12.jūnijā Konkurences padome (KP) parakstīja izlīgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldi (RBP), kas paredz, ka RBP par nodarīto konkurences kropļojumu valsts budžetā samaksās naudas sodu 622 363,40 eiro apmērā. Tāpat izlīgums paredz, ka RBP pārtrauks komerciālu velkoņu pakalpojumu sniegšanu un izbeigs vairāk nekā septiņus gadus ilgušo prettiesisko vēršanos pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem.
RBP ilgstoši deformēja konkurenci, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošās SIA „Rīgas brīvostas flote” velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu RBP darbībās KP konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011. gadā. Abus līdzšinējos KP lēmumus Latvijas augstākās instances tiesa atzina par pamatotiem, tomēr konkurences kropļošana brīvostā turpinājās un RBP joprojām ignorēja pienākumu ostā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Izmeklēšana atklāja, ka RBP nepamatoti neslēdza vai novilcināja līgumu slēgšanu, nelicencēja savu konkurentu velkoņus, ierobežoja to darbību ostā un ietekmēja kuģu aģentu un terminālu izvēli par labu RBP velkoņiem un citādi izmantoja savu stāvokli, lai kavētu privāto uzņēmumu darbību.
Saskaņā ar noslēgto izlīgumu RBP līdz šī gada 31.decembrim pārtrauks sniegt un turpmāk vairs nesniegs velkoņu pakalpojumus. Būtiski, ka šādi RBP atsakās tikai no komercdarbības, kuru pilnībā var nodrošināt privātie uzņēmumi. Ostai tāpat kā līdz šim nebūs liegts ar saviem velkoņiem nodrošināt tai uzticētās publiskās funkcijas, piemēram, ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus.
RBP piedāvātie izlīguma nosacījumi ļauj pilnībā un tūlītēji novērst konkurences kropļojumu, kas līdz šim turpinājās, neraugoties uz KP lemto, kā arī nepieļaut ilgstošu tiesvedību. Lai sasniegtu savas izmeklēšanas mērķi – novērstu pārkāpumu un nepieļautu tā atkārtošanos –, KP piekrita izlīgumam un lēma samazināt naudas sodu, kas bija paredzēts vairāk nekā 1,5 milj. eiro apmērā.
Pretēji RBP publiski paustajam, jau šobrīd NATO kuģus Rīgā un citās ostās apkalpo privāto kompāniju velkoņi, nekādi neapdraudot valsts drošību. Tāpat, lai arī publiski RBP pauž bažas par privāto uzņēmumu spēju nodrošināt pakalpojumus, oficiāli tā iepriekš ir atzinusi privāto uzņēmumu darba augsto kvalitāti. Jāuzsver, ka līdz šim privāto uzņēmumu vainas dēļ osta nekad nav palikusi bez pakalpojumu sniedzēja.
Būtiski, ka pretēji RBP apgalvotajam, Eiropas Komisija nekad nav paudusi atbalstu brīvostas darbībām. Komisija vērtēja atsevišķus Rīgas brīvostas likuma noteikumus un atzina, ka Latvijas normatīvais regulējums pats par sevi neierobežo uzņēmumu iespējas darboties ostā. Savukārt KP vērtē RBP pretlikumīgās darbības, kas neizriet no Rīgas brīvostas likuma, bet gan no RBP tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas.
Administratīvais līgums ar Rīgas Brīvostas pārvaldi
Jebkurš uzņēmums, pret kuru Konkurences padome ierosinājusi pārkāpuma lietu, var izmantot iespēju slēgt izlīgumu, pēc savas iniciatīvas atzīstot atbildību pārkāpumā un sniedzot visu Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Šāda rīcība ļauj ātrāk atklāt un novērst pārkāpumu, kā arī taupīt resursus, kas parasti nepieciešami izmeklēšanai un iespējamai tiesvedībai, tāpēc uzņēmumam tiek samazināts naudas sods. Izlīgumi bieži tiek izmantoti arī Eiropas Komisijas un daudzu ES dalībvalstu konkurences uzraugu praksē.