Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.
Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem. Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.
Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.
Ņemot vērā iestādes lietu prioritizācijas stratēģiju, KP nolēma neuzsākt pārkāpuma lietu, bet tirgus dalībniekus brīdināt. To iespējams veikt situācijās, kad pārkāpums ir salīdzinoši neliels, uzņēmums apņemas to neatkārtot, kā arī iestādes resursi, kas nepieciešami pārkāpuma izmeklēšanai, var pārsniegt sabiedrības ieguvumu. Taču KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem, un, ja aizliegtas darbības atkārtojas, tās tiek izmeklētas kā pārkāpuma lieta.
Tā kā abu pretendentu pieteikumos bija acīmredzamas līdzības, KP tikšanās laikā pauda neizpratni, kā aizliegtas vienošanās pazīmes nav pamanījis un par tām ziņojis pats pasūtītājs jeb NVA. Gada laikā tā ir otrā reize, kad KP redzeslokā nonāk NVA organizētie publiskie iepirkumi. Iepriekšējā reizē KP brīdināja autoskolu pārstāvjus, kuri pirmšķietami bija vienojušies par tirgus sadali un cenām citā NVA iepirkumā.
“Kamēr pasūtītājs nebūs ieinteresēts, lai iepirkumi notiktu godīgi, tikmēr aizliegtas vienošanās nesamazināsies. Mūsu mērķis nav sodīt, bet gan godīga konkurence publiskajos iepirkumos, kas nav tikai KP atbildība, bet visu valsts pārvaldes iestāžu atbildība, jo ir ļoti būtiski samazināt nevērīgu publisko resursu tērēšanu,” tā konstatētajos pārkāpumos pasūtītāju atbildību vērtē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
NVA informēja, ka pavasarī iestādē veiktas strukturālās izmaiņas un, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkumu speciālistu metodisko vadību, iepirkumi tiek rīkoti centralizēti. Iestāde jau tagad aicina un turpmāk aicinās iepirkumu pretendentus aizpildīt apliecinājumu, ka piedāvājums izstrādāts neatkarīgi. Tāpat lai mazinātu līdzvērtīgus pārkāpumus nākotnē, iestāde plāno sadarbībā ar Konkurences padomi apmācīt iepirkumu speciālistus atpazīt aizliegtu vienošanos pazīmes.
Konkurences padome nereti konstatē, ka pasūtītājs ir apzināti vai neapzināti līdzatbildīgs pārkāpumā, taču iestādes pilnvaras ļauj vērsties tikai pret pretendentiem, ne pašiem pasūtītājiem. Daži no faktoriem, kas veicina aizliegtas vienošanās, ir uzņēmumu iesaistīšana specifikāciju izstrādē un pēc tam šo uzņēmumu dalība iepirkumos, pretendentam izvirzītā prasība pēc papildu dalībniekiem iepirkumā, lai nodrošinātu vismaz trīs pretendentu piedāvājumus, tāpat nepamatotas izvirzītās prasības kandidātiem, kas kādam var radīt būtiskas konkurences priekšrocības.
KP šogad kopumā izteikusi jau 35 brīdinājumus par aizliegtu vienošanos pazīmēm publiskajos iepirkumos. Lai akcentētu pasūtītāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā, kā arī nepieļautu pārkāpumu atkārtošanos, KP veic aktīvu nozares speciālistu izglītošanu. Tādas aktivitātes šogad rīkotas jau vairākās valsts pārvaldes iestādēs.