināta tikai juridiskām personām.
Publiskām personām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to piederošām kapitālsabiedrībām – ir aizliegts kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Aizliegums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra un ir noteikts Konkurences likuma 14.1 pantā.
Lai nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, KP veic pārrunas ar publisko personu vai tai piederošo kapitālsabiedrību. Ja pārrunu laikā netiek panākta likuma prasību ievērošana, nodrošinot konkurencei labvēlīgu rezultātu, KP attiecībā uz publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām var turpināt pārkāpuma lietas izmeklēšanu, pieņemot lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.