Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu “pie kases”* zonās, tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL).
Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju “pie kases” zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu “pie kases” zonā. KP norāda, ja “pie kases” zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos “pie kases” zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos “pie kases” zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir vienojušies rakstiski pirms pakalpojuma sniegšanas.
Uzraudzībā tika konstatēts, ka mazumtirgotāji ar piegādātājiem atsevišķos gadījumos slēdz vienošanos par mārketinga maksājumiem pēc pakalpojumu sniegšanas, kā arī līgumos mazumtirgotāji ne vienmēr norāda konkrētas preces, kas ir papildus izvietotas speciālā tirdzniecības vietā. Attaisnojuma dokumentos, kas apliecina sniegtā pakalpojuma esamību, mazumtirgotāji mēdz nesniegt saimnieciskā darījuma vai darbības aprakstu. Arī mazumtirgotāja ilgstoša sadarbība ar dažiem piegādātājiem, kas izvēlēti, balstoties tikai uz ekskluzivitātes kritērijiem par preču izvietošanu “pie kases” zonā, var ierobežot citus piegādātājus uz nediskriminējošiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem piekļūt šai speciālai preču izvietojuma vietai.
Būtiska problēma ir arī tā, ka ne piegādātāji, ja tie vēlas noskaidrot noteiktās maksas pamatotību un izvietojamo preču apjomu, ne arī KP, vērtējot mazumtirgotāju darbību atbilstību NMPAL, var objektīvi pārliecināties, par ko tiek pieprasīta maksa un vai pakalpojumi, tajā skaitā mārketinga pakalpojumi, faktiski tiek sniegti. NMPAL nosaka, ka mazumtirgotājam ir pienākums pamatot un pierādīt maksas un citu sadarbības nosacījumu pamatotību.
Ņemot vērā konstatētos apstākļus, KP nosaka kritērijus, kurus ņems vērā, lai turpmāk izvērtētu mazumtirgotāja darbības, piemērojot maksu par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās, atbilstību NMPAL: 1) noslēgtā rakstveida līguma esamība; 2) līgumā norādītas konkrētas preces, par kuru papildu izkārtojumu piemērota maksa; 3) līgums noslēgts pirms pakalpojuma sniegšanas un maksas piemērošanas; 4) līgumā ir skaidri un nepārprotami formulēti noteikumi par piemērojamo maksu. Tāpat KP vērtēs, vai noslēgtais līgums ilgtermiņā bez objektīva pamata neierobežo citu piegādātāju iespējas izvietot savus produktus speciālā izvietojuma vietās. Minētos kritērijus paredzēts iekļaut NMPAL piemērošanas vadlīnijās.
KP ierosināja tirgus uzraudzību “Par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalos”, balstoties uz piegādātāju identificētajām problēmām un iestādes noteiktajām prioritātēm, kas paredz pievērst uzmanību praksi, kas saistīta ar maksas pieprasīšanu par preces atrašanos mazumtirdzniecības vietās. Tirgus uzraudzības ietvaros informācija tika saņemta no desmit mazumtirgotājiem un 15 piegādātājiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija sniegt skaidrojumu par preču izvietošanas nosacījumiem “pie kases” zonā un attiecīgi maksas piemērošanu piegādātājiem.
*”Pie kases” zona ir preču plauktu, aukstuma vitrīnu, ledusskapju u.tml. izkārtojums tirdzniecības zālē netālu no kases aparātiem un pašapkalpošanās kasēm, kā arī izkārtojums mazumtirgotāju Informācijas centros, kur patērētāji arī var norēķināties par veiktajiem pirkumiem.