Konkurences padome (KP) par godu Pasaules Konkurences dienai 15. decembrī organizēja apaļā galda diskusiju ar sadarbības partneriem par valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, kā arī konkurences neitralitāti publisku personu darbībā. Diskusijas mērķis bija pārrunāt būtiskākās problēmas, kas saistītas ar valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, vai pašreizējais regulējums līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanai un konkurences neitralitātei ir pietiekamas, kā arī kādām nozarēm nākotnē būtu jāpievērš vairāk uzmanības un ko Konkurences padome un citi sadarbības partneri var darīt vairāk un labāk, lai uzlabotu konkurences vidi.
Publisku personu radīti konkurences kropļojumi ir būtiska konkurences vides problēma Latvijā – to apliecina kā KP prakse, tā sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Tā, piemēram, KP 2018. gadā veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāja, ka Latvijā konkurences vides būtiskākās problēmas ir 1) karteļi jeb aizliegtas vienošanās iepirkumos un 2) publisku personu radīti konkurences kropļojumi. Līdzīgi pērn, 2020. gadā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā sabiedriskās domas pētījumā secināts, ka pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis sabiedrības atbalsts uzskatam, ka Latvijā uzņēmumus labāk spēj pārvaldīt privātais sektors, nekā publiskais. Tā uzskata 52% sabiedrības. Tāpat pētījums rāda, ka arvien pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka normatīvajos aktos nepieciešams precīzi definēt jomas, kurās pašvaldības drīkstētu veidot savus uzņēmumus. Kopumā 72% no respondentiem piekrīt viedoklim, ka pieļaujamās biznesa nozares būtu jānosaka precīzāk. Ņemot vērā sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi par valsts un pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbībā, KP saņemtās sūdzības par iespējamiem publisku personu konkurences pārkāpumiem un to, ka kopš 2020. gadā ir grozīts Konkurences likums, kas ļauj KP efektīvāk vērsties pret publisku personu radītiem pārkāpumiem, KP ieskatā, šāda diskusija var kalpot kā veiksmīgs pamats, lai ar sadarbības partneriem identificētu būtiskākas nozares problēmas un spriestu, kā tās visefektīvāk novērst.
Valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā (VPIL 88. pants)
Pirms diskusijas KP veica ekspress sabiedrības domas aptauju, kas atklāja, ka publisko personu un to kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā vērtē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi 38% privātajā sektorā strādājošo. Savukārt publiskajā sektorā strādājošie ir optimistiskāki – apmēram 60% valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā vērtē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi.
Aptaujā respondenti visbiežāk norādīja, ka pašvaldības vai valsts iesaiste komercdarbībā būtu atbalstāma tikai gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnībā vai arī attiecībā un kritiski svarīgo (piemēram, ūdensapgādes, siltumapgādes) pakalpojumu piegādi.
Nozares, kurās valsts un pašvaldību iesaiste komercdarbībā būtu vērtējama kā nepamatota, respondentu ieskatā ir nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, ražošanas un tirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas, tūrisma nozare. Tāpat respondenti norādījuši arī uz apsardzes, mežu apsaimniekošanas, sabiedriskā transporta un kultūras nozarēm. Attiecībā uz veselības aprūpi sniegtie viedokļi bija atšķirīgi – daļa uzskata, ka pakalpojumus šajā nozarē varētu nodrošināt privātie tirgus dalībnieki, kamēr citi uzskata, ka šajā nozarē būtu nepieciešama publisko personu iesaiste.
Lai publiska persona caur tai piederošu kapitālsabiedrību varētu darboties tirgū, tai reizi piecos gados jāveic līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtējums, kas sevī ietver arī ietekmes uz konkurenci novērtējumu. Līdzdalības pārvērtēšana notiek atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantam. 2020. gadā KP kopā sniedza 70 atzinumus par publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējumiem un šogad, 2021. gada izskaņā, sniegto atzinumu skaits varētu būt līdzvērtīgs.
Lai veicinātu publisku personu izpratni par līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanu un atvieglotu pārvērtējuma veikšanu, KP 2020. gadā ir sagatavojusi skaidrojošas vadlīnijas un pašnovērtējuma rīku. KP plāno šajos virzienus strādāt arī turpmāk, ar laiku izstrādājot apkopojumus par būtiskākajām nozarēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2022. gadā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu sagaidāms nozīmīgs skaits pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtējumu.
Līdzīgi kā KP arī uzņēmēju pārstāvošās nevalstiskās organizācijas sniedz savu atzinumu par publisku personu veiktajiem līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējumiem. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš diskusijā atklāj, ka biedrība šogad sniegusi 37 atzinumus, bet būtiski, cik ļoti pašvaldības šos atzinumus ņem vērā, jo lēmums par līdzdalības saglabāšanu vai kapitālsabiedrības atsavināšanu ir jāpieņem pašai publiskajai personai. 2022. gada 1. jūnijs ir termiņš, kad līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējumi jāveic pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajām pašvaldībām. Lai izvērtējums būtu kvalitatīvāks, lūgums tā veikšanu neatstāt uz pēdējo brīdi, šādu nostāju pauž J. Endziņš. FICIL pārstāvis M. Butāns, ņemot vērā lielo pārvērtējamo kapitālsabiedrību skaitu, iestādes resursu efektīvai izmantošanai uzsvēra nepieciešamību noteikt prioritātes KP konsultāciju sniegšanai līdzdalības pārvērtēšanas procesā.
Diskusijā tika gūts atbalsts arī tam, ka būtu vienoti jāvērtē kā valsts, tā pašvaldību kapitālsabiedrības un kaut kādā mērā būtu nepieciešams veikt pārvērtējumus arī attiecībā uz līdzdalību neatsavināmajās valsts kapitālsabiedrībās.
Diskusijā izskanēja viedoklis, ka trūkst vienotas pieejas un metodikas tirgus nepilnības novērtēšanā, kā arī LTRK ierosināja pašvaldībām, saskaroties ar tirgus nepilnību, pirms darbības uzsākšanas tirgū, apzināt lielākās uzņēmēju pārstāvošās biedrības – LTRK, LDDK –, lai informētu privāto sektoru par brīvo tirgus vietu.
Konkurences neitralitāte publisku personu darbībā (Konkurences likums 14.1 pants)
Kā zināms, KP no 2020. gada ir plašākas pilnvaras vērsties pret publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem, t. sk., nepieciešamības gadījumā, KP iespējamo pārkāpumu gadījumos var piemērot sodus.
KP var sodīt publiskas personas par to radītiem nepamatotiem ierobežojumu konkurencei, piemēram, ja:
- ir ticis diskriminēts tirgus dalībniekus, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus;
- ir radītas priekšrocības attiecīgās publiskās personas kapitālsabiedrībai vai
- tiek īstenotas darbības, kuru dēļ citi tirgus dalībnieki ir spiesti atstāt tirgu vai kuru dēļ tiek apgrūtināta potenciālo uzņēmumu iekļūšana vai darbība tirgū.
KP veiktās sabiedriskās domas ekspress aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa – gandrīz 68% respondentu – ir dzirdējuši par jēdzienu konkurences neitralitāte. Un vairāk kā puse respondentu norāda, ka konkurences neitralitātes pārkāpumi drīzāk ir aktuāla problēma.
Respondenti norāda, ka visbiežāk konkurences neitralitātes pārkāpumi novērojami iepirkumu jomā, piemērojot nepamatotas prasības, kā arī publisku personu kapitālsabiedrībām iesaistoties komercdarbībā ārpus VPIL 88. panta tvēruma. Taču KP norāda, ka rīcības neatbilstība VPIL 88. pantam automātiski nav uzskatāma par konkurences neitralitātes pārkāpumu.
Konkurences neitralitātes jeb Konkurences likuma 14.1 panta prasības attiecas arī uz publiskajiem iepirkumiem. Taču publisko iepirkumu jautājumos primāri strīdus būtu visefektīvāk risināt publisko iepirkumu nozares normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vēršoties ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Tomēr jau pašlaik redzams, ka KP sūdzības saistībā ar publiskajiem iepirkumiem saņem būtiski vairāk nekā citas sūdzības par iespējamo neatbilstību konkurences neitralitātes prasībām.
Līdz šim KP, iztiekot bez formālas lietas ierosināšanas, pārrunu ietvaros ir nodrošinājusi veiksmīgu problēmu atrisinājumu. Tas ir būtiski, jo Konkurences likumā ir noteikts, ka sākotnēji pārkāpums ir jāmēģina novērst pārrunu ceļā, un, ja tas neizdodas, tad KP ir tiesīga sodīt publiskas personas kapitālsabiedrību.
Diskusijas dalībnieki konkurences neitralitātes regulējumu vērtēja kā efektīvu rīku, lai nepieciešamības gadījumā preventīvi, ātri un efektīvi risinātu konkurences kropļojumu. Tāpat diskusijā izskanēja viedoklis, ka būtiski ir ar konkurences neitralitātes iedzīvināšanas ideju nesabremzēt valsts attīstību inovācijās un iespējas eksporta tirgos, kas, piemēram, var pastāvēt arī valsts kapitālsabiedrībām. “Pašvaldību kapitālsabiedrības varētu likt vienlīdzīgā pozīcijā ar valsts kapitālsabiedrībām inovāciju jautājumos. Latvija ir maza valsts un tā konkurē Eiropas brīvajā tirgū, tāpēc ir nepieciešama stipra nacionālā industrija,” šādu viedokli pauž LPS pārstāve A. Feldmane. Diskusijas dalībnieki piekrita arī, ka visos gadījumos nepieciešams rūpīgi izvērtēt publiskas personas iesaistes komercdarbībā pamatojumu.
Diskusijas dalībnieki secina, ka problemātiskās jomas, kas risināmas ne tikai konkurences neitralitātes kontekstā, bet arī saistībā ar neitrālu normatīvo regulējumu un publisku personu un to kapitālsabiedrību darbību, ir atkritumu apsaimniekošana, ostu reforma, Eiropas Savienības fondu līdzekļu vienlīdzīga pieejamība kā publiskas personas kapitālsabiedrībām, tā privātajām kapitālsabiedrībām.
Diskusijā kopā ar KP pārstāvjiem piedalījās:
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš,
- Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāves Zane Norenberga un ģenerāldirektores vietniece Ilona Kiukucāne,
- FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Māris Butāns,
- VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis,
- Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks,
- Publiskas personas pasākumā pārstāvēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane,
- Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis un
- Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.