Konkurences padome (KP), tāpat kā citas pārvaldes iestādes, par savu darbu ir atbildīga Latvijas sabiedrības priekšā. Ik gadu, publicējot gada pārskatu par KP darbības rezultātiem iepriekšējā kalendārajā gadā, aprēķināta tiek arī pērnā gadā novērsto un nepieļauto pārkāpumu finansiālā ietekme, kas rezultējusies sabiedrības ieguvumā. Sabiedrības ieguvums ir viens no veidiem, kā novērtēt iestādes darbu un parādīt lietderību tam, kā tiek izlietots KP darbības finansēšanai atvēlētais budžets.
Lai pēc iespējas precīzāk varētu novērtēt iestādes radīto sabiedrības ieguvumu, KP ir izstrādājusi metodoloģiju, kas galvenokārt balstīta uz īpaši radītām OECD rekomendācijām, kuru mērķis ir palīdzēt konkurenci uzraugošajām iestādēm novērtēt savas darbības paredzamo ietekmi. Metodoloģijas pamatā ir EX-ANTE jeb prognozējošā analīze, turklāt izmantotie pieņēmumi ir pieticīgi. Līdz ar to tiek aprēķināts minimālais tiešais sabiedrības ieguvums, kas izpaužas kā KP darba rezultātā nepieļautais vai novērstais cenu pieaugums tirgū. Svarīgi uzsvērt, ka sabiedrības ieguvumā netiek ieskaitīti konkurences likuma pārkāpējiem piemērotie un nomaksātie naudas sodi, jo to primārais mērķis ir vispārējā prevencija un pārkāpuma nodarītā kaitējuma mazināšana. Lai mazinātu sabiedrības ieguvuma mainīgumu, kas rodas no atšķirīga atklāto pārkāpumu skaita un apjoma katru gadu, kā arī sekojot OECD ieteikumiem, aprēķinātais sabiedrības ieguvums tiek aprēķināts kā trīs gadu vidējais rādītājs. Līdzvērtīgi sabiedrības ieguvums tiek aprēķināts arī Eiropas Komisijā un citās konkurences uzraudzības iestādēs Eiropā un pasaulē.
Sabiedrības ieguvuma aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka jebkuri iespējamie zaudējumi, kas patērētājiem un citiem uzņēmumiem netiek nodarīti, KP nepieļaujot vai novēršot konkrētus konkurences pārkāpumus, ir sabiedrības ieguvums. To veido trīs galvenie bloki – uzņēmumu apvienošanās kontrole, aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumi. Papildus metodoloģija paredz iespēju simboliskā apmērā novērtēt sabiedrības ieguvumu arī no citām KP darbībām, piemēram, tirgus dalībniekiem izteiktajiem brīdinājumiem un veikto uzraudzību tirgos, ja tām ir iespējams objektīvi novērtēt finansiālo ietekmi.
KP nepieļauj pārmērīgu uzņēmumu tirgus varas koncentrāciju un situācijās, kad tiek aizliegta kādu tirgus dalībnieku apvienošanās vai tā tiek atļauta ar saistošajiem noteikumiem, potenciāli tiek novērsts iespējamais cenas pieaugums pat līdz 3% apmērā no ietekmētā tirgus. Savukārt, atklājot vai nepieļaujot konkurences tiesību pārkāpumus, KP sniedz tiešu un tūlītēju labumu gan pārkāpumos cietušajiem uzņēmumiem, gan arī patērētājiem. Novērstais iespējamais cenu pieaugums pārkāpuma lietās svārstās no 5% līdz pat 10% no tirgus dalībnieku ietekmētā apgrozījuma. Tostarp jaunākie empīriskie pētījumi šajā jomā liecina, ka reālais cenu kāpums varētu būt ievērojami augstāks. Piemēram, analizējot atsevišķus ES pieņemtos apvienošanās lēmumus, ir novērots, ka vidējais cenas pieaugums atļautām apvienošanām ir 5%[1], bet vidējais karteļu vienošanos ēnā radītais cenu pieaugums svārstās no 16%[2] līdz pat 23%[3].
Apkopojot 2022. gada darbības rezultātus, KP aprēķināja, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedz 51,5 miljonus eiro gadā. Attiecinot sabiedrības ieguvumu pret iestādes budžetu šajā periodā, var secināt, ka katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji rada sabiedrības ieguvumu 26,73 eiro apmērā. Tik apjomīgs sabiedrības ieguvums radies atklājot un nepieļaujot būtiskus un finansiāli ietekmīgus konkurences pārkāpumus, kas sekmējuši šo iespaidīgo rezultātu. Piemēram, 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums par VAS “Latvijas dzelzceļš” kapitālsabiedrības SIA “LDZ CARGO” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, apgrūtinot konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā. Savukārt 2021. gadā būtisku sabiedrības ieguvumu deva KP pieņemtais lēmums tā sauktajā “Būvnieku karteļa” lietā, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Tāpat arī nozīmīgs ieguvumus sabiedrībai ir KP 2021. gadā parakstītais izlīgums ar Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Getliņi EKO”. Tā rezultātā tika novērsts potenciāls konkurences kropļojums – iecerētā atkritumu apsaimniekošanas tirgus monopolizācija uz 20 gadiem.
Arī šajā gadā KP prognozē, ka aprēķinātais sabiedrības ieguvums nebūs mazāk iespaidīgs kā iepriekšējā periodā. Jau 2023. gada sākumā KP pieņēma lēmumu, kurā konstatēja AS “Liepājas autobusu parks”, SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS “Nordeka” aizliegtu vienošanos VSIA “Autotransporta direkcija” organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz desmit gadiem.Tāpat aktīvi turpinās izmeklēšanas darbs pie citām sabiedrībai nozīmīgām lietām, lai uzturētu un veicinātu godīgu konkurences vidi Latvijā, kas nodrošinās būtisku sabiedrības ieguvumu arī nākotnē.
Lai arī cik iespaidīgs nebūtu aprēķinātais tiešais sabiedrības ieguvums, tas atspoguļo tikai “aisberga virsotni” attiecībā uz konkurences politikas īstenošanas pozitīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā. KP darbība rada arī būtisku netiešu ieguvumu, jo, izglītojot un konsultējot uzņēmumus, kā arī uzraugot nozares, KP preventīvi attur uzņēmumus no iesaistīšanās pārkāpumos. Tādējādi tiek veicināta tiesiskas un vienlīdzīgas konkurences vides attīstība, kas ir skaitļos neizmērāms sabiedrības ieguvums. Tāpat arī sabiedrības ieguvuma aprēķinā netiek ņemta vērā pozitīvā ietekme uz inovācijām, kvalitāti, produktivitāti un izvēli, ko cita starpā veicina veselīga konkurence starp uzņēmumiem.
Netiešais ieguvums no KP darbības varētu būt pat daudz ievērojamāks kā tiešais sabiedrības ieguvums, taču vienlaikus arī daudz grūtāk vai pat neiespējami novērtējams. Diemžēl šie ietekmes aprēķina ierobežojumi ir aktuāla problēma visām konkurenci uzraugošajām iestādēm, un vismaz pagaidām unikāla risinājuma šai problēmai nav. Tomēr KP aktīvi seko starptautiskajai praksei un rekomendācijām, kā pilnveidot sabiedrības ieguvuma aprēķinu atbilstoši jaunākiem standartiem, tai skaitā KP piedalās arī Eiropas Komisijas un OECD rīkotajās diskusijās par šo tēmu, sniedzot arī savu pieredzi un redzējumu turpmākā sabiedrības ieguvuma aprēķina uzlabošanā, lai tas atspoguļotu maksimāli precīzu rezultātu atbilstoši reālajai situācijai.