Konkurences padome (KP) jaunākajā publiskajā pārskatā apkopojusi 2019. gada būtiskākos iestādes sasniegumus un aktualitātes konkurences tiesību piemērošanā Latvijā.
Pērn nozīmīgi iestādes resursi veltīti publisku personu rīcības, kas ierobežo godīgu konkurences attīstību, novēršanai. 2019. gada pavasarī KP konstatēja vairāku uzņēmumu aizliegtu karteļa vienošanos pašvaldībai piederošās SIA „Rīgas satiksme” rīkotajās cenu aptaujās par t.s. nanoūdens iegādi. Turklāt pašvaldības amatpersona bija ne tikai informēta par konkurences neatbilstībām, bet karteli pat iniciēja. Tāpat pērn KP iestājās pret Rīgas domes centieniem likvidēt konkurenci sadzīves atkritumu savākšanas tirgū. Lai novērstu tirgus monopolizāciju uz 20 gadiem, KP pirmo reizi piemēroja pagaidu noregulējumu, kura mērķis bija konkurences struktūras saglabāšana sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū līdz iestādes gala lēmuma pieņemšanai.
Pērn kopā tika saņemti 75 iesniegumi, kas saistīti ar publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem. Vienlaikus 2019. gads ir zīmīgs ar to, ka pēc vairāku gadu diskusijām KP beidzot ir izcīnījusi efektīvākus rīkus cīņai pret publisku personu radītiem konkurences neitralitātes pārkāpumiem. Š.g. 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas publiskām personām nosaka pienākumu ievērot konkurences neitralitāti jeb neradīt sev un savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātā sektora spēlētājiem.
KP pērn kopumā atklāja četrus pārkāpumus, bet papildus tam savā darbībā izmantoja arī „Konsultē vispirms” principu. Pērn par iespējamu darbību saskaņošanu dažādos iepirkumos izteikti seši brīdinājumi kopā 13 personām. Savukārt, lai iegūtu pierādījumus par iespējamām aizliegtām vienošanām, 2019. gadā tika īstenotas inspekcijas pie 13 personām.
Pērn iestāde konstatēja arī vienu pārkāpumu, kad uzņēmums nesniedza būtisku informāciju uzņēmumu apvienošanās lietā, kā arī divus procesuālos pārkāpumus, kas saistīti ar informācijas nesniegšanu KP pietiekamā apmērā vai savlaicīgi. Kopā KP sodīja piecus uzņēmumus un tiem piemēroja naudas sodus 3 152 549 eiro apmērā.
Aizvadītajā gadā noslēgtas piecas tiesvedības, visos gadījumos atstājot spēkā iestādes lēmumu, veikta uzraudzība desmit tirgos, t.sk. farmācijas nozarei un patērētājiem būtiskais pētījums par kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenu veidošanās mehānismu Baltijas valstīs, kā arī izstrādātas trīs vadlīnijas konkurences vides uzlabošanai Latvijā.
KP sniegums godīgas konkurences vides nodrošināšanā ir novērtēts arī pasaules mērogā. Piekto gadu pēc kārtas prestižais konkurences izdevums Global Competition Review iestādi, piešķirot tai trīs zvaigznes, ierindoja starp 37 pasaules labākajām konkurences iestādēm. Tāpat KP darbs karteļu apkarošanā no 2016. gada līdz 2019. gadam novērtēts kā trešais aktīvākais starp visām Eiropas Ekonomikas zonas jurisdikcijām. Papildu tam Starptautiskā konkurences tīkla un Pasaules Bankas grupas rīkotajā advokācijas konkursā KP plūca uzvaras laurus par iestādes rosinājumu atvērt brīvai konkurencei transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgu.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Šis gada pārskats man ir pēdējais Konkurences padomes priekšsēdētājas amatā. Esmu gandarīta, ka apmēram astoņus gadus ilgā darbā kopā ar kolēģiem – patiesiem domubiedriem – mums ir izdevies Konkurences padomi izveidot par atvērtu, efektīvu, starptautisku augsti novērtētu un uz attīstību vērstu iestādi.”