Konkurences padome (KP), ņemot vērā saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, pēc pašas iniciatīvas no 2023. gada pavasarim līdz 2024. gada pavasarim īstenoja apjomīgu pētījumu[1][2][3], kurā analizēja pārtikas produktu cenu mainību un pārnesi no ražotāja uz pārstrādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, kā arī vērtēja, vai piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbība atbilst normatīvajam regulējumam. Lai uzlabotu situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā, KP sagatavoja un 10. jūlijā iesniedza Ekonomikas ministrijai (EM) priekšlikumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) grozījumiem.
Konkurences padome padziļinātajā tirgus uzraudzībā secināja, ka daļa mazumtirdzniecības veikalu atsevišķai Latvijā ražotai produkcijai olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu grupā piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotai produkcijai. Aptuveni 30 procenti mazumtirgotāju piemērojuši lielāku uzcenojumu Latvijas ražotāju produkcijai, salīdzinot ar importēto.
Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā
Ņemot vērā tirgus uzraudzībā konstatēto, Ministru kabinets š.g. 9. aprīlī noteica KP uzdevumu “sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm un veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū”. Tam 22. maijā sekoja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstule Ministru kabinetam, kurā tika pausts atbalsts KP uzsāktajam darbam, precizējot Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma nosacījumu piemērošanu mazumtirgotāju-piegādātāju līgumos, kā arī izstrādājot ekspluatējošo darbību aizlieguma koncepciju.
KP sagatavoja priekšlikumus NTPAL grozījumiem, kuru mērķis ir aizliegt iepircējiem īstenot diskriminējošu praksi un piemērot nevienlīdzīgus noteikumus tirgū, un prezentēja tos pārtikas audzētāju, ražotāju un tirgotāju asociācijām, kā arī 19. jūnijā KP Konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir EM, Zemkopības ministrija (ZM), uzņēmumus un pašvaldības pārstāvošās biedrības, kā arī citi pārstāvji.
Konsultatīvās padomes diskusiju rezultātā tika saņemts atbalsts priekšlikumu tālākai virzībai jeb iesniegšanai EM, lai nodrošinātu plānoto grozījumu sabiedrisko apspriešanu un iesniegšanu izskatīšanai Ministru kabinetā. 10. jūlijā KP sagatavotos priekšlikumus likuma uzlabošanai iesniedza EM, tādējādi nododot likuma grozījumu tālāku virzīšanu politikas veidotāju rokās.
Turpmākie uzdevumi situācijas uzlabošanai
Vienlaikus, reaģējot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstuli Ministru kabinetam, ir plānots rast risinājumu vietējā ražojuma preču īpatsvara palielināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā, mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās komunikācijas uzlabošanai un moderna digitāla pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai. Tādējādi Ministru kabineta noteiktie turpmākie uzdevumi atbildīgajām institūcijām ir:
- KP apzināt vietējā ražojuma preču īpatsvaru pārtikas preču mazumtirdzniecībā un līdz 1. novembrim iesniegt izvērtējumu EM un ZM;
- ZM izanalizēt citu valstu pieredzi attiecībā uz vietējo produktu īpatsvara palielināšanu veikalu plauktos un līdz 1. novembrim iesniegt izvērtējumu EM;
- ZM sadarbībā ar EM un KP izvērtēt iespēju īstenot pasākumus pārtikas preču mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības uzlabošanai (piegādātāju un pārtikas preču mazumtirgotāju sadarbības kodeksa vai memoranda noslēgšanas veicināšana, labās prakses vadlīniju izstrāde u.tml.) un līdz 1. novembrim iesniegt izvērtējumu EM;
- ZM sadarbībā ar KP un EM sagatavot priekšlikumus (koncepciju) moderna digitāla pārtikas preču iepirkuma groza mazumtirdzniecības cenu salīdzināšanas rīka ieviešanai, tostarp apzinot arī citu valstu labo praksi un izvērtējot iespēju veikt regulāru pārtikas preču cenu izmaiņu monitoringu un analīzi.
Noslēgumā EM apkopos priekšlikumus un sagatavos atbildes vēstules projektu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai. Ekonomikas ministram līdz 20. novembrim vēstules projekts jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
[1] I daļas pētījumu par piena produktu tirgu. Sk. šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/konkurences-padome-peta-piena-produktu-cenas-no-svaigpiena-lidz-veikalu-plauktiem
[2] II daļas pētījums par graudu un maizes produktu tirgu. Sk. šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-tirgus-uzraudziba-peta-graudu-un-maizes-produktu-cenas
[3] III daļas pētījums par gaļas, olu un zivju produktu tirgu. Sk. šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-tirgus-uzraudziba-peta-galas-olu-un-zivju-produktu-cenas