Konkurences padome atklāj ceļu būves karteli

1. jūnijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, kurā konstatēja trīs ceļu būvniecības uzņēmumu – AS “A.C.B”, AS “Ceļu pārvalde” un SIA “STRABAG” – aizliegtu vienošanos VSIA “Latvijas Valsts ceļi” organizētajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus gūtajiem pierādījumiem, konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu.

Tikšanās restorānā

Aizliegta vienošanās galvenokārt notika mutvārdu formātā. KP ieguva informāciju, ka kartelistu starpā tika organizētas vismaz divas tikšanās restorānā “32.augusts”, tenisa klubā “ACB”, Mārupē. 2016. gada 9. decembrī restorānā tikās AS “A.C.B” pārstāvis ar SIA “STRABAG” pārstāvi, savukārt 2017. gada 25. janvārī tur tikās AS “A.C.B.” pārstāvis ar AS “Ceļu pārvalde” pārstāvi, lai pārspriestu dalības nosacījumus “Latvijas Valsts ceļi” organizētajos iepirkumos, kas izsludināti laika periodā no 2016. gada 21. novembra līdz 2017. gada 18. oktobrim. Sarunas notika par iepirkumiem, kuri tikšanās brīdī jau bija izsludināti, kā arī par vēl tikai plānotajiem iepirkumiem, un to mērķis bija sadalīt iepirkumus kartelistu starpā.

Tikšanās laikā konkurenti vienojās ne tikai par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētos iepirkumos, par paredzēto uzvarētāju un aizsega piedāvājumu gatavošanu, bet arī notika informācijas apmaiņa par iesniedzamo piedāvājumu cenām un uzņēmuma vai uzņēmuma grupas darbības stratēģiju un nākotnes plāniem, tādējādi apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju.

Turklāt tirgus dalībnieki apzinājās savas rīcības prettiesisko raksturu, jo, satraucoties par sarunas noklausīšanos, sarunā izskanēja jautājums: “Telefons tev nav, es ceru? Mašīnā?”.

KP secināja, ka aizliegtās vienošanās realizācijai lietas dalībnieki atsevišķās tikšanas reizēs izmantoja arī tabulas, lai fiksētu papīra formātā iepirkumu sadalījumu. Šādu tabulu izmantošana lietas dalībniekiem ļāva ērti un pārskatāmi nodrošināt karteļa kontroli un izpildes uzraudzību.

Identificētie iepirkumi

KP identificēja septiņus iepirkumus, par kuriem notika aizliegta vienošanās, ar kopējo līgumsummu 24 762 272,11 eiro. Četri iepirkumi bija saistīti ar valsts galveno autoceļu rekonstrukciju, segumu atjaunošanu, pārbūvi vai segas  pārbūvi, divi iepirkumi saistīti ar valsts reģionālo autoceļu pārbūvi vai segas pārbūvi un viens iepirkums saistīts ar vietējā autoceļa seguma atjaunošanu. Minētie iepirkumi aptvēra ceļu būvdarbu veikšanu Latvijas teritorijā, piemēram, Rīgas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Jaunjelgavas un citu apdzīvotu vietu tuvumā.

Mazākā projekta līgumsumma bija nedaudz virs viena miljona eiro, bet lielākā – virs astoņiem miljoniem eiro. Turklāt 43% no visiem iepirkumiem bija saistīti ar ES fondu līdzfinansējumu.

Identificētie iepirkumi pēc objektu atrašanās vietas

Izvērtējot lietas dalībnieku sniegtos viedokļus un pierādījumus, KP identificēja šādus iepirkumus, par kuriem bija notikusi aizliegta vienošanās uzņēmēju starpā:

1. Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga-Ventspils posma km 79,500–85,770 seguma atjaunošana (2016);
2. Valsts vietējā autoceļa V13 Tīraine-Jaunolaine posma km 0,000–7,300 seguma atjaunošana (2016);
3. Valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre km 20,54–25,00 pārbūve (2016, ES līdzfinansējums);
4. Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) posma km 12,48–19,66 segas pārbūve (2017, ES līdzfinansējums);
5. Valsts galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža posma km 77,87-80,28 un posma km 116,40–118,50 seguma atjaunošana (2017);
6. Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga-Mārupe (Jaunmārupe) posma km 1,80–4,14 pārbūve (2017);
7. Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) km 88,10–95,20 pārbūve (2017, ES līdzfinansējums);

Aizliegta vienošanās tika konstatēta SIA “STRABAG” un AS “A.C.B” starpā attiecībā uz iepirkumiem A10, V13 un P132. Savukārt AS “A.C.B” un SIA “Ceļu pārvalde” starpā attiecībā uz iepirkumiem A4, A6 un A2. Vienlaikus visu lietas dalībnieku starpā notika vienošanās attiecībā uz iepirkumu P5. 

Pieejama informācija par plānotajiem iepirkumiem

KP konstatēja, ka aizliegtās vienošanās īstenošanā īpaša loma bija AS “A.C.B” pārstāvim, kurš atsevišķās tikšanās reizēs sadalīja iepirkumus starp uzņēmumiem, kā arī apkopoja informāciju par iepirkumiem tabulās. Tāpat AS “A.C.B” pārstāvis regulāri  komunicēja ar bijušo “Latvijas valsts ceļi” pārstāvi, kur, cita starpā, tika apspriesti jautājumi par iepirkumiem. AS “A.C.B” pārstāvim bija pieejama informācija gan par plānotajiem iepirkumiem, gan par tādiem iepirkumiem, par kuriem pasūtītājs bija pieņēmis lēmumu nevirzīt turpmākai izpildei.

Taču, vērtējot “Latvijas valsts ceļi” pārstāvja lomu aizliegtajā vienošanā, izpētē netika konstatēts tāds faktu un apstākļu kopums, kas pietiekami un loģiski izskaidrotu un nepārprotami liecinātu par pasūtītāja iesaisti karteļa organizācijā, īstenošanā vai atbalstīšanā.

Būtiski sodi un izlīgumi

Lietas dalībnieku kopējā tirgus daļa ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgū laika periodā no 2016. gada līdz 2018. gadam aizņem ap trešdaļu tirgus, kas ir ievērojams apjoms.

Lietas dalībnieku iesaistes ilgums kartelī

Ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un būtisko nodarīto kaitējumu sabiedrībai, KP pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem piemēroja ievērojamus naudas sodus. Sods tiek aprēķināts procentos no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu.

Naudas soda apmērs (%) no apgrozījuma un kopējais naudas soda apmērs (euro)

Papildus tam ar AS “A.C.B.” un SIA “STRABAG” tika panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumam piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10 %.

KP piemērotie naudas sodi karteļa dalībniekiem ir jānomaksā solidāri ar to mātes sabiedrībām, tāpēc AS “Ceļu pārvalde” mātes sabiedrība AS “RĪGAS SANITĀRĀ TRANSPORTA AUTOBĀZE” ir solidāri atbildīga par uzņēmumam piemēroto sodu.