Konkurences padome (KP) sagatavojusi informatīvu materiālu priekšnoteikumiem publiskas personas – valsts un pašvaldību – līdzdalībai kapitālsabiedrībā, kā arī konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijas, kuru mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā, tādējādi stiprinot brīvas un godīgas konkurences ievērošanu valsts un pašvaldību darbībā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmo un otro daļu publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā un tādējādi kropļo konkurenci, apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu privāto komersantu darbību tirgū, publiskām personām, dibinot jaunas vai pārvērtējot savu līdzdalību esošajās kapitālsabiedrībās, nepieciešams veikt plānoto darbību izvērtējumu.
Lai izvērtēšanas procesu padarītu viegli uztveramu, KP ir sagatavojusi informatīvo materiālu, kurā skaidrots, ko nozīmē publiskai personai rīkoties atbilstoši VPIL 88. panta prasībām, kāda ir dibināšanas vai līdzdalības izvērtēšanas gaita, izklāstīts KP atzinuma sagatavošanas process, kā arī apkopoti biežāk konstatētie trūkumi publisko personu veiktajā izvērtējumā.
Valstij, pašvaldībām un to piederošajām kapitālsabiedrībām ir īpaša atbildība ievērot arī konkurences neitralitātes principu – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret privātajiem un publiskajiem tirgus dalībniekiem.
Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās skaidrots konkurences neitralitātes jēdziens un principi, Konkurences likumā paredzētie ierobežojumi publiskām personām, kā arī sniegti ieteikumi valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem un publisku personu piederošo kapitālsabiedrību vadītājiem, kā nodrošināt organizāciju rīcības atbilstību. Tāpat KP vadlīnijās sniedz piemērus par iespējamām problēmsituācijām, izceļot gadījumus, kad publisko personu un to kapitālsabiedrību rīcība neatbilst konkurences neitralitātes principiem.
“Vienīgais, pārliecinoši pierādītais veids, kā nodrošināt tirgū iespējami augstu efektivitāti un patērētāju labklājību, ir tirgus ekonomikas veicināšana, attīstīšana un spēcīga konkurence starp tirgus dalībniekiem. Līdz ar to publiskām personām un to kapitālsabiedrībām, darbojoties tirgū, ir īpaša atbildība ievērot VPIL 88.pantā noteiktos ierobežojumus un KL nostiprināto konkurences neitralitātes principu, lai sabiedrības interesēs nepieļautu, ka to rīcība kavē, ierobežo vai deformē konkurenci,” KP Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis.
KP atgādina, ka grozījumi Konkurences likumā stāsies spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Tie sniedz KP efektīvākas pilnvaras novērst publisku personu radītus konkurences kropļojumus, t.sk. paredzot iespēju piemērot naudas sodus publisku peronu kapitālsabiedrībām.