Konkurences padome (KP) iestādes priekšsēdētāja amata konkursa izbeigšanu bez rezultāta tostarp saista ar neatbilstoši zemu atalgojumu pretstatā augstajiem amata pienākumiem. KP jau gadiem cēlusi trauksmi par nepieciešamību stiprināt iestādes finansiālo kapacitāti, lai tā varētu piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus un nodrošināt efektīvu konkurences uzraudzību.
KP uzdevums ir uzraudzīt un aizsargāt konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, turklāt kopš š.g. 1. janvāra iestādei paplašināts pilnvaru loks – novērst valsts un pašvaldību radītu konkurences kropļojumus, kas ir viena no izplatītākajām Latvijas konkurences vides problēmām. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību, KP ilgstoši ir vērsusi atbildīgo institūciju uzmanību uz nepietiekamajiem iestādes, t.sk. finanšu, resursiem.
Nepieciešamību stiprināt KP finansiālo kapacitāti apstiprina arī 2019. gadā pieņemtā t.s. ECN+ direktīva 2019/01, kas līdz 2021. gada 4. februārim ir jāpārņem Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Direktīvas mērķis ir nodrošināt efektīvu konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu, un tā nosaka, ka visām Eiropas Savienības konkurences iestādēm jābūt nodrošinātām ar nepieciešamajiem rīkiem, t.sk. pietiekamu finansējumu efektīvai konkurences tiesību piemērošanai.
Ņemot vērā konkurences iestāžu augsto atbildību un plašo darbalauka, ir būtiski konkurences iestādes nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem resursiem to veiksmīgas darbības īstenošanai. ECN+ direktīva nosaka arī augstas prasības pret iestādes vadītāja un visas lēmējinstitūcijas politisku neatkarību.
KP priekšsēdētāja p.i. Jānis Račko: „Konkurences padome jau gadiem saskārusies ar augsto darbinieku mainību zemā atalgojuma dēļ. Arī šo situāciju, kad ir salīdzinoši zema pretendentu interese par Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu un Valsts kanceleja amata konkursu nolēmusi izbeigt bez rezultāta, ir pamats saistīt ar iestādes ilgstoši nepietiekamo finansējumu. Tas ir apliecinājums, ka salīdzinoši prestižs amats nevar būt vienīgā motivācija to ieņemt, īpaši tad, ja priekšsēdētāja amats ietver sevī augstu atbildības līmeni un riskus, kas pieprasa arī adekvātu atalgojumu.”
Jānorāda, ka iestādes niecīgais budžets salīdzinājumā ar līdzīgas funkcijas veicošiem atsevišķu nozaru regulatoriem (piemēram, SPRK un FKTK) ir kritizēts arī no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas puses, rekomendējot valstij rīkoties, lai konkurences uzraugs varētu efektīvi pildīt savas funkcijas.
KP priekšsēdētāja konkursā norādīts, ka amata mēnešalga ir 3178 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kā galvenās prasības amatam tika izvirzīta nevainojama reputācija, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, tiesību zinātnē vai vadībzinātnē, kā arī pēdējo desmit gadu laikā gūta ne mazāk kā piecu gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā ar vismaz desmit padotajiem. Tāpat no amata pretendentiem tika sagaidītas zināšanas par konkurences tiesību piemērošanu un pieredze, izpratne finanšu vadības jautājumos.