Konkurences padomes līdzšinējā prakse liecina, ka iepirkumu karteļi ir smagākais un vienlaikus visizplatītākais konkurences vides kropļotājs Latvijā. Lai ar to cīnītos un veiksmīgi atklātu aizliegtas vienošanās, būtiska ir pasūtītāju jeb iepirkumu rīkotāju, kam ir iespēja pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, aktīva rīcība, ziņojot par iespējamiem pārkāpumiem. Tāpēc Konkurences padome ir izstrādājusi Signālsarakstu jeb ieteikumus pasūtītājiem, kā atpazīt karteļa iespējamās pazīmes iepirkumos.
Pēdējo piecu gadu laikā Konkurences padome ir sodījusi 49 uzņēmumus par iesaisti kartelī jeb īstenotu aizliegtu vienošanos, kopā uzņēmumiem piemērojot naudas sodos vairāk nekā 27 miljonus eiro. Lielākā daļa jeb 80 % no visiem pārkāpumiem bija saistīti ar karteļa vienošanām publiskajos iepirkumos. Tādējādi iepirkumu karteļi joprojām ir biežāk atklātais un vienlīdz arī viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. To ietekmē, nepastāvot godīgais konkurencei, preces uz pakalpojumu cenas tiek sadārdzinātas, tāpēc to bieži salīdzina ar zādzību no sabiedrības.
Publiskie iepirkumi veido ievērojamu daļu no Eiropas Savienības dalībvalstu iekšzemes kopprodukta, palīdzot nodrošināt ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu, kā arī sasniegt galveno mērķi – sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tāpēc iedzīvotājiem ir tiesības prasīt, lai valsts nauda tiktu tērēta visefektīvākajā, pārredzamākajā, atbildīgākajā un godīgākajā veidā.
Lai veicinātu publisko finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu un vienlaikus - karteļu apkarošanu, ir nepieciešama pasūtītāju aktīva līdzdalība, ziņojot par iespējamiem pārkāpumiem. Tādējādi Konkurences padome ir sagatavojusi informatīvu materiālu, lai izglītotu pasūtītājus par godīgas konkurences principiem un aizliegtu vienošanos pazīmēm pretendentu starpā, tāpat lai informētu par preventīviem rīkiem, ko izmantot ikdienā karteļu risku mazināšanai, kā arī par konsultācijām un ziņošanas par pārkāpumiem iespējām Konkurences padomē.
Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Prevencija nenozīmē gaidīt, kad notiks kas slikts, bet gan būt gataviem novērst un risināt situācijas, lai tas sliktais scenārijs nekad neiestātos. Diemžēl prakse rāda, ka, nerunājot par prevenciju, visticamāk vēlāk būs jārunā par noteiktām problēmām un to negatīvajām sekām. Tāpēc novērtējot to, cik pārkāpumu atklāšanā un reizēm arī novēršanā būtiska loma ir pasūtītājiem un arī citiem iestādes sadarbības partneriem, piemēram, tiesību sargājošajām iestādēm, Konkurences padome ir izstrādājusi ikdienā izmantojamu, preventīvu rīku - Signālsarakstu jeb ieteikumus kā atpazīt karteļa iespējamās pazīmes iepirkumā.”