Digitalizācija pēdējos gados kļuvusi par nozīmīgu uzņēmējdarbības vides sastāvdaļu, veidojot jaunus tirgus un atstājot nozīmīgu ietekmi uz esošajiem. Digitālajā vidē tiek piedāvāts plašs klāsts pakalpojumu, tostarp tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, ko nodrošina digitālās platformas, nereti uzlabojot izvēles iespējas patērētājiem un veicinot arī konkurenci. Inovācijas, kuras radušās digitālo tirgu attīstības rezultātā, spēj nodrošināt būtiskus ieguvumus patērētājiem daudzos tirgos, t.sk. padarot pakalpojumus un preces pieejamākas, to saņemšanu ērtāku, cenas pievilcīgākas. Tomēr digitālo platformu prakse un konkurences trūkums digitālajos tirgos var veicināt arī pretējo efektu.
Konkurenci digitālajos tirgos no līdz šim ierastā tirgus novērtējuma raksturo:
- daudzpusīgi tirgi, kuros nozīmīgi tirgus spēlētāji ir tiešsaistes platformas, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu divām vai vairāk lietotāju grupām. Piemēram, tirdzniecības tiešsaistes platformu gadījumā – produktu pārdevējiem un to pircējiem, savukārt digitālā satura platformu gadījumā – satura veidotājiem, satura adresātiem, kā arī reklāmas pārdevējiem;
- tīkla ietekme, kas raksturo vienas tiešsaistes platformas lietotāju grupas sasaisti ar citām lietotāju grupām. Šāda ietekme var būt tieša vai netieša. Tiešā tīkla ietekme rodas, ja platformas pievilcība vienai lietotāju grupai palielinās, pieaugot platformas lietotāju skaitam konkrētajā lietotāju grupā. Savukārt netiešā tīkla ietekme ir novērojama, ja palielinoties lietotāju skaitam vienā platformas lietotāju grupā, palielinās citas lietotāju grupas lielums;
- ievērojami apjomradīti ietaupījumi, ņemot vērā, ka digitālajiem tirgiem bieži raksturīgas augstas fiksētās izmaksas un zemas mainīgās izmaksas. Tā rezultātā uzņēmumi var panākt strauju izaugsmi un paplašināšanos;
- apjomīga lietotāju datu apstrāde un izmantošana, kur šos datus var būt sarežģīti aizstāt un izmaksu ziņā dārgi analizēt;
- pārslēgšanās izmaksas, kas nav saistītas ar cenu. Tās, piemēram, novērojamas, ja lietotājs jau ir ieguldījis laiku un pūles izveidojot profilu sociālā tīkla platformā - ievietojot tajā saturu, iegūstot plašu kontaktpersonu loku - kuru varētu pazaudēt, pārslēdzoties uz citu platformu;
- intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot patentus, kas tā turētājam nodrošina monopolu pār jaunu tehnoloģiju vai tehnisko risinājumu;
- zemas uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas, kur ieņēmumi tiek gūti, piemēram, no patērētāju datu vākšanas vai reklāmas vietu pārdošanas;
- inovācijas, kuru rezultātā ir iespēja, piemēram, nostiprināt monopolstāvokli, būtiski samazināt izmaksas, u.tml.;
- vertikāli integrēti uzņēmumi un konglomerāti, kuriem dažādu inovāciju un spējas piedāvāt specifiskus pakalpojumus rezultātā var nostiprināties ievērojama tirgus vara.
Kopumā digitālie tirgi rada daudzpusīgus izaicinājumus konkurences tiesību uzraugiem. Šie izaicinājumi ir saistīti ar straujo tirgus mainību un to neskaidrajām robežām, kā arī jauniem digitālajiem tirgiem raksturīgiem pārkāpumu veidiem. Vienlaikus arvien biežāk sastopamā uzņēmumu prakse digitālajos tirgos, kas var radīt bažas par negatīvu ietekmi uz konkurences parametriem, un pieaugošā uzņēmumu tirgus vara rada nepieciešamību pēc jauniem konkurences politikas instrumentiem un jau esošo instrumentu aktīvākas izmantošanas.
Konkurences padomes aktivitātes
2024.gads ir bijis nozīmīgs digitālo tirgu uzraudzības un regulēšanas ziņā gan Eiropā, gan Latvijā. Kamēr Eiropas Komisija (EK) turpina uzraudzīt lielos tehnoloģiju uzņēmumus, KP fokuss ir bijis nacionālais tirgus un, salīdzinot ar Eiropas mērogu, mazāki digitālie uzņēmumi.
Konkurētspējīgu digitālo tirgu veicināšana tika izvirzīta kā viena no 2024. gada Konkurences padomes (KP) prioritātēm, veltot būtiskus iestādes resursus konkurences apstākļu izpētei šajā jomā, tostarp veicinot starptautisko sadarbību. Lai īstenotu izvirzītās prioritātes, 2024. gada pavasarī iestādē amata pienākumus sāka pildīt Galvenais eksperts digitālo tirgu jautājumos, kura pienākumi ietver atbalsta sniegšanu digitālo jautājumu izpētēs iestādes darbiniekiem, starptautiskās sadarbības veicināšanu un iestādes kapacitātes stiprināšanu digitālajā nozarē.
KP galvenā eksperte digitālo tirgu jautājumos Elīza Roshofa norāda: “Konkurences padome 2024. gadā ir spērusi lielu attīstības soli digitālo tirgu jomā – īpašs prieks ir par ņemto dalību starptautiskajā TSI projektā, kas iestādei sniegs iespēju iesaistīties apjomīga un komplicēta EK un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma īstenošanā, ko vienatnē iestādei paveikt būtu neiespējami. Digitālie tirgi ir šodienas realitāte, tāpēc Konkurences padome aktīvi seko līdzi tā aktualitātēm, lai spētu savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz tirgus nepilnībām. Pat šķietami neliels pārkāpums var būt daļa no plašāka mēroga problēmas, tāpēc aicinu gan patērētājus, gan tirgus dalībniekus vērsties Konkurences padomē, jo sniegtā informācija var veicināt laicīgu problēmu novēršanu.”
Sadarbībā ar EK, OECD, Lietuvas un Polijas konkurences uzraugiem 2024. gada septembrī tika atklāts TSI projekts “Tirgus izpēte par konkurenci digitālajos tirgos”, kura mērķis ir digitālo tirgu izpēte projekta dalībvalstīs – Latvijā, Lietuvā, Polijā, - koncentrējoties uz lielākajām digitālajām platformām, tādējādi izprotot Digitālo tirgu akta (DTA) ietekmi projekta dalībvalstu mērogā. Projekta galvenais uzdevums ir apzināt tiesiskā regulējuma nepilnības, nepieciešamības gadījumā izvirzot ieteikumus tā pilnveidei nacionālā un Eiropas Savienības (ES) mēroga. Līdz šim KP ir aktīvi ņēmusi dalību projektā, gan sniedzot nepieciešamo informāciju OECD, gan tiekoties ar organizācijas pārstāvjiem, lai dalītos pieredzē par KP veiktajām izpētēm. Pēc pētījuma noslēgšanās KP informēs sabiedrību par tā rezultātiem kā arī rūpīgi vērtēs OECD sniegtās rekomendācijas, lai tādējādi uzlabotu digitālo tirgu konkurētspēju.
2024. gada 12. septembrī Viļņā, Lietuvā tika atklāts TSI projekts “Tirgus izpēte par konkurenci digitālajos tirgos”, kas tiks īstenots sadarbībā ar EK, OECD, Lietuvas un Polijas konkurences uzraugiem.
Pēc KP darbinieku iniciatīvas 2024. gadā iestādē viesojās arī ES Vispārējas tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis, lai pārrunātu būtiskākās aktualitātes digitālo tirgu izpētēs iestādē un ES mērogā, kā arī konsultētos par Starptautiskās Eiropas Tiesību federācijas (FIDE) nacionālā ziņojuma izstrādi. FIDE, apvienojot dažādas ES nacionālo tiesību asociācijas, ieņem būtisko lomu ES tiesību izpētē un attīstībā. Reizi divos gados FIDE ar ES tiesas atbalstu un aktīvu iesaisti organizē kongresu, kurā tiek diskutēts par dažādām ES tiesību tēmām, tai skaitā konkurences tiesībām. Šī gada kongresā uzmanība tiek pievērsta digitālo tirgu regulējumam. Attiecīgi KP eksperti FIDE Latvijas ziņojumā pētīja Digitālo pakalpojumu akta (DPA) un DTA ieviešanas nianses nacionālajā regulējumā. Izpētes rezultāti tiks prezentēti 2025. gadā starptautiska kongresa ietvaros, kas norisināsies 28.-31. maijā Katovicē, Polijā.
2024. gada 16. maijā KP viesojās ES Vispārējas tiesas tiesnesis Pēteris Zilgalvis, lai pārrunātu būtiskākās aktualitātes digitālo tirgu izpētēs iestādē un ES mērogā
Tāpat KP 2024. gadā sniedza atbalstu citām valstīm, daloties ar informāciju par Latvijas tiesisko regulējumu un KP pieredzi no digitālo tirgu izpētēm, piemēram, veiktajām tirgus uzraudzībām vai padziļinātajām iesniegumu izpētēm. Pieredzes apmaiņas pasākumā Polijā KP prezentēja iestādes pieredzi īstenotajās tirgus uzraudzībās digitālajos tirgos. Vienlaikus KP 2024. gadā turpināja nodrošināt Latvijas valsts pārstāvību gan Eiropas konkurences tīkla (ECN) rīkotajās darba grupās un padomdevēju komitejās, gan DTA Augsta līmeņa darba grupā un Padomdevēju komitejā, kur KP piedalījusies arī vairākās lēmuma pieņemšanās, tostarp par jaunu vārtziņu statusu noteikšanu. Dalība dažāda līmeņa starptautiskos pasākumos ne tikai stiprina KP zināšanas un ļauj uzzināt aktuālos izpētes jautājumus citviet, bet arī stiprina sadarbību, kas var būt ļoti būtiska, ņemot vērā, ka digitālo platformu pārkāpumi nereti ir ar pārrobežu raksturu.
Savukārt nacionālā mērogā KP stiprināja sadarbību ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai uzlabotu sadarbību digitālo tirgu jomā, tostarp saistībā ar DPA. 2024. gada izskaņā KP, PTAC un citas iestādes apņēmās sadarboties DPA jomā, parakstot sadarbības memorandu DPA efektīvai īstenošanai Latvijā.
Tiesību aktu pilnveide
Lai veicinātu godīgu konkurenci digitālajos tirgos, Eiropas Savienībā (ES) 2022. gada 1. novembrī spēkā ir stājies DTA, kas ir unikāls ES mēroga tiesību instruments, kura mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vidē, un nosaka skaidrus uzvedības noteikumus lielākajām digitālajām platformām, kuras DTA ietvaros tiek sauktas par vārtziņiem (“gatekeepers”). Vārtziņiem, salīdzinot ar mazākiem uzņēmumiem, piemīt ievērojama spēja ietekmēt konkurenci digitālajā tirgū, tostarp īstenojot praksi, kas kaitē vārtziņu pakalpojumu lietotājiem, kas var būt gan komerciāli lietotāji, gan patērētāji. Svarīgi, ka DTA tikai papildina, bet neietekmē konkurences noteikumu piemērošanu, tādējādi nemainot KP pilnvaras sodīt vārtziņus, piemēram, par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Ar 2024. gada 29. februāra grozījumiem Konkurences likumā (KL) KP tika piešķirta papildu funkcija, kas paredz, sadarbībā ar EK pārraudzīt DTA izpildi. DTA, nosakot uzvedības noteikumus lielākajām digitālajām platformām jeb vārtziņiem (Alphabet, Amazon, Apple, Booking, ByteDance, Meta, Microsoft), nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vidē. Lai ES iekšējā tirgū nodrošinātu harmonizētu pieeju, EK ir vienīgā pilnvarotā iestāde DTA piemērošanā, savukārt dalībvalstu konkurences iestādēm, tostarp KP attiecībā uz Latvijas teritoriju, ir pienākums EK sniegt atbalstu, aktīvi veicot jebkādas nepieciešamās pārbaudes – inspekcijas vai citus informācijas ievākšanas pasākumus. Vienlaikus KP pēc EK lūguma ir pienākums sniegt atbalstu tirgu izpētēs, kā arī veikt vārtziņiem uzlikto pienākumu uzraudzību un nepieciešamības gadījumā izskatīt saņemtās sūdzības par iespējamu neatbilstību DTA, nosūtot tās tālākai izvērtēšanai EK. Tostarp KL grozījumi nodrošina, ka personas, kas cietušas zaudējumus DTA pārkāpuma dēļ, ir tiesīgas prasīt zaudējumu atlīdzību tiesā.
2024. gadā KP arī turpināja darbu pie Valdības rīcības plānā ietvertā pasākuma, kas paredz KL grozījumus, paplašinot KP pilnvaras uzraudzīt ekonomiskās atkarības izmantošanu veidā, kas ietekmē konkurenci. Plānots, ka šādi KL grozījumi KP ļautu ar uzņēmumu varu saistītas konkurences problemātikas tirgos dažādās tautsaimniecības nozarēs novērst savlaicīgāk nekā, piemēram, caur dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas regulējumu. Minētais regulējums arī būs efektīvs instruments, uzraugot konkurences vidi digitālajos tirgos, jo ļaus vērsties pret konkurenci kavējošu darbību no tādu uzņēmumu puses, kam piemīt nozīmīga tirgus vara, taču attiecībā uz to neizpildās dominējošā stāvokļa pierādīšanas standarts. Lai sasniegtu iespējami efektīvākos rezultātus, 2024. gadā KP aktīvi sadarbojās ar ES dalībvalstīm, piemēram, Beļģiju un Vāciju, lai apzinātu labāko praksi un pieeju šāda tiesiskā regulējuma izstrādei. Minēto grozījumu izstrādē uzklausītas ieinteresētās personas un tie apspriesti ar Ekonomikas ministriju un KP Konsultatīvajā padomē, kas arī turpmāk tiks iesaistīta grozījumu izstrādē.
Ņemot vērā pieaugošās ES prasības godīgu digitālo tirgu veicināšanā, KP 2024. gadā iesaistījās arī, piemēram, Datu akta ieviešanas izvērtēšanā nacionālajā regulējumā. Digitālajā ekonomikā dati ir “jaunais zelts” – jo vairāk datu ir uzņēmuma rīcībā, jo kvalitatīvāk un efektīvāk tas spēj strādāt. Uzņēmums, kas spēj nepārtraukti kāpināt tā rīcībā esošo datu apjomu un kvalitāti, pārspējot šajā ziņā savus konkurentus, spēj iegūt būtiskas priekšrocības, piedāvājot gan labāku pakalpojumu kvalitāti, gan arī ievērojami paplašināt un nostiprināt savu tirgus varu. Tādējādi spēja apkopot un noturēt ekskluzīvu kontroli pār noteikta veida datiem var tikt izmantots arī kā tirgus kontroles mehānisms. To risinot, ES pieņemts Datu akts, kura mērķis ir padarīt datus pieejamākus un izmantojamākus, nodrošinot taisnīgumu starp datu ekonomikas dalībniekiem. Datu akts noregulē datu piekļuves jautājumus, iespēju datu turētājiem par tā nodošanu saņemt taisnīgu atlīdzību, kā arī nosaka, kādi līguma noteikumi attiecībās starp datu turētājiem un īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atzīstami par negodīgiem. Datu aktā ietvertais uzskaitījums par to, kādi līguma noteikumi uzskatāmi par negodīgiem, var tikt vērtēts arī kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas prakse, ja datu turētājs ir dominējošā stāvoklī. Lai gan nav paredzēts, ka Datu akta piemērošana būs KP kompetence, jānorāda, ka minētais tiesību akts iezīmē, kādas uzņēmumu rīcības, iestājoties noteiktiem apstākļiem, varētu tikt vērtētas kā konkurences tiesību pārkāpums (pirmšķietami, piemēram, datu pieejamības nenodrošināšana no dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma puses).
Jāmin arī P2B regula, kuras mērķis ir veicināt godīgu konkurenci digitālajos tirgos, īpaši aizsargājot saimnieciskās darbības veicēju intereses. Lai gan P2B regulas piemērošana Latvijā ir PTAC kompetencē, regula neskar konkurences tiesību piemērošanu, ja tiek konstatēts KL pārkāpums.
Sabiedrības izglītošana par konkurenci digitālajos tirgos
Izpratnes veicināšanas nolūkos KP 2024. gadā organizēja izglītojošu vebināru uzņēmumiem un citiem interesentiem "Kā pamanīt konkurences ierobežojumus digitālajā vidē?", izglītojot tā dalībniekus par digitālo tirgu darbības specifiku, proti, apstākļiem, kas liecina, ka digitālajai platformai tirgū varētu piemist tirgus vara un tā varētu atrasties dominējošā stāvoklī. Piemēru veidā tirgus dalībnieki tika iepazīstināti ar veidiem, kā digitālā platforma tirgū var ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli, vēršot uzmanību arī uz specifiskām, digitālajam tirgum raksturīgām pārkāpuma teorijām. Vienlaikus vebināra dalībniekiem tika klāstīts, kas ir DTA, kā tas ietekmē uzņēmumus Latvijā un kādas ir KP pilnvaras šī tiesību akta ietvaros. Ņemot vērā ieinteresēto personu atsaucību, KP plāno līdzīgas formas izglītojošās aktivitātes rīkot arī turpmāk. Līdz ar to aicinām sekot līdzi KP mājaslapas notikumu kalendāram par aktuālajiem semināriem.
Informatīvos nolūkos KP 2024. gadā arī konsultēja tirgus dalībniekus par aspektiem saistībā ar jau noslēgtu sadarbības vienošanos starp tīmekļa vietnēm, tostarp sniedzot informāciju par, KP ieskatā, atbilstošo konkrētā tirgus definīciju un pirmšķietamo vienošanās novērtējumu.
Jautājumu izpēte saistībā ar digitālo pakalpojumu nodrošināšanu
Pieaugot digitālo tehnoloģiju nozīmei gan fizisku, gan juridisku personu vidū, KP 2024. gadā saņemti un vērtēti arī 18 iesniegumi saistībā ar dažādu digitālo pakalpojumu nodrošināšanu. Iesniegumi pētīti par taksometru pakalpojumu nodrošināšanu kopbraukšanas lietotnēs, tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem kravu pārvadājumos, specializētu lietotni maksājumu izdarīšanai par ēdināšanas pakalpojumiem un sludinājumu platformu uzvedību. Iesniegumos galvenokārt paustas bažas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu digitālo platformu darbībā, tomēr lielākajā daļā iesniegumu pārkāpumu KP nav konstatējusi.
Minēto iesniegumu padziļināta izpēte rāda, cik būtiski digitālajos tirgos ir vērtēt alternatīvu pakalpojumu pastāvēšanu, ņemot vērā, ka pienācīgu alternatīvu trūkumus konkrētajā tirgū var būt spēcīgs signāls tirgus varas pastāvēšanai. Tāpat veiktās izpētes apstiprina ģeogrāfiskā tirgus definēšanas nozīmi. Kamēr, piemēram, noteiktu lietotņu gadījumā (piemēram, pārtikas piegāde) ģeogrāfiskā tirgus robežas var būt lokālas, starptautisko pārvadājumu gadījumā tās var aptvert arī vairāku valstu robežas. Jānorāda, ka veiktā izpēte arī apstiprina, ka digitālās platformas pakalpojumus nereti nodrošina bez maksas. Minētais gan nenozīmē, ka šāda prakse pati par sevi ir aizliegta, īpaši ņemot vērā, ka pakalpojumu sniegšana par brīvu vienai no lietotāju grupām ir raksturīgs uzņēmējdarbības modelis digitālo platformu gadījumā.
Turpinot iesākto, KP 2025. gadā plāno pievērsties arī citu jautājumu padziļinātai izpētei digitālajā nozarē, tostarp pētot kāda ir citu dalībvalstu pieredze un tiesiskais regulējums saistībā ar kopbraukšanas pakalpojumu nodrošināšanu lietotnēs.
Aktualitātes Eiropas Savienībā
KP 2024. gadā arī aktīvi sekoja līdzi starptautiskajiem notikumiem digitālajā nozarē.
Attiecībā uz DTA jāmin, ka kopš 2024. gada 7. marta atbilstību regulas prasībām bija jānodrošina Alphabet, Amazon, Apple, ByteDance (TikTok), Meta, Microsoft, savukārt 2024. gada pavasarī EK lēma vārtziņa statusu noteikt platformai Booking un Apple attiecībā uz iPadOS operētājsistēmu (līdz tam vārtziņa statuss bija noteikts tikai Apple operētājsistēmai iOS, interneta pārlūprogrammai Safari un lietotņu izplatīšanas veikalam Apple Store). Uzņēmumiem tika doti seši mēneši atbilstības nodrošināšanai DTA prasībām. Savukārt platformas X un ByteDance (TikTok) attiecībā uz to piedāvāto Ads pakalpojumus par vārtziņiem EK lēma neatzīt. Paralēli EK uzsāka arī tirgus uzraudzību, kurā tika pētīts, vai platformai X būtu nosakāms vārtziņa statuss attiecībā uz tā piedāvāto sociālā tīkla pakalpojumu, tomēr rudenī tika secināts, ka X kā sociālā tīkla pakalpojums nekvalificējas vārtziņa statusam.
EK uzsākusi arī vairākas neatbilstības procedūras pret Alphabet, Apple un Meta, ņemot vērā, ka uzņēmumi nav pienācīgi nodrošinājuši DTA prasību izpildi. Attiecībā uz Apple un Aplhabeth procedūra tika uzsākta saistībā ar uzņēmumu piedāvātajiem lietotņu veikaliem (App Store un Google Play), ņemot vērā bažas, ka ieviestie pasākumi, pretēji DTA noteiktajam, neļauj bez maksas pārvirzīt lietotājus uz citiem lietotņu veikaliem. Pret Alphabeth neatbilstības procedūra tika uzsākta arī par uzņēmuma rīcību, kas pirmšķietami pašpreferencē savus vertikālos meklēšanas pakalpojumus (piemēram, Google Shopping un Google Hotels), salīdzinot ar konkurējošiem pakalpojumiem. Savukārt attiecībā uz Apple potenciālu DTA pārkāpumu rada arī izvēles ekrāns interneta pārlūkā, kas neļauj lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju. Cita neatbilstības procedūra pret Apple tika uzsākta, jo uzņēmuma izvirzītie līguma nosacījumi trešo pušu lietotņu izstrādātājiem un lietotņu veikaliem, tostarp Apple jaunā Core Technology Fee maksa, pirmšķietami neatbilst DTA prasībām. Attiecībā uz Meta EK uzsāka procedūru par uzņēmuma ieviesto Pay or Consent (maksā vai piekrīti) modeli, ņemot vērā, ka DTA prasības paredz, ka vārtziņiem ir jāsaņem lietotāju brīva piekrišanu datu kombinēšanai starp dažādiem vārtziņa nodrošinātajiem pakalpojumiem. EK lēmums neatbilstības procedūrās ir jāpieņem 12 mēnešu laikā. Ārpus neatbilstības procedūrām EK pēta, vai Amazon rīcība saistībā ar paša uzņēmuma piedāvātajiem produktiem e-komercijas platformā nepārkāpj DTA prasības.
Kaut arī aktīvākais darbs EK šobrīd ir saistīts ar DTA jautājumiem, 2024. gadā būtiski lēmumi tika pieņemti arī tradicionālo konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Piemēram, novembrī EK pieņēma lēmumu sodīt Meta par LESD 102. panta pārkāpumu. Meta tika sodīta par platformas Facebook sasaistīšanu ar tās sludinājumu pakalpojumu Facebook Marketplace, tādējādi kavējot citu sludinājumu platformu darbību tirgū. Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošana mūzikas straumēšanas lietotņu izplatīšanas tirgū sodīts Apple. EK lietā secināja, ka pārkāpums īstenots, liedzot lietotņu izstrādātājiem informēt iOS lietotājus par alternatīviem un lētākiem mūzikas abonēšanas pakalpojumiem, kas pieejami ārpus lietotnes (anti-steering). Attiecībā uz pakalpojumu sasaistīšanu pagājušajā gadā EK ierosinājusi lietu arī pret Microsoft. Tās ietvaros tiek pētītas uzņēmuma darbības, pārdodot savu video konferenču programmatūru Teams komplektā ar citiem biroja rīkiem, piemēram, Office 365 un Microsoft 365, tādējādi kavējot konkurējošu video konferenču programmatūru darbību tirgū. EK 2024. gadā arī uzsāka LESD 101. panta pārkāpuma izmeklēšanu starp Delivery Hero un Glovo. Tās pamatā ir bažas, ka pirms Delivery Hero un Glovo apvienošanās, uzņēmumi varētu būt sadalījuši ģeogrāfiskos tirgus un apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju. Tāpat pastāv aizdomas, ka uzņēmumi varētu būt vienojušies nepārvilināt viens otra darbiniekus (no-poach agreement). Jāmin arī, ka pēc padziļinātas EK izpētes Amazon un iRobot atsauca apvienošanās darījumu, ar kuru bija plānots, ka Amazon iegādāsies iRobot. Interesanti, ka Lielbritānijas konkurences iestāde minēto apvienošanos bija atļāvusi, savukārt EK uzturēja bažas par darījuma negatīvo ietekmi uz konkurenci robotizēto putekļsūcēju tirgū. Ņemot vērā, ka Amazon ir būtisks noieta kanāls robotizēto putekļsūcēju tirgū ES kopumā un īpaši konkrētās ES dalībvalstīs, kur darbojas Amazon tiešsaistes platforma, EK secināja, ka apvienošanā rada risku no tirgus izspiest iRobot konkurentus.
Tikmēr attiecībā uz svarīgākajām tirgus izpētēm digitālajā sektorā jānorāda, ka ES dalībvalstis, piemēram, Ungārija un Francija, padziļinātu uzmanību ir pievērsušas mākslīgajam intelektam un tā ietekmei uz konkurenci. Līdzīgi kā ar citām tehnoloģijām, tirgus attiecībā uz mākslīgā intelekta pakalpojumiem ir koncentrēts, to raksturo augstas tirgū ienākšanas barjeras un vertikālā integrācija. Konkurences uzraugus mākslīgā intelekta sektorā satrauc izslēdzošās iegādes jeb apvienošanās darījumi ar mērķi likvidēt potenciālu nākotnes konkurentu, piekļuves datiem un augsti kvalificētu darbinieku ierobežošanu. Cits aktuāls jautājums, kas nonācis uzraugu redzeslokā, ir mākoņošanas pakalpojumi, kurus pētījuši dāņu uzraugi. Uzraudzībā secināts, ka arī šajā nozarē tirgus ir ļoti koncentrēts, kā arī pastāv sarežģījumi mainīt pakalpojumu sniedzējus, ņemot vērā tehniskos ierobežojumus, zināšanu trūkumu un vājo cenu caurredzamību. Lai arī minētās ir ES dalībvalstu līmeņa izpētes, minētie secinājumi pirmšķietami ir attiecināmi uz situāciju Latvijas tirgos.
Ne mazāk nozīmīgi, Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 10. septembrī noslēdza Google Shopping lietu (C-48/22 P). EST atstāja spēkā Vispārējās tiesa spriedumu, kas pēc būtības pievienojās EK lēmumam sodīt Google par sava cenu salīdzināšanas rīka Google Shopping pašpreferenci. Spriedums ir būtisks, ņemot vērā, ka tas citastarp nostiprina pie kādiem apstākļiem pašpreference būtu uzskatāma par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jāmin, ka EK šogad ir atjaunojusi arī pamatnostādnes konkrētā tirgus definēšanai, kas ir īpaši svarīgas gan apvienošanos, gan dominējošā stāvokļa novērtēšanai. Ņemot vērā digitālo tirgu nozīmi, vadlīnijās ietvertas norādes par tirgus definēšanu saistībā ar digitālajiem tirgiem, piemēram, skaidrojot tirgus definēšanas aspektus daudzpusīgu tirgu gadījumos.
Attiecībā uz tiesību aktiem, kas ir aktuāli digitālajā nozarē un potenciāli veicinās konkurenci, atkārtoti jānorāda uz Datu aktu, kas stājās spēkā 2024. gada sākumā. Kā jau augstāk minēts, Datu akta mērķis ir veicināt datu kopīgošanu uzņēmumu starpā, kas attiecīgi veicinās godīgu konkurenci, piemēram, uzlabojot konkurenci preču (īpaši viedo ierīču) pēcpārdošanas tirgos. Tāpat tiesību akts atvieglos mākoņošanas pakalpojumu maiņu, novēršot lietotāju ieslēgšanu (lock-in).
Jāmin arī pagājušajā gadā spēkā stājušos Mākslīgā intelekta (MI) aktu, kuras mērķis ir regulēt MI attīstību un izmantošanu, lai nodrošinātu tā drošu, ētisku un atbildīgu pielietojumu. MI aktā ir paredzēti noteikumi, kas attiecas uz MI sistēmu drošību, pārredzamību un atbildību, kā arī prasības uzņēmumiem, lai tie sniegtu skaidru informāciju par izmantotajām tehnoloģijām un nodrošinātu to ievērošanu. Regulējums arī palīdz novērst negodīgu konkurenci, piemēram, diskriminējošu algoritmu vai datu izmantošanu, kas varētu radīt nevienlīdzību vai kaitēt patērētājiem. MI regulējuma ietekme uz konkurenci var būt ievērojama. No vienas puses, tas var radīt pozitīvus konkurences apstākļus, piemēram, jaunu un inovatīvu uzņēmumu ienākšanu tirgū. No otras puses, lielajiem uzņēmumiem, kuri jau izmanto MI, regulējums var radīt papildu izmaksas un prasības, ierobežojot viņu iespējas dominēt tirgū.
Par svarīgākajām ES tiesību aktualitātēm tirgus dalībnieki tostarp tika informēti 2024. gadā notikušajā vebinārā "Kā pamanīt konkurences ierobežojumus digitālajā vidē?".
Plānotais 2025. gadā
Arī 2025. gadā KP turpinās stiprināt un pilnveidot zināšanas konkurences tiesību piemērošanā digitālajos tirgos gan turpinot uzsāktās izpētes, gan arī aktīvi reaģējot uz iespējamiem konkurences kavējumiem digitālajos tirgos. Digitālo tirgu nemitīgās attīstības un mainības dēļ, un ņemot vērā to nozīmi gan nacionālā, gan globālā mērogā, KP arī 2025. gadā uzraudzīs digitālo tirgu attīstības tendences.
Starptautiskajā sadarbībā KP darbs 2025. gadā turpināsies atbalsta sniegšanā OECD TSI projekta īstenošanas nolūkos, kā arī komunikācijā ar EK saistībā ar DTA piemērošanu. Tāpat turpināsies darbs pie tiesību aktu pilnveides, t.sk. attīstot iespējamos grozījumus KL par ekonomisko atkarību un aizliegumu to izmantot veidā, kas var ierobežot konkurenci. Ar minētajiem grozījumiem plānots arī veicināt godīgu konkurenci digitālajos tirgos. Ņemot vērā uzņēmumu atsaucību, arī šogad plānots vebinārs, kura mērķis būs informēt par konkurences tiesību aktualitātēm digitālajos tirgos un saistībā ar DTA.
Informāciju sagatavoja Elīza Roshofa, KP Analītiskā departamenta galvenā eksperte digitālo tirgu jautājumos