Konkurences padome (KP) ir noslēgusi kafijas tirgus uzraudzību, kuras ietvaros analizēja konkurences situāciju un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm kaitējoši konkurences kropļojumi. Uzraudzības gaitā KP nekonstatēja pazīmes, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem. Savukārt apkopotā informācija sniedz ieskatu tirgus struktūrā, cenu veidošanās procesā, kā arī Latvijas patērētāju paradumos.
Kas piedalās tirdzniecības ķēdē
Lielāko daļu kafijas Latvijā importē, tomēr ir arī uzņēmumi, kopskaitā 12, kas kafiju ražo. Kopumā aptuveni 3-4% no kafijas, ko iegādājas Latvijas patērētāji, ir ražota šeit. Lielākais kafijas ražotājs Latvijā ir SIA “Melnā kafija”, kam seko SIA “Emerald Baltic” un SIA “ALTUS”.
Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt kafijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas, piemēram, ražošanas iekārtu iegādei un telpu iekārtošanai. Tāpat tiem jāspēj konkurēt ar jau esošajiem ražotājiem, kas sasnieguši tādu mēroga ekonomiju, kas ļauj piedāvāt savu produkciju gan Latvijas patērētājiem, gan to eksportēt. Ir nepieciešami arī starptautiski sertifikāti saražotajai produkcijai atsevišķiem noieta tirgiem, kā arī jārēķinās ar valūtas kursa svārstībām, iepērkot kafiju.
Starptautisko zīmolu kafiju Latvijā ieved vairumtirgotāji, tomēr arvien biežāk lielie mazumtirdzniecības tīkli izvēlas kafiju iepirkt tieši no ražotāja vai zīmola īpašnieka, kā arī pasūta pašzīmolu kafijas preču zīmes. Šāda tendence, kad tirgotāji saīsina piegādes ķēdi un optimizē savas izmaksas, vērojama visā pasaulē. To uzskatāmi apliecina arī fakts, ka lielākie kafijas importētāji Latvijā ir mazumtirdzniecības tīkli SIA “RIMI Latvia” un SIA “MAXIMA Latvija”, un tikai trešajā vietā ierindojas vairumtirgotājs SIA “Sanitex”. Vienlaicīgi KP novēroja, ka starpnieku izslēgšana no piegādes ķēdes nesamazina kafijas gala cenu patērētājiem, bet gan ir viens no papildu peļņas gūšanas avotiem tirgotājiem.
Kopumā konkurence vairumtirdzniecības līmenī Latvijā ir intensīva. Uzņēmumiem, kas vēlas te uzsākt darbību, jārēķinās ar mazumtirgotāju prasību par civiltiesisko apdrošināšanu, kā arī ar grūtībām noslēgt līgumus ar lieliem, starptautiskiem ražotājiem, ja nav iespējas nodrošināt lielus pārdošanas apjomus.
Kādu kafiju dzer Latvijā
Pie KP aptaujātajiem tirgotājiem pircēji visbiežāk izvēlas maltu melno kafiju, tai seko šķīstošā kafija un tās dzērieni, savukārt vismazākais pieprasījums ir pēc kafijas kapsulām un kafijas pupiņām.
Kopumā divu Latvijas lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu SIA “RIMI Latvia” un SIA “MAXIMA Latvija” veikalos var nopirkt 15 dažādu zīmolu maltas melnās kafijas, 16 zīmolu šķīstošās kafijas, septiņu zīmolu šķīstošās kafijas dzērienus un piecu zīmolu kafijas pupiņas.
Lielākie mazumtirgotāji piedāvā arī savas privātās preču zīmes, tomēr nelielo pārdošanas apjomu dēļ tās šobrīd nevar uzskatīt par nozīmīgu konkurentu starptautiski atpazīstamajām kafijas preču zīmēm, kā, piemēram, Merrild, Jacobs un Paulig.
Vienlaikus būtisks faktors kafijas izvēlē ir cenai, jo Latvijā lielāks pieprasījums ir pēc kafijas, ko var iegādāties ar atlaidi.
Kā veidojas kafijas cena
Kafijai kā izejvielai pasaules tirgū cenas nosaka, izmantojot spekulācijas un arbitrāžu, tāpēc cenas ir ļoti atkarīgs no cerībām par nākotnes piedāvājumu un pieprasījumu. Arabica kafijai nākotnes cenu nosaka Ņujorkas biržā, bet Robusta kafijai Londonas biržā. Savukārt kafijai no Kenijas cenu nosaka, izmantojot izsoles principu.
Lai gan dažādiem zīmoliem situācija atšķiras, vidēji kafijas cena Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā, bet zemāka nekā Igaunijā. Salīdzinot deviņu dažādu zīmolu cenas Baltijas valstīs, redzams, ka pieciem zīmoliem augstākā cena bija Latvijā, bet četriem Igaunijā. Savukārt septiņiem no deviņiem zīmoliem lētākā cena meklējama Lietuvā.
Latvijas kafijas cenu ietekmē salīdzinoši augstais akcīzes nodoklis, kas ir 1,42 eiro par kilogramu kafijas. Vienlaikus Igaunijā šāda nodokļa nav, tomēr cenas mēdz būt augstākas.