Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu, un tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas. Tā kā OCTA ir obligāts priekšnoteikums transportlīdzekļu īpašnieku dalībai satiksmē, Konkurences padome (KP) rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas.
KP tirgus uzraudzībā pētīja, kādi apstākļi veicinājuši būtisku OCTA prēmijas cenu kāpumu 2017. gadā un vai starp tirgus dalībniekiem nav notikušas aizliegtas saskaņotas darbības. Izpēte liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem.
Kā neraksturīgu iezīmi konkurences apstākļos esošiem tirgiem KP konstatēja, ka konkurentiem OCTA tirgū brīvi ir pieejama būtiska individuāla komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm. Tas OCTA sistēmu padara pārlieku caurskatāmu, ļauj apdrošināšanas sabiedrībām monitorēt tirgu un attiecīgi pielāgoties konkurentu rīcībai.
Starp būtiskākajiem faktoriem, kas veicina tirgus caurredzamību, KP identificēja OCTA informācijas sistēmu, kuru apdrošināšanas sabiedrības izmanto ikdienas darbībā, tajā skaitā nosakot prēmiju piedāvājumus. Tāpat izceļami OCTA cenu kalkulatori, kas kalpo patērētāju ērtībai un kopumā ir atbalstāmi, tomēr vienlaikus rada augstu risku, ka, nekontrolētā un automatizētā veidā piekļūstot individuālajiem datiem, apdrošināšanas sabiedrības un brokeri iegūst informāciju par konkurentu piedāvājumiem, ieskaitot cenu tendencēm, kas rada rīcības pielāgošanās un saskaņošanas riskus.
KP ieskatā, aizliegtas vienošanās risku un interešu konfliktu rada arī tas, ka divas organizācijas – Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) un Latvijas apdrošinātāju asociāciju (LAA) – ar pretējiem mērķiem, proti, aizstāvēt patērētāju intereses un biznesa intereses, vada viena un tā pati persona. Bez tam, lai gan OCTA sistēmas nodrošināšanā ir iesaistītas daudzas institūcijas – LTAB, LAA un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) –, to pārmērīgi biežās publiskotās atskaites par katras apdrošināšanas sabiedrības finanšu rādītājiem ļauj viegli izsekot konkurentu tirgus pozīcijai un līdz ar to arī lemt par savu rīcību tirgū.
Pielāgošanos veicina arī LTAB un apdrošināšanas sabiedrības publiski paustie komentāri par paredzamo cenu paaugstināšanos. Iestāde vairākkārt izteikusi aizrādījumus par cenu signalizēšanu, un norāda, ka KP līdzīgos gadījumos nākotnē bez iepriekšējas brīdināšanas var lemt par konkurences pārkāpuma izmeklēšanu.
KP norāda, ka tirgus dalībnieki, kas darbību veic caurskatāmā tirgū, līdz noteiktam līmenim var paredzēt iespējamo konkurentu darbību. Šādos tirgos konkurentiem var nebūt tiešā veidā jāvienojas par savu plānoto darbību, jo tie ir savstarpēji atkarīgi un pastāv iespējas sekot konkurentu darbībām.
Lai novērstu konstatētās nepilnības un tirgus caurskatāmību, kas negatīvi ietekmē konkurenci un rada kaitējumu patērētājiem, KP aicina atbildīgās institūcijas izdarīt nozīmīgas korekcijas. Iestāde ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus Finanšu ministrijai, FKTK un LTAB. Ņemot vērā, ka OCTA ir valsts noteikta, obligāta prasība ikvienam transportlīdzekļa īpašniekam, KP cita starpā ierosina Finanšu ministrijai izvērtēt iespēju noteikt OCTA prēmiju maksimālo apmēru, lai pasargātu patērētājus no iespējama pārmērīga cenu kāpuma nākotnē.