Šī gada 25.augustā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu izbeigt lietu par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu SIA „Lattelecom" darbībās, vienlaikus norādot, ka pastāvošās problēmas bija novēršamas jau virszemes ciparu apraides ieviešanas projekta izstrādes stadijā.
SIA „Lattelecom" līdz 2013.gada beigām Latvijā uzticēts nodrošināt televīzijas programmu virszemes apraides ieviešanu ciparformātā. 2010.gada martā KP ierosināja lietu pēc SIA "TV3 Latvia", "VIASAT AS Latvia", "Baltkom TV SIA" un SIA "IZZI" iesniegumiem, kuros uzņēmumi pauda bažas, ka SIA „Lattelecom" par raidorganizāciju kanālu, kas skatītājiem pieejami bez maksas, raidīšanu piemēro pārmērīgi augstas cenas, turklāt šādi gūtos ieņēmumus izmanto (šķērssubsidē), lai stiprinātu savas pozīcijas maksas televīzijas u.c. elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos, kur tas konkurē ar pārējiem maksas televīzijas operatoriem.
Lietas ietvaros izvērtējot šobrīd pieejamos datus, KP nekonstatēja netaisnīgu cenu piemērošanu, savukārt dati, kas nepieciešami iespējamās šķērssubsidēšanas analīzei, būs pieejami vien pēc 2013.gada beigām, noslēdzoties virszemes ciparu apraides ieviešanas projekta termiņam. Tā kā saskaņā ar Konkurences likumu lietas izpētes laiks nevar pārsniegt divus gadus, KP lēma par lietas izpētes izbeigšanu. Tomēr, ja KP nākotnē būs pieejami dati par projekta realizāciju ilgstošā periodā, kas varētu liecināt par iespējamiem pārkāpumiem, iestāde var atgriezties pie situācijas izmeklēšanas.
Vienlaikus Konkurences padome atgādina jau iepriekš atbildīgajām institūcijām norādīto – valstiskā līmenī pieņemot lēmumus par kāda uzņēmuma dominējošā stāvokļa nostiprināšanu, kā tas šajā gadījumā ir noticis ar SIA „Lattelecom", ir īpaši būtiski jau iepriekš izvērtēt iespējamo negatīvo ietekmi uz tirgu un paredzēt pasākumus to novēršanai, jo iespējas ietekmēt situāciju jau pēc negatīvo seku iestāšanās var būt mazāk efektīvas.
Tā, lai novērstu iespējamos draudus konkurencei, kā piemērotāku risinājumu pēc SIA „Lattelecom" licences beigām 2013.gadā KP rosina virszemes ciparu apraides nodrošinātāja lomu nodot konkursa kārtībā neatkarīgam uzņēmumam, kas nekonkurē ar citiem maksas televīzijas operatoriem, vai, līdzīgi kā tas notiek Igaunijā, uzticēt to VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Paredzot iespējamās problēmas tirgū, šādu risinājumu KP ieteica arī pirms virszemes apraides ieviešanas ciparformātā uzticēšanas SIA „Lattelecom", tomēr līdzīgi kā rosinājums šī tirgus valstisku regulāciju uzticēt SPRK, šī iniciatīva netika atbalstīta.
Pārkāpuma lietas izpētes laikā KP pārliecinājās, ka pirms tik resursapjomīga projekta kā virszemes ciparu televīzijas ieviešana un nodrošināšana līdzšinējā izmaksu plānošana netika veikta ar pienācīgu rūpību.
Jau uzliekot SIA „Lattelecom" pienākumu nodrošināt bezmaksas TV programmu raidīšanu ciparformātā publiskai uztveršanai un neparedzot nosacījumus, kā veidojama maksa par apraides pakalpojumu televīzijas kanāliem, būtībā tika radīta situācija, kurā bezmaksas apraides pakalpojuma izmaksas neierobežotā apjomā nākas segt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no to skaita.
Savukārt projekta ieviešanas sasteigtais laika grafiks, iespējams, ir kļuvis par iemeslu tam, ka gan SIA „Lattelecom" finanšu plāns, gan tās partneru izmaksu prognozes tika veidotas ļoti aptuvenas, nepieciešamā apmērā neveicot izmaksu-apjoma-peļņas analīzi atkarībā no atsevišķu rādītāju iespējamām izmaiņām un to ietekmes uz izmaksām (savukārt tāpēc regulāri tiek izdarītas korekcijas, galvenokārt izmaksu pieauguma virzienā). Līdzīgi jau sākotnēji nav noteikta prasība, ka projekta ieviesējam jānodala ar projektu saistītā naudas plūsma no citiem izdevumiem, tādējādi atvieglojot kontroles iespējas.
Vienlaicīgi KP norāda, ka starp nosacījumiem un kritērijiem virszemes ciparu televīzijas projekta ieviešanas un nodrošināšanas pasākumiem nebija noteikta izmaksu minimizēšana un cenas tuvināšana izmaksām, kā arī definēts peļņas slieksnis, līdz ar to tika pieļauta situācija, ka izmaksas veidojas neprognozējami raidorganizācijām, un tas negatīvi ietekmē elektronisko plašsaziņas līdzekļu komercdarbību un tās plānošanu, turklāt apdraud projekta dzīvotspēju.
Lēmuma teksts pieejams KP mājas lapā: saite