Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja, ka Latvijas Līzinga devēju asociācija, vienojoties par automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pārkāpusi Konkurences likumu.
Šajā lietā pirmo reizi Latvijas konkurences tiesību vēsturē izmantots tāds instruments kā izlīgums lietas izpētes gaitā – asociācija vēl pirms izmeklēšanas noslēguma atzina savu vainu pārkāpumā, apņēmās nepieļaut turpmāku kaitējumu konkurencei, kā arī nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā. Izlīgumā rezultātā asociācijai sākotnēji piemēroto naudas sodu 5,3% apmērā no tās iepriekšējā gada neto apgrozījuma jeb EUR 1623 KP samazināja par 10%, nosakot to EUR 1461 apmērā.
Latvijas Līzinga devēju asociācijas pārkāpums izpaudies kā biedru – tai skaitā Latvijas lielāko līzinga devēju – aizliegta vienošanās par būtiskiem komercdarbības principiem. Tā, piemēram, asociācija vienojās par nosacījumiem attiecībā uz operatīvā līzinga termiņu un pirmās iemaksas apmēru, automašīnas atpirkuma vērtību un pirmpirkuma tiesībām, kā arī nosacījumiem attiecībā uz servisu un tehniskās apkopes veikšanu. Tāpat asociācijas biedri saskaņoja principus, pēc kādiem tie veic norēķinus ar auto dīleriem, kā arī saskaņoja sadarbības principus ar apdrošināšanas sabiedrībām.
Lai arī asociācijas biedri ne vienmēr ievēroja norunātos nosacījums, tomēr vienošanās ļāva tiem paredzēt savu konkurentu komerciālos lēmumus, tā mazinot to savstarpējo konkurenci.
Asociācija ir norādījusi, ka vienošanās par nosacījumiem notika, lai pasargātu patērētājus no nepārdomātas aizņemšanās automašīnas iegādei, tomēr KP lietas ietvaros secinājusi, ka pirmām kārtām tā bijusi vērsta uz to, lai sniegtu labumu tieši līzinga devējiem, palīdzot izvairīties no neatgūstamiem aizdevumiem, bet vienlaikus nezaudējot potenciālos klientus par labu konkurentiem.
Lēmumā KP uzsver – tirgū pastāvošo neapdomīgas aizņemšanās problēmu var risināt gan katrs uzņēmums individuāli, veidojot atbildīgu komercdarbību, gan valstiski mainot nozares normatīvo regulējumu, tomēr nav pieļaujama „tirgus sakārtošana”, slēdzot konkurenci kropļojošas aizliegtas vienošanās.
Jebkurš uzņēmums, pret kuru Konkurences padome ierosinājusi pārkāpuma lietu, var izmantot iespēju slēgt izlīgumu, pēc savas iniciatīvas atzīstot vainu pārkāpumā un sniedzot visu Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Šāda rīcība ļauj ātrāk atklāt un novērst pārkāpumu, kā arī taupīt resursus, kas parasti nepieciešami izmeklēšanai un iespējamai tiesvedībai, tāpēc uzņēmumam tiek samazināts naudas sods. Izlīgumi bieži tiek izmantoti arī Eiropas Komisijas un daudzu ES dalībvalstu konkurences uzraugu praksē.