Konkurences padome (KP) “Konsultē vispirms” ietvaros izglītojusi divus būvniecības nozares uzņēmumus  – SIA “AK Technology” un SIA “GATE L” – par konkurences tiesību pārkāpumu, tostarp par uzņēmumu aizliegtu vienošanos jeb dalības kartelī, negatīvajām sekām. KP konsultēja un veica pārrunas ar minētajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz AS “Latvenergo” sniegto informāciju par iespējamu uzņēmumu darbību saskaņošanu tās organizētajā iepirkuma procedūrā. Pēc brīdinājuma izteikšanas uzņēmumi ir apņēmušiem nepieļaut līdzīgu darbību atkārtošanu nākotnē.

KP 30. augustā saņēma informāciju no AS “Latvenergo” par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu SIA “AK Technology” un SIA “GATE L” darbībās, piedaloties tās organizētās iepirkumu procedūras, kas saistīta ar Rīgas HES kompresoru nomaiņu un papildu uzstādīšanu, pirmajā posmā jeb kandidātu atlases procesa ietvaros. Pasūtītājam, saņemot kandidātu atlases procedūrai iesniegtos pieteikumus, radās aizdomas, ka minētie divi tirgus dalībnieki ir saskaņojuši savas darbības, jo uzņēmumu pieteikumos tika konstatētas vairākas sakritības un līdzības, piemēram, pieteikuma veidlapas tika aizpildītas pēc vienāda un savstarpēji salīdzināma stila, tajos pieļautas vienādas pārrakstīšanās kļūdas, kā arī konkurenta piedāvājums saturēja otram konkurentam adresētus dokumentus. Tādējādi KP pirmšķietami secina, ka divu neatkarīgu tirgus dalībnieku piedāvājumi netika sagatavoti neatkarīgi, bet gan savstarpēji saskaņoti, neievērojot godīgas konkurences principus.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Karteļi jeb konkurentu aizliegtas vienošanās iepirkumos ir smagākais un diemžēl joprojām biežāk izplatītais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai mazinātu šo sērgu, īpaši svarīga ir iepirkumu organizētāju rīcība, saskaroties ar aizdomīgām sakritībām, kas var liecināt par iespējamu pārkāpumu. Būtiskākais ir nepalikt vienaldzīgiem un ziņot par šādiem gadījumiem Konkurences padomei, kā to šajā gadījumā darīja pasūtītājs AS “Latvenergo”. Tādējādi Konkurences padome var izvērtēt apstākļus un nepieciešamības gadījumā izglītot uzņēmumus, lai nākotnē tie nepieļautu līdzīgas kļūdas.”

Izvērtējot iespējamā pārkāpuma būtību, kā arī apstākļus, ka uzņēmumi nekad nav piedalījušies iepirkumos kopā, ka pārkāpums nav atkārtots un ka pretendentu piedāvājumi sarunas procedūras ietvaros nesaturēja uzņēmuma komerciāli sensitīvu informāciju, piemēram, finanšu piedāvājuma tāmes, KP ieskatā efektīvākais veids, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē ir preventīvs brīdinājums. Pārrunu laikā uzņēmumiem tika izskaidrota Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma būtību, vienlaikus informējot arī par iespējamām tiesiskajām sekām, kas var iestāties, ja tirgus dalībnieku darbībās tiek konstatētas aizliegtas vienošanās pazīmes.

Alternatīvas pārkāpuma novēršanas metodes bez formālas lietas ierosināšanas iestādē tiek izmantotas kopš 2015. gada, kad KP ieviesa lietu prioritizācijas kārtību, koncentrējot savus ierobežotos resursus uz būtiskākajiem pārkāpumiem ar lielāku ietekmi uz kādu konkrēto tirgu. Formāla pārkāpumu lietu izmeklēšana var ilgt līdz diviem gadiem, tāpēc alternatīvās metodes ļauj iespējamo pārkāpumu novērst ātrāk, taupot visu iesaistīto pušu resursus. Prevencijas mērķis ir izglītot uzņēmumus, nākotnē mazināt tirgus dalībnieku iespējamās vienošanās, saskaņotu rīcību risku un novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

2021. gadā KP ir bijusi aktīva prevencijas piemērotāja, tā veikusi septiņas prevencijas procedūras, kopumā brīdinot 19 juridiskas personas.

SVARĪGI!

Brīdinājuma izteikšana tirgus dalībniekiem prevencijas ietvaros nerada tiesiskas sekas turpmākai šo uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos. Taču KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem, un, ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāk KP redzeslokā saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, tiek uzsākta formālas pārkāpuma lietas izmeklēšana.