Šī gada 24.maijā Dublinā, Īrijā, norisinājās Eiropas Konkurences diena, ko reizi pusgadā tradicionāli rīko valsts, kas īsteno ES prezidentūru. Konkurences dienas konference tika veltīta konkurences tiesību un patērētāju tiesību mijiedarbībai, aplūkojot tādus jautājumus kā kolektīvās zaudējumu piedziņas prasības pēc konkurences tiesību pārkāpumiem un patērētāju rīcību ietekmējošie konkurences tiesību faktori.
Konferencē piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvji, dalībvalstu konkurences uzraudzības iestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu pārstāvji, kā arī akadēmiķi, kas strādā ar konkurences tiesību un ekonomikas jautājumiem. Latviju tajā pārstāvēja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Padomes juridiskā nodrošinājuma sektora vadītājs Antis Apsītis.
Pie būtiskākajām konferences atziņām minams dalībvalstu secinājums, ka nepieciešams stiprināt un vienkāršot patērētāju iespējas iesniegt kolektīvas prasības, lai saņemtu atlīdzību par zaudējumiem, kas tiem nodarīti konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā. Šāda iespēja ir būtiska, gan lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu, ko radījis pārkāpums, gan lai atturētu uzņēmumus no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas. Tāpat būtisks ir secinājums, ka gan konkurences uzraudzības iestādēm, gan patērētāju tiesību aizsargiem nepieciešams nodrošināt neatkarīgu iestāžu statusu, lai mazinātu biznesa interešu lobēšanas iespējas un nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību.
Tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Īrijā25.maijā Konkurences dienas apmeklējuma ietvaros Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama Dublinā tikās ar Latvijas uzņēmējiem, kas pēc pārcelšanās uz dzīvi Īrijā tur veido savu uzņēmējdarbību. Tikšanās notika ar Latvijas Republikas vēstnieka Īrijā Pētera Elferta un aktīva tautiešu sabiedriskās dzīves organizētāja, uzņēmēja Imanta Mieža atbalstu.
Tikšanās laikā S.Ābrama uzņēmējus informēja par dažādiem konkurences normu – gan Latvijas, gan Īrijas – piemērošanas aspektiem, uzsverot, kas uzņēmējiem noteikti jāievēro, lai ar savu darbību vai it īpaši sadarbību ar citiem tirgus dalībniekiem, t.sk. konkurentiem, nepārkāptu konkurencei pieļaujamās sadarbības robežas. Savukārt uzņēmējus pārsvarā interesēja, kādi līguma nosacījumi, ko tiem piemēro it īpaši starptautiskie piegādātāji, ir pieļaujami vai uzskatāmi par konkurences normu pārkāpumu. Uzņēmēji bija informēti par Īrijas konkurences likumā paredzētajiem bargajiem sodiem, ieskaitot par kriminālatbildību un soda izciešanu ieslodzījumā, un pauda pārliecību, ka šādā tiesiskajā situācijā uzņēmēji noteikti neriskētu pārkāpt konkurences normas.
Latviešu uzņēmēji, no kuriem vairums uz dzīvi Īrijā pārcēlušies pirms septiņiem astoņiem gadiem, dalījās pieredzē, kā uzsākuši uzņēmējdarbību, kāda ir biznesa kultūra Īrijā, kāpēc, neraugoties uz pieredzi un uzņēmību, joprojām turpina uzņēmējdarbību ārpus Latvijas. Kā viens no būtiskākajiem motivējošajiem faktoriem tika minēts zems administratīvais slogs un valsts atbalsts uzņēmējdarbības veidošanai Īrijā.
Raksturojot savu darbību Īrijā, tikšanās dalībnieki norādīja, ka, lai arī sākums nav viegls, tomēr ar atbildīgu un precīzu attieksmi pret pienākumu izpildi un sadarbības partneriem, ir iespējams iemantot uzticību, kas ir priekšnosacījums veiksmīgai sadarbībai - Īrijas uzņēmēji, ja reiz pārliecinājušies, ka uz sadarbības partneri var paļauties, turpina sadarbību un palīdz dibināt jaunus kontaktus.