2007. gads - Konkurences padome uzskata, ka Atkritumu apsaimniekošanas likumā būtu jāietver norma par komersantu (atkritumu radītāju) tiesībām slēgt līgumus ar pašu izvēlētiem atkritumu apsaimniekotājiem. Tādējādi būtu iespējama vismaz daļēja atkritumu apsaimniekošanas tirgus atvēršana brīvai konkurencei attiecībā uz komersantiem.
2008. gads – KP iebilst pret Vides ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka pašvaldības, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, var nepiemērot iepirkumu procedūru, ja plāno līgumu slēgt ar savu kapitālsabiedrību. Tādējādi daudzās Latvijas pašvaldību teritorijās bez konkursa tiks slēgti līgumi par atkritumu apsaimniekošanu, un pašvaldību komercsabiedrībām tiks radītas priekšrocības ienākšanai un darbībai atkritumu apsaimniekošanas tirgū.
2010. gada februāris – KP uzskata, ka nepieciešams poligonu apsaimniekotāju izvēlēties konkursa ceļā un nepieciešams regulēt atkritumu apsaimniekošanas, apglabāšanas maksu. KP norāda, ka esošā likumprojekta redakcija neveicina vairāku atkritumu apsaimniekotāju konkurenci vienas pašvaldības teritorijā. Līdz ar to uzskatām, ka nepieciešams likumprojektā paredzēt pašvaldībām pienākumu veicināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā, nosakot, ka attiecīgajos pašvaldību organizētajos konkursos var būt vairāk kā viens uzvarētājs.
2010. gada septembris - KP aicina neatbalstīt Vides ministra R.Vējoņa priekšlikumu, ka atkritumu apsaimniekošanas tirgū jau strādājošie tirgus dalībnieki sniegs atzinumu par komersanta (potenciālā konkurenta) tehnisko iespēju atbilstību veikt atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu vai uzglabāšanu.
2010. gads septembris - KP iebilst pret paredzēto PPP līguma maksimālo garumu - 20 gadi. Piedāvā noteikt – ne garāk kā 10 gadi.
2010. gada oktobris – KP rosina lielās pašvaldības ( virs 50 000 iedzīvotāji) sadalīt divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un pakalpojumu nodrošināt vismaz diviem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem. Rīgu - piecās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un pakalpojumu nodrošināt vismaz pieciem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem.
2010. gada oktobris – KP iebilst pret ražošanas atkritumu radītāju loka, kam iespējams izvēlēties atkritumu apsaimniekošanu, sašaurināšanu.
2012. gads februāris – KP iebilst pret izmaiņām AA likumā, kas nosaka, ka visi atkritumu radītāji būs spiesti slēgt līgumu ar konkursa kārtībā pašvaldības izraudzītu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, tādējādi pilnībā izslēdzot konkurenci uz līguma, kas noslēgts starp pašvaldību un konkrēto atkritumu apsaimniekotāju, darbības laiku.
2013. gada janvāris – KP sniedz atzinumu par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.-2020.gadam. KP akcentē 1) nepieciešamību izslēgt in-house iespēju izvēloties atkritumu apsaimniekotāju un 2) jāparedz visaptverošu atkritumu nozares konkurences situācijas izvērtējumu.
2013. gada februāris – KP uzskata, ka nepieciešams izvērtēt iespēju piešķirt pašvaldībām plašākas pilnvaras atkritumu apsaimniekošanas modeļa savā teritorijā izveidē, nosakot, ka pašvaldība iepirkuma rezultātā var izvēlēties arī vairākus atkritumu apsaimniekotājus. Šāda iespēja ļautu līdzās pastāvēt vairākiem atkritumu apsaimniekošanas modeļiem.
2014. gada februāris un decembris – iestājas pret AAL 18. panta desmitās daļas izslēgšanu. Izslēdzot minēto normu no Atkritumu apsaimniekošanas likuma būtiski tiks samazināta (faktiski likvidēta) konkurence sadzīves atkritumu apsaimniekotāju starpā, jo visi atkritumu radītāji būs spiesti slēgt līgumu ar konkursa kārtībā pašvaldības izraudzītu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, tādējādi konkrētā atkritumu apsaimniekošanas zonā pilnībā izslēdzot konkurenci uz līguma, kas noslēgts starp pašvaldību un konkrēto atkritumu apsaimniekotāju, darbības laiku.
2016. gada februāris – Atzinums par atkritumu masas un tilpuma attiecības mērīšanu.
2016. gada novembris – Tirgus uzraudzība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus 2011.-2015. gadā. Pētījumā KP identificējusi vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā, atkritumu dalītās vākšanas problemātiku, problemātiku ar atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti un pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku.
Pēc informācijas apkopošanas KP secina, ka vismaz pusei Latvijas pašvaldību pilnībā vai daļēji pieder kapitāldaļas uzņēmumā, kas to teritorijā nodrošina atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus un kas ir konkurenti privātajam sektoram. KP aicina pašvaldības atbildīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas modeli, ļaujot pakalpojumus nodrošināt godīgas konkurences cīņā, piemēram, publiskā iepirkuma veidā, izvēlētam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam par konkurētspējīgām tirgus cenām.
2017. gada februāris – atzinums par Par Rīgas domes plānoto publiskās un privātās partnerības līgumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
2017. gada marts – atzinums par Par Rīgas domes plānoto publiskās un privātās partnerības līgumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
2017. gada aprīlis – atzinums par Par Rīgas domes plānoto publiskās un privātās partnerības līgumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.
2017. gada augusts – Vēstule Tukuma novada domei par lēmumu atkritumu savākšanu nodot pašvaldības uzņēmumam “Piejūra”.
2018. gada janvāris – Atzinums par atkritumu masas un tilpuma attiecības mērīšanu.