Šodien, 11. decembrī, Konkurences padomes (KP) loceklis Jānis Račko Sabiedrības par atklātību – Delna” un Iepirkumu uzraudzības biroja rīkotajā konferencē “Godīgi publiskie iepirkumi: digitalizācija, atklātība, konkurence” izceļ konkurentu aizliegtu vienošanos jeb karteļu izplatību iepirkumos un pasūtītāju iesaisti un atbildību to izskaušanā.
Aizliegtas uzņēmumu vienošanās par cenām, dalības nosacījumiem iepirkumos u.c. ir smagākais un biežāk sastopamais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Karteļa vienošanās ir īpaši izplatītas publiskajos iepirkumos, kā rezultātā valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības kā pasūtītāji nesaņem piedāvājumus, kas tapuši godīgas konkurences apstākļos un atbilst reālajai tirgus situācijai. Pēdējo piecu gadu laikā KP ir konstatējusi 16 karteļa vienošanās, kur 73 uzņēmumi ir saskaņojuši savas darbības un radījuši konkurences imitāciju publisko iepirkumu procedūrās visā Latvijā. Par smagāko pārkāpumu konkurencei KP šajās karteļu lietās piemērojusi naudas sodus 11,3 miljonu eiro apmērā, kas karteļu dalībniekiem jāiemaksā valsts budžetā.
KP norāda, ka iepirkumu karteļu identificēšanā un izskaušanā ļoti liela loma ir pasūtītājiem – tie ne tikai pirmie var saskatīt pazīmes, kas, iespējams, norāda uz uzņēmumu aizliegtu vienošanos, bet arī var radīt labvēlīgu augsni karteļa īstenošanai. KP vairākkārt novērojusi, ka pasūtītāji iepirkumu nolikumos mēdz paredzēt nepamatotus ierobežojumus, kas samazina iespējas saņemt lielāka pretendentu skaita piedāvājumus un citkārt atbalsta tieši konkrētu uzņēmumu dalību.
Tāpat KP konstatējusi situācijas, kad pasūtītāji ierobežotu zināšanu vai citu iemeslu dēļ iepirkuma specifikācijas izstrādi neoficiāli uztic vienam pretendentam, kurš pēc tam iepirkumā uzvar. Lai izvairītos no šādām situācijām, KP aicina pasūtītājus piesaistīt neatkarīgus ekspertus, konsultēties ar citiem pasūtītājiem, kas ir rīkojuši līdzīgas iepirkumus procedūras. Mazākie pasūtītāji savstarpēji var kooperēties, tādā veidā kopīgi panākot lielāku iepirkuma apjomu un izdevīgākus nosacījumus.
Kā īpaši kritiskus gadījumus KP vērtē iepirkumu procedūras, kur ne tikai konstatēta aizliegta uzņēmumu saskaņota rīcība, bet arī pats pasūtītājs ir iniciējis vai veicinājis karteļa īstenošanu, tādējādi neefektīvi un bezatbildīgi apejoties ar publiskajiem resursiem. Šādos gadījumos pasūtītājam kā karteļa dalībniekam KP var piemērot naudas sodu, tāpēc organizācijām nepieciešams izglītot savus darbiniekus par godīgas konkurences principiem un iespējamām sekām, ja šie principi tiek pārkāpti.
KP atgādina – ja iepirkumu rīkotāji saskaras ar iespējamām karteļu pazīmēm, šos uzņēmumus nedrīkst informēt par savām aizdomām un ir jāvēršas KP.