2013.gadā Konkurences padome lēma, ka AS “Latvijas Gāze” ir pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Šo lēmumu 2015.gada 2.septembrī par pareizu un pamatotu atzina arī Administratīvā apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā uzņēmums lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Vakar, 28.septembrī, AS “Latvijas Gāze” pārstāvji par Konkurences padomes lēmumu publiski izplatījuši paziņojumu, kas ietver virkni nepatiesu apgalvojumu. Konkurences padome norāda uz sekojošo.
Pretēji uzņēmuma paustajam, pirms lēmuma pieņemšanas 2013.gadā Konkurences padome savos lēmumos nekad nebija vērtējusi AS “Latvijas Gāze” parādu piedziņas prakses piemērošanu visiem dabasgāzes lietotājiem, kā arī pats uzņēmums nekad nebija vērsies Konkurences padomē. Attiecīgi AS “Latvijas Gāze” nebija pamata uzskatīt, ka iestāde šo praksi atzinusi par Konkurences likuma prasībām atbilstošu. Uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 440 000 klientu, ir pienākums izvērtēt savu darbību atbilstību Konkurences likuma prasībām vai neskaidrību gadījumā vērsties pie iestādes, kas atbildīga par šī likuma piemērošanu. Attiecīgi neizpratni raisa uzņēmuma atsaukšanās uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumiem, jo šīs iestādes uzrauga katra savu tiesību jomu un nevar dot AS “Latvijas Gāze” atļauju pārkāpt Konkurences likumu un ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli tirgū.
Savukārt naudas sodu, par kura aprēķinu AS “Latvijas Gāze” paudusi bažas, Konkurences padome piemēro saskaņā ar Konkurences likumu. Soda aprēķina principi ir skaidri definēti Ministru kabineta noteikumos un vienādi visiem uzņēmumiem, kas Latvijā šo likumu pārkāpj. Svarīgi, ka Konkurences padomes pieņemto lēmumu pārbaude pilnībā izpilda Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta prasības. Proti, Administratīvajai tiesai ir tiesības pilnā apmērā pārbaudīt visus pierādījumus, kas pierāda izdarīto pārkāpumu, un to, vai sods par pārkāpumu ir uzlikts pamatoti un samērīgi. Šādu tiesas pārbaudes apjomu gan pār pierādījumiem, gan pār uzlikto sodu Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2011.gadā atzina par pilnībā atbilstošu konvencijai lietā starp Itālijas valsti un uzņēmumu Menarini Diagnostics (ECT 2011.gada 27.septembra sprieduma lietā Nr.43509/08 Menarini v Italy). Tādējādi nav pamata AS “Latvijas Gāze” izteiktajām bažām par iespējamu strīdu Eiropas līmenī.
Būtiski, ka AS “Latvijas Gāze” piemērotais naudas sods 0,37% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma nav starp lielākajiem, kas Latvijā uzlikti par Konkurences likuma pārkāpumiem. Šāds sods ir vairāk nekā piecas reizes mazāks par Latvijā lielāko sodu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā (2%) un vairāk nekā 20 reizes mazāk par Latvijā lielāko sodu karteļa lietā (7,5%).
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama uzsver, ka nav pieļaujama klaja spiediena izdarīšana uz tiesu un izmeklēšanas iestādēm, izplatot nepatiesus apgalvojumus: “Esmu pārsteigta, ka uzņēmums, kura rīcība var tieši ietekmēt visu Latvijas dabasgāzes lietotāju labklājību, neizvēlas sociāli atbildīgu rīcību, bet gan tādas metodes, kas maldina iedzīvotājus un tiecas izdarīt spiedienu uz Konkurences padomes un tiesu darbu.”